Arhīvi ir nozīmīga gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vēstures un kultūras mantojuma sastāvdaļa 21. gadsimtā, un ES līmenī ir nostiprinājusies izpratne par nepieciešamību stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un iestādēm arhīvu jomā.
Kopš 1990. gadu sākuma informācijas un saziņas tehnoloģijas piedzīvojušas nepārtrauktu un strauju attīstību un lielā mērā ir pieaugusi informācijas pārrobežu plūsmas nozīme, tieši ietekmējot arī dokumentu un arhīvu pārvaldību. ES paplašinoties no 12 uz 27 dalībvalstīm, daudzas no dalībvalstīm un pašas Eiropas Savienības iestādes ir ieviesušas neskaitāmas izmaiņas tiesību aktos, lai nodrošinātu pilsoņiem brīvāku pieeju informācijai un dokumentiem.
1994. gadā tika izstrādāti Ministru Padomes Secinājumi par labāku sadarbību arhīvu jomā, kas aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt tehniska rakstura ieteikumus un vadlīnijas par arhīvu pārvaldīšanu, jaunu tehnoloģiju izmantošanu, arhivāru foruma izveidošanu ES līmenī, kā arī attiecībā uz arhīvu pieejamību tā lietotājiem.
2003. gadā Eiropas Savienības Ministru Padome publicēja rezolūciju par arhīviem dalībvalstīs, kas deva iespēju sākt risināt jautājumus attiecībā uz dokumentu un arhīvu pārvaldību paplašinātajā ES.
2005. gadā tika pieņemts Padomes ieteikums par prioritāriem pasākumiem sadarbības stiprināšanai Eiropas arhīvu jomā ar mērķi veicināt sadarbību un koordināciju Eiropas Savienībā vispārīgos jautājumos attiecībā uz arhīviem, t.sk. Eiropas arhīvu saglabāšanu un aizsardzību, elektronisko dokumentu un arhīvu autentiskuma saglabāšanu, arhīvu dokumentu pieejamību internetā, labākas prakses ieviešanu arhīvu pārvaldībā, arhīvu dokumentu zādzību novēršanu, u.c.
Pēc Padomes 2005. gada ieteikuma tika izveidota Eiropas Arhīvu grupa, kas sagatavoja „Ziņojumu par arhīviem paplašinātajā Eiropas Savienībā”, lai raksturotu situāciju dalībvalstu un Eiropas Savienības iestāžu sabiedrībai pieejamos arhīvos, kā arī dokumentu un arhīvu pārvaldības attīstības un arhīvu dienestu lomu 21. gadsimtā.
Digitālā satura ieviešanai un izmantošanai mūsdienās ir būtiska loma arī arhīvu jomā. 2006. gada 13. novembrī tika pieņemti Padomes secinājumi par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā. Padomes secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas veikt dažādus pasākumus un risināt jautājumus, kas saistīti ar kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, to pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā.
Arhīvu pārveidošanai ciparu formātā finansiālu atbalstu ES līmenī sniedz Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalsta programma, kas tiecas tuvināt tādas jomas kā ciparu tehnoloģijas, mediju saturu un elektroniskos tīklus. Viens no programmas uzdevumiem ir novērst šķēršļus, kas kavē elektronisko pakalpojumu izplatību Eiropā. Tāpat arhīvu jomā finansiālu atbalstu iespējams saņemt programmas „Kultūra"(2007-2013), un ES izglītības un apmācības programmu ietvaros. Tuvāka informācija par citām ES atbalsta programmām atrodama šeit.
Par arhīviem Latvijā un par sadarbības ar ārvalstu arhīviem koordināciju atbildīgā iestāde ir Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.
-
Tuvāka informācija – šeit
