Informācija par KM centrālajā aparātā un KM padotībā esošajās valsts aģentūrās veiktajām un paredzētajām strukturālajām reformām
17.07.2009.
Paziņojums plašsaziņas līdzekļiem
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu par ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% salīdzinājumā ar 2008. gada 1. jūliju Kultūras ministrija (KM) ir veikusi darbinieku amata vietu samazinājumu 40% apmērā.
KM centrālais aparāts
Salīdzinot 2008. gada 1. jūlijā KM centrālajā aparātā nodarbināto skaitu (131 darbinieks) ar darbinieku skaitu uz 2009. gada 30. jūniju (86 darbinieki), vērojams, ka amata vietu samazinājums sasniedz 34 %. No 2009. gada 1. jūlija KM saskaņā ar MK lēmumu pārņēma reorganizējamās valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” funkcijas un KM centrālajā aparātā strādāt pārnāca 7 no 24 aģentūras darbiniekiem. Tādējādi KM nodarbināto skaits palielinājās par 7 amata vietām, taču ņemot vērā, ka reorganizācijas rezultātā likvidējot valsts aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi””, tika samazināts tās darbinieku skaits par 70% , KM un v/a „Jaunie „Trīs brāļi”” kopējais amata vietu samazinājums laika posmā no 1.07.2008. līdz 1.07.2009. ir par 40% (no kopsummā 155 KM un J3b darbiniekiem pērn līdz 93 darbiniekiem patlaban).
KM padotībā esošās valsts aģentūras
Atbilstoši MK lēmumam līdz 2010. gada 1. janvārim jāveic arī valsts aģentūru skaita samazinājums vidēji par 50% salīdzinājumā ar 2009. gada 1. janvāri. KM plānoto strukturālo reformu īstenošanas rezultātā paredzēts valsts aģentūru statusu saglabāt tikai padotībā esošajiem muzejiem. Pārējās iestādes plānots pārveidot par budžeta iestādēm vai reorganizēt, pārņemot funkcijas un to veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu KM struktūrā. Šādā veidā jau ir reorganizēta v/a „Jaunie „Trīs brāļi””, KM struktūrvienības statusā plānots pārveidot arī v/a „Nacionālais kino centrs”, bet tās sastāvā šobrīd esošo Kino muzeju iekļaut Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sastāvā.
Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūru un v/a „Kultūras informācijas sistēmas” plānots pārveidot par budžeta iestādēm. Jāatzīmē, ka juridiskā statusa maiņa būtiski nemainīs šo iestāžu darbību, taču noteiks stingrākus finanšu nosacījumus.
KM padotībā uz š.g. 1. janvāri bija kopskaitā 17 valsts aģentūras, tostarp 12 muzeji.
No nākamā gada 1. janvāra plānots valsts aģentūru statusā saglabāt 8 muzejus: v/a „Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve”, v/a „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”, v/a „Memoriālo muzeju apvienība”, v/a „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs”, v/a Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts”, v/a „Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”, v/a „Rundāles pils muzejs”, v/a „Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” (taču notiek arī sarunas ar Rīgas pilsētas pašvaldību par muzeja nodošanu tās pārziņā).
- v/a „Memoriālo muzeju apvienība” tiks veidota, apvienojot Raiņa un Aspazijas muzejā līdzšinējās RTMM filiāles: Raiņa muzeju „Tadenava”, Raiņa muzeju „Jasmuiža”, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros, Raiņa un Aspazijas māju Rīgā; apvienībā iekļaujot arī līdzšinējās RTMM filiāles: Jāņa Akuratera muzeju, K.Barona muzeju, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju, kā arī līdzšinējās v/a „Ojāra Vācieša memoriālais muzejs” un v/a „Andreja Upīša memoriālais muzejs”; reorganizācija ir uzsākta, to plānots pabeigt līdz 2009. gada 1. oktobrim.
- v/a „Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” tiks veidota uz pašreizējā RTMM Rakstniecības nodaļas un Krājuma nodaļas bāzes; reorganizācija ir uzsākta, to plānots pabeigt līdz 2009. gada 1. oktobrim.
- v/a „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” plānots veidot, vienā aģentūrā apvienojot Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Ārzemju mākslas muzeju, turklāt apvienošanu iecerēts veikt, pievienojot Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam abus iepriekšminētos muzejus un izveidojot vienotu administrēšanas sistēmu. Jāpiebilst, ka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kā arī Ārzemju mākslas muzeja izstāžu telpas plānots saglabāt līdzšinējās ēkās. Pretēji plašsaziņas līdzekļos izskanējušai šā plāna interpretācijai, KM nav iecerējusi veidot minēto muzeju apvienību, kāda pastāvēja kādreiz. Tas būs viens muzejs – valsts aģentūra – ar struktūrvienībām. Minēto muzeju apvienošana ļaus centralizēt to funkcijas, kas daļēji dublējas, turklāt atvieglos izstāžu rīkošanu, jo V/a „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” krājums būs vienots, līdz ar to nevajadzēs tērēt laiku un resursus, lai organizētu izstāžu eksponātu deponēšanu, kā tas notika līdz šim.
- v/a „Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” tiks pievienots Latvijas kultūras muzejs „Dauderi”, tādējādi tiek mainīts iepriekšējais lēmums un RTMM mūzikas nodaļu vairs nav plānots pievienot „Dauderiem”, bet gan iekļaut E. Smiļģa Teātra muzeja sastāvā, izveidojot Teātra un mūzikas muzeju, ko savukārt pārņems Latvijas Kultūras akadēmija.
Saistībā ar v/a „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” šobrīd KM uzsākusi sarunas ar Rīgas pilsētas pašvaldību par iespēju nodot bibliotēku tās padotībā. Ja šāds akcepts no pašvaldības netiks dots, Latvijas Neredzīgo bibliotēku plānots pārveidot par budžeta iestādi.
Strukturālo reformu rezultātā no 17 KM padotībā esošajām valsts aģentūrām līdz 1.01.2010. izveidojot 9, aģentūru skaita procentuālais samazinājums tiks veikts 47% apmērā.
Priekšlikumi KM padotībā esošo valsts aģentūru reorganizēšanai
Informāciju sagatavoja
Dace Vizule
KM sabiedrisko attiecību speciāliste
t. 67330254
t.mob. 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv
