Informācija par KM pārziņā esošajiem kultūrizglītības jautājumiem, situācijas raksturojums un plānotie risinājumi
10.07.2009.
Informācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem
Šodien, 10. jūlijā, Kultūras ministrijā (KM) notika preses konference, kurā kultūras ministrs Ints Dālderis un Kultūras un radošās industrijas izglītības centra (KRIIC) direktore Agnese Miltiņa informēja klātesošos par šā brīža situāciju kultūrizglītības jomā un plānotajiem risinājumiem.
Informācija par KM piešķirto dotāciju pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai
Pašvaldību 144 mūzikas un mākslas skolām un 2 vidusskolām KM dotē pedagogu darba samaksu (atalgojumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
2009.gada valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksai (atalgojums un VSAOI) – Ls 11 843 465, no tās 8 mēnešiem - Ls 10 801 109, 3 mēnešiem - Ls 1 042 356.
Situācijas raksturojums:
Saskaņā ar Finanšu ministrijas un sociālo partneru ierosinājumu un nekonsultējoties ar atbildīgo ministriju, kā arī izslēdzot jebkādu diskusiju iespējamību, 2009. gada budžeta grozījumu gatavošanas procesā dotācijas summa, kas bija paredzēta mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba apmaksai atlikušajiem 2009. gada mēnešiem (5,6 milj. Ls), tika samazināta līdz 0.
Ja valsts pārstātu finansēt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, skolas nāktos slēgt, jo pašvaldību rīcībā patlaban nav finansējuma, lai apmaksātu šo skolotāju algas. Lai novērstu draudošo situāciju, Kultūras ministrija pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai paredzēto finansējumu, novirzīt līdzekļus Ls 1 042 356 apmērā pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Pēc tā brīža aprēķiniem, ņemot par pamatu IZM versiju par vienas pedagoģiskā darba likmes atalgojumu Ls 140 apmērā (kas vēl nav apstiprināta), ar šo finansējumu pietiktu aptuveni 1700 pedagogu likmju atalgojumam līdz šā gada beigām. Taču sakarā ar to, ka IZM joprojām nav noteikusi pedagogu likmes samaksu, nav iespējams izrēķināt, cik likmes katrai skolai pienākas. IZM sola noteikt samaksas lielumu par pedagoga darba likmi līdz jūlija vidum. Tikai tad varēs precīzi uzzināt piešķirtā finansējuma patieso apjomu.
Kultūras ministrs Ints Dālderis uzskata, ka noteikti jāturpina piešķirt valsts dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, jo pretējā gadījumā tiktu nopietni apdraudēta Latvijas unikālā kultūrizglītības sistēma. „Lai arī starptautiskie finanšu eksperti norāda, ka vairumā pasaules valstu nav pieņemts valstiski atbalstīt pašvaldību pārziņā esošās izglītības iestādes, es uzskatu, ka mūsu kultūrizglītības sistēmas pirmais posms – bērnu mūzikas un mākslas skolas – ir svarīga valsts kultūrpolitikas sastāvdaļa. Jo tām ir būtiska nozīme gan Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanā, gan vispārējā nozīmē – kultūrizglītotas, radošas un ekonomiski konkurētspējīgas sabiedrības veidošanā.”
KM apzinās, ka sakarā ar smago ekonomisko situāciju, valsts piešķirtais finansējums pašvaldību mākslas un mūzikas skolām nav pietiekams, lai īstenotu profesionālās ievirzes izglītību atbilstoši licencētajām izglītības programmām. Tādēļ Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) ir sagatavojis un pašvaldību mūzikas un mākslas skolu vadībai izsūtījis vēstuli, piedāvājot ieteikumus, kā turpmāk organizēt mācību darbu samazinātā finansējuma apstākļos. Svarīgākie darbības uzdevumi šobrīd ir:
1. Skolu vadītājiem nekavējoties ziņot jaunajai pašvaldībai par esošo situāciju, kopīgi plānojot iespējamo skolas saglabāšanas un attīstības ceļu, kā arī iespēju piešķirt skolai papildus finansējumu;
2. Aktīvi domāt par papildus finansējuma piesaisti – vecāku līdzdalības maksājumu palielināšanu, interešu izglītības piedāvājumu par pašizmaksu, projektu izstrādi sadarbībā ar Lauku Forumu vai citiem atbilstošiem finansētājiem. Ieteicams pie skolām dibināt atbalsta biedrības, kas atvieglotu papildus finansējuma piesaisti nākotnē. Informācija par dibināšanu un nepieciešamajiem dokumentiem Uzņēmumu reģistra mājas lapā http://www.ur.gov.lv/?a=68&v=lv.
