Kultūras kanonā iekļautas 99 kultūras vērtības



Informācija plašsaziņas līdzekļiem


Ir noslēdzies Kultūras kanona nozaru sarakstu izstrādes posms, kura rezultātā iekļaušanai Kultūras kanonā atlasītas 99 kultūras vērtības. To saraksti un pamatinformācija par katru no vērtībām pieejama interneta mājas lapā www.kulturaskanons.lv

 

“Kanons un tā veidošanas process man licis vēlreiz secināt, ka mums pieder lielas, lai neteiktu - milzīgas kultūras bagātības, par kuru nozīmi, vēsturi, vērtību diemžēl ne katrs zina. Protams, šajā dinamiskajā, ar jaunu informāciju piesātinātajā laikā zināt pilnīgi visu nav iespējams. Bet, ja kāds vēlēsies uzzināt vairāk par Latvijas kultūras pamatu  un iedziļināties tajā, tad Kultūras kanons viņam šo iespēju dos. Kanons izceļ to, ar ko patiešām varam lepoties, pamatojot kādēļ,”  stāsta Latvijas kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

 

Katrā nozarē izvirzītie kultūras vērtību atlases kritēriji bijuši atšķirīgi. Vizuālās mākslas jomā stingri nolemts akcentēt tikai māksliniekus, kuri vairs nav mūsu vidū. Sekojoši vizuālās mākslas 12 vērtību sarakstā ir ietverti konkrētu personību konkrēti darbi, sākot no kokgriezēju daiļrades sasnieguma - Nikolausa Sefrensa jaunākā (1662-1710) veidotā Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabla un Vilhelma Purvīša ainavas “Pavasara ūdeņi” un beidzot ar Borisa Bērziņa darbu “Mākslinieks un modelis” un Egona Spura (1931-1990) cikla "Rīgas proletāriešu rajoni” darbiem.

 

Tautas tradīciju saraksta eksperts Valdis Muktupāvels uzskata, ka Kultūras kanons ir nācijas brieduma pazīme. “Ir jābūt nopietnam kultūrslānim, lai varētu kaut ko definēt par kanonu. Un mums tāds ir,” viņš stāsta, norādot, ka tautas tradīciju 13 vērtību sarakstā ir ne tikai tās vērtības, kas sakņojas senā pagātnē, bet arī tādas, kas saistās arī ar mūsdienām, sākot no Latvju dainām un beidzot ar Dziesmu svētkiem.

 

“Mūzikas nozares eksperti lielu diskusiju rezultātā tomēr nolēma neiekļaut šajā sarakstā mūzikas interpretus, kas nenoliedzami ir būtiska mūzikas nozares sastāvdaļa. Mūzikas interpreti ir tā pazīstamākā daļa, jo, ja nosauc Marisu Jansonu,  Gidonu Krēmeru vai Elīnu Garanču, tad arī ārpus Latvijas lielai daļai ir skaidrs par kuru zemi un kuru kultūru ir runa,” norāda Mūzikas nozares ekspertu grupas vadītāja Gunda Vaivode. Līdz ar to mūzikas nozares saraksta veidošana bija mēģinājums aktualizēt sarunu par kultūrizglītības līmeņa minimumu Latvijā. “12 mūzikas nozares vērtības – tas ir minimums, kas būtu jāzina ikvienam Latvijas cilvēkam,” uzsver G.Vaivode, norādot, ka sarakstā iekļauti skaņraži un darbi, sākot no Johana Gotfrīda Mītela un beidzot ar Pētera Vaska 1983.gadā radīto Musica Dolorosa.

 

Skatuves mākslas nozares ekspertu grupas vadītājs Jānis Siliņš norāda, ka  sarakstā ietvertas tās personību radītās mākslas izpausmes, kas noteikušas un nosaka Latvijas profesionālo skatuves mākslu. Sarakstā iekļauts gan Eduarda Smiļģa Dailes teātris (no 1920.g. līdz 1960.g.), gan Alfrēda Jaunušana vadītais Nacionālais teātris (LPSR A.Upīša Akadēmiskais drāmas teātris) no 1967.g. līdz 1981.g., gan Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātris ( 20. gadsimta 60. - 80.gadi) un Alvja Hermaņa Jaunais Rīgas teātris no 1993.gada. Tāpat sarakstā iekļautas trīs konkrētas izrādes: Alekša Mierlauka inscenētais Raiņa „Uguns un nakts” uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911.gadā, Pētera Pētersona iestudētais Aleksandra Čaka „Spēlē, spēlmani” Jaunatnes teātrī 1972.gadā un Arnolda Liniņa iestudētais Henrika Ibsena „Brands” Dailes teātrī 1975.gadā. Kā arī Oļģerta Krodera un viņa domu biedru teātris, Pēteris Pētersons un viņa dzejas teātris, Māra Ķimele un viņas psihoanalītiskais teātris. Sarakstā ir nosaukti arī divi universālā tipa aktieri – Antra Liedskalniņa un Uldis Pūcītis. Skatuves mākslas sarakstā iekļauta arī Roberta Ligera vadītā “Rīgas pantomīma” un Helēnas Tangijevas – Birznieces un Aleksandra Lemberga radošais ieguldījums.

 

Arhitektūras un dizaina nozares eksperti sarakstu vispirms veidoja katrs individuāli. Tad sanāca uz kopīgām apspriedēm, apmainījās viedokļiem, diskutēja par vērtību nozīmi un kvalitāti, konsultējās ar citiem nozares profesionāļiem. Rezultātā sarakstā iekļauts daudzveidīgs dažādu vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām, gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, to autori, gan mazāk zināmi darbi un īsteni lokālas vērtības. Būtisks kritērijs vērtību atlasē bija kvalitāte un vēstījums.

 

Filmu nozares sarakstā iekļauti konkrēti darbi (gan animācijas, gan dokumentālās, gan spēlfilmas), kas iezīmē svarīgus pagriezienus Latvijas kinomākslā, turklāt neatkarīgi no to popularitātes. “Kad katrs eksperts iesniedza savu filmu kanona sarakstu, secinājām, ka ir trīs filmas, par kuru iekļaušanu kanonā diskusijas nebūs, jo tās bija  visu ekspertu sarakstos. Šīs trīs filmas ir – “Baltie zvani”, “Vecāks par desmit minūtēm” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”,” stāsta Filmu nozares ekspertu grupas vadītāja Kristīne Matīsa. Ekspertu galvenais uzdevums filmu atlasē bija uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažos gadījumos filmas pat izcelt no aizmirstības.

 

“Literatūras nozares saraksts ietver tos darbus, kas veidojuši latviešu literatūru un turpinājuši iespaidot to, sākot no Reiņa un Matīsa Kaudzīšu “Mērnieku laikiem” un beidzot ar Vizmas Belševicas triloģiju “Bille”. Saraksts ir latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts. Katrs noteikti atradīs vismaz 3 – 5 darbus, kuru iekļaušanai kultūras kanonā piekritīs. Vienam tie būs vieni trīs darbi, otram – citi trīs darbi, ar kuriem viņi spēj identificēties. Tieši tādēļ jāuzsver, ka kanons nav tikai šīs saraksts. Šis saraksts ir kopīgs saskares punkts individuālajiem kanoniem. Bet esmu pārliecināts, ka laiks rādīs to, ka vismaz literatūrā tas kanona centrs tik viegli un ātri nemainīsies,” stāsta Raimonds Briedis. Viņš uzskata, ka kultūras kanons daudz vairāk iegūs tad, kad saplūdīs kopā nozares, kad uz šīm kultūras vērtībām vairs neskatīsies nozaru sarakstu ietvaros, kad tie veidos mozaīku, ko iespējams salikt dažādos variantos un kas katrā reizē veidos citu ainu un ļaus saprast lietas un notikumus dažādos kontekstos.

 

Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Vispirms eksperti atlasīja sešdesmit izcilākos mākslas darbus, personības un  notikumus Latvijas kultūras vēsturē, 2008.gada nogalē sabiedrībai tika prezentēti nozaru saraksti ar trīsdesmit vienībām. Galīgos sarakstus eksperti iesniedza šī gada sākumā.

 

Kanona sarakstus izveidoja eksperti :


• Arhitektūras un dizaina darba grupā — Jānis Dripe, Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte, Inese Pētersone, Ilze Martinsone;
• Kino — Kristīne Matīsa, Valentīna Freimane, Dita Rietuma, Uldis Tīrons, Jānis Putniņš;
• Literatūrā — Guntis Berelis, Raimonds Briedis, Gunārs Bībers, Nora Ikstena, Reinis Tukišs;
• Mūzikā - Gunda Vaivode, Orests Silabriedis, Juris Karlsons, Mikus Čeže, Rolands Kronlaks;
• Skatuves mākslā — Jānis Siliņš, Silvija Radzobe, Lilija Dzene, Guna Zeltiņa, Līga Ulberte, Gunta Bāliņa;
• Tautas tradīcijās — Signe Pujāte, Dace Bula, Valdis Muktupāvels, Janīna Kursīte, Māra Mellēna;
• Vizuālajā mākslā — Māra Lāce, Imants Lancmanis, Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele, Laima Slava.

 

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Kultūras kanona
Publicitātes kampaņas koordinatore
Mairita Brice
M.tālr.29216158
E_pasts: mairitae simbolsindie.lv

 

Papildu informācija:
Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 67078164
Mob. tālr. 29192298
Dace.Vizulee simbolskm.gov.lv 



P O T C P S Sv
          1 2
34567 8 9
1011121314 15 16
17 18 19 2021 22 23
24 252627 28 29 30

Aptauja

Kurā jomā, jūsuprāt, radošās industrijas sniedz visnozīmīgāko ieguldījumu?

Uz augšu