3. Lai neciestu izglītības kvalitāte, bet tomēr skolām būtu iespējams izdzīvot un samaksāt darba algas pedagogiem, skolas var izvēlēties sev pieņemamāko variantu, ņemot vērā konkrētus apstākļus:
4.1. Izglītības procesa vadībā:
• Samazināta finansējuma apstākļos neapmaksāt metodisko komisiju vadītāju un nodaļu vadītāju darbu. Metodisko komisiju protokolēšanu, ieskaišu protokolu aizpildīšanu un citus pienākumus sadalīt starp metodiskās komisijas visiem dalībniekiem.
• Apmaksāt skolotāju darbu skolēnu brīvlaikā 50% apmērā (piespiedu dīkstāve).
• Mācību stundas garuma saīsināšana līdz 30 minūtēm.
4.2. Mūzikas profesionālās ievirzes izglītības programmās:
• Samazināt apmaksājamās koncertmeistaru stundas, atstājot tikai galēji nepieciešamās. Veikt šo stundu uzskaiti un apmaksāt pēc padarītā darba.
• Mācību priekšmetu Vispārējās klavieres atstāt tikai tiem audzēkņiem, kas paredz turpināt izglītību profesionālajā vidējā mācību iestādē.
• Jaunākajās klasēs vienā no divām instrumentu spēles stundām apvienot divus vai vairākus audzēkņus ar vienādām vai līdzīgām priekšzināšanām, uztveres un muzikālajām spējām.
• Sešgadīgajā izglītības programmā pēc trešās klases, bet astoņgadīgajā izglītības programmā pēc ceturtās klases par vienu stundu samazināt instrumenta spēles stundu skaitu (specialitāti) audzēkņiem, kas nav parādījuši ļoti labus mācību sasniegumus un kuri neizsaka vēlēšanos sagatavoties mācību turpināšanai mūzikas vidusskolā.
• Palielināt audzēkņu skaitu mācību priekšmetu Solfedžo un Mūzikas literatūra stundās, apvienojot vairākas grupas.
• Samazināt mācību priekšmetu Mūzikas literatūra un Solfedžo stundu skaitu, intensificējot mācīšanas metodes un daļēji pārliekot to satura apguvi uz specialitātes stundām.
• Samazināt klavieru ansambļu stundu skaitu, saglabājot tās tikai tiem audzēkņiem, kas plāno turpināt mācības mūzikas vidusskolā. Pārējos audzēkņus piesaistīt kolektīvās muzicēšanas formām, kurās ir skaitliski vairāk dalībnieku (kori, kameransambļi u.c.).
• Pārskatīt, vai nepieciešams turpināt realizēt izglītības programmas, kurās ir maz (pa vienam) audzēkņu.
4.3. Mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmās:
• samazināt prakses stundu daudzumu vai īstenot tās kā patstāvīgā darba stundas, maksājot par tām 50% no stundas atalgojuma;
• apvienot grupas, kurās mācās neliels skaits audzēkņu (apvienošanu var veikt arī mācību gada vidū);
• samazināt mācību priekšmetu stundu un satura apjomu;
• mācību priekšmetu Darbs materiālā (un zem šī nosaukuma īstenotos mācību priekšmetus) īstenot kā radošās darbnīcas, vienlaicīgi nodrošinot mācības dažādu klašu/vecumu audzēkņiem vai integrēt tā saturu citos mācību priekšmetos;
• integrēt mācību priekšmeta Mākslas valodas pamati saturu citos mācību priekšmetos.
KM un KRIIC arī ir organizējusi tikšanos ar pašvaldību mūzikas un mākslas skolu direktoriem, lai informētu par esošo situāciju un pārspriestu iespējamos risinājumus.
Par KM padotībā esošajām profesionālās vidējās mūzikas un mākslas izglītības iestādēm.
KM padotībā ir 14 mūzikas, mākslas vidusskolas (ar 9 struktūrvienībām – profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmām), un Rīgas horeogrāfijas vidusskola.
2009.gada valsts budžeta dotācija: Ls 9 114 683, pašu ieņēmumi - Ls 300 726.
Izdevumi kopā - Ls 9 427 522, t.sk. darba samaksai - Ls 7 591 706, stipendijām, transporta kompensācijām - Ls 482 533, pārējiem izdevumiem - Ls 1 353 283 (preces, pakalpojumi, kapitālās iegādes).
Situācijas raksturojums:
Visas četrpadsmit Kultūras ministrijas (KM) pakļautībā esošās profesionālās vidējās mūzikas un mākslas izglītības iestādes 2009./2010. mācību gadā turpinās savu darbību līdzšinējā kārtībā.
Šobrīd ir uzsākta un nākamā gada laikā tiks turpināta mūzikas vidusskolu īstenoto izglītības programmu izvērtēšana ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti un radīt priekšnoteikumus jaunu, konkurētspējīgu profesionāļu ienākšanai darba tirgū.
Lai veicinātu radošās izcilības un konkurētspējas attīstību mūzikas vidusskolās, kurās šobrīd netiek nodrošināta pietiekama savstarpēja konkurence vienā specialitātē, Kultūras ministrija sadarbībā ar Kultūras un radošās industrijas izglītības centru (KRIIC) un mūzikas vidusskolu direktoriem vienojusies uzsākt profesionālās vidējās mūzikas izglītības attīstības programmu. Tās ietvaros tiek pārskatīts un pārvērtēts mūzikas izglītības saturs ar mērķi veicināt tās pieejamību, jauniešu interesi par tās apgūšanu, kā arī kāpināt nozares prestižu un turpmāk nodrošināt profesionālos mūzikas kolektīvus ar augstas kvalitātes izpildītājmāksliniekiem.
Ar mērķi nodrošināt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, sākot ar 2009./ 2010. mācību gadu tiek veidots valsts pasūtījums vidējām profesionālām mūzikas izglītības programmām, kas noteiks izglītības iestādēs uzņemamo audzēkņu skaitu konkrētās specialitātēs. Valsts pasūtījuma kritērijus nosaka KRIIC sadarbībā ar skolu vadību un saskaņā ar tās plāniem par uzņemamo audzēkņu skaitu. Paredzams, ka valsts pasūtījuma ieviešana veicinās audzēkņu savstarpējās konkurences kāpumu un mūzikas izglītības kvalitātes uzlabojumu.
Valsts pasūtījums noteiks mūzikas vidusskolās uzņemamo audzēkņu skaitu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu profesionālo kolektīvu vajadzības un atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī profesionālās izglītības koncepcijas un ES finansējuma piesaistes nosacījumiem.
Lai sabalansētu izglītības programmu apjomu un audzēkņu skaitu ar valstī šim mērķim pieejamajiem finanšu resursiem, kultūras ministrs, pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta otro daļu ir noteicis, cik audzēkņi katrā no skolām 2009./2010. mācību gadā tiek uzņemti akreditēto profesionālo vidējās izglītības programmu pirmajos kursos.
Informācija par turpmākajiem plāniem: KM maijā ir izsūtījusi visu pilsētu, kurās darbojas KM padotībā esošās mūzikas un mākslas vidusskolas, pašvaldībām vēstules ar ierosinājumu izvērtēt iespēju ar 2010./2011. mācību gadu pārņemt šīs skolas savā padotībā. Ja pašvaldības šim ierosinājumam piekristu, tā varētu noteikt, izvērtējot kultūrizglītības situāciju reģionā, kādas profesionālās izglītības programmas (profesionālās vidējās vai profesionālās ievirzes) turpmāk īstenos šis vidusskolas.
Savukārt, Kultūras ministrija, saskaņā ar 13.08.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr.363 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes” turpinātu finansēt programmās nodarbināto pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet pilsētas dome finansētu izglītības iestādes uzturēšanu.
Atbildes no pašvaldībām tiek gaidītas līdz šā gada 1. septembrim. Pēc atbilžu saņemšanas KM izvērtēs situāciju un lems par optimālo risinājumu, kā sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt skolu turpmāko darbību.
Jāpiemetina, ka deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Kultūras ministrijai par kultūras jomas galveno prioritāti noteikts saglabāt kultūrizglītības sistēmu, kas sastāv no trīs savstarpēji saistītiem izglītības līmeņiem: profesionālā ievirze, profesionālā vidējā un augstākā izglītība. Šāda kultūrizglītības sistēma ir nozīmīga Latvijas kultūras un identitātes sastāvdaļa. Tādēļ sadarbībā ar pašvaldībām plānots īstenot kultūrizglītības nozares attīstību, sekmējot kvalitatīvu un resursu izmantošanas ziņā efektīvu visu kultūrizglītības pakāpju nodrošinājumu.
Informāciju sagatavoja
Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste
t. 67330254
t.mob. 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv
