Pamatizvelne > Sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība

Informācija par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projekta sabiedrisko apspriešanu

2015.gada 30. septembris

Kultūras ministrija pateicas visiem aktīvajiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri piedalījās Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) projekta sabiedriskajā apspriešanā, kas noritēja no 2015.gada 6.jūlija līdz 30.jūlijam un noslēdzās ar sabiedriskās apspriedes sanāksmi.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros Kultūras ministrija saņēma 18 rakstveida iesniegumus ar priekšlikumiem/iebildumiem (kopsummā saņemti 219 priekšlikumi/iebildumi), kas tika izvērtēti, veicot attiecīgus papildinājumus un precizējumus Pamatnostādņu projektā.

Kultūras ministrija publicē apkopotus sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos viedokļus, priekšlikumus un iebildumus, kā arī norādi par to iestrādi Pamatnostādņu projektā.

Rakstveidā saņemtie ierosinājumi (1-128)

Mutiski saņemtie ierosinājumi (129-219)


Paziņojums par līdzdalības iespējām attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta izstrādes procesā

2015.gada 6.jūlijs

1.

Dokumenta veids

Attīstības plānošanas dokuments (Politikas plānošanas dokuments)

2.

Dokumenta nosaukums

Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Joma: Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika Politikas nozare: Masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politika

4.

Dokumenta mērķgrupas

Mediju nozares profesionāļi un mediju īpašnieki;
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju profesionāļi;
Izglītības sistēmas darbinieki;
Komunikācijas un mediju studiju programmu veidotāji un studējošie;
Mazākumtautību pārstāvji;
Diasporas pārstāvji;
Latvijas pašvaldību pārstāvji;
Mediju lietotāji;
Mediju un to auditorijas pētnieki.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Mediju nozare ir viena no reglamentētajām nozarēm Eiropas Savienības līmenī, savukārt Latvijā līdz šim tā bijusi tikai kā blakus tēma Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs. Ņemot vērā mediju lielo nozīmi sabiedriskās domas veidošanā, nacionālās identitātes un sociālās atmiņas formēšanā, nacionālās kultūrtelpas uzturēšanā un citos sabiedrības stabilitātes un demokrātijas nodrošināšanas procesos, vajadzība izstrādāt tālredzīgu un pārdomātu nozares politiku ir neatliekama.

To pamato arī dažādi mediju vides procesi, tostarp, tehnoloģiskā attīstība, kas līdztekus daudziem pozitīviem ieguvumiem var arī radīt draudus nacionālajai kultūrtelpai, valodai un identitātei. Tāpat arī ekonomiskās situācijas radītā finansiālā nestabilitāte apdraud mediju daudzveidību un žurnālistu profesionalizāciju. Pieaugot sabiedrībai pieejamajai informācijas daudzveidībai, arī no pārrobežu medijiem, jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski veicināt ne tikai kvalitatīvu un uzticamu žurnālistiku, bet arī auditorijas mediju pratību, kas ļauj samazināt komunikācijas, tostarp, propagandas piesātināta mediju satura, vienvirziena efektu. Šādā nozares situācijā pieaug nepieciešamība pēc tādām mediju politikas vadlīnijām, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā.

Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, kas veicina Satversmē un tās  preambulā nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā mediju telpā, prioritāri – latviešu valodā, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot.

Šī politikas plānošanas dokumenta mērķis un no tā izrietošie četri apakšmērķi ir balstīti četros galvenajos Latvijas mediju politikas pamatprincipos:

1. Mediju daudzveidība;
2. Mediju vides drošība;
3. Mediju pratība;
4. Mediju vides profesionalizācija.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Saskaņā ar kultūras ministres Daces Melbārdes rīkojumu Nr.5.1.-1-225 2014.gada 17.septembrī „Par darba grupas izveidi mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādei” tika apstiprināta darba grupa, kas uz pirmo sanāksmi sapulcējās 2014.gada 3.oktobrī.

2015.gada 15.augustā paredzēts pamatnostādņu gala redakciju iesniegt kultūras ministrei.

7.

Dokumenti

1) Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam;
2) Pielikums.

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Kultūras ministrija aicina uz Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projekta sabiedrisko apspriedi, kas notiks 2015.gada 30.jūlijā Rīgā, Kultūras ministrijas Lielajā zālē plkst.10.00.-13.00.

Viedokli par politikas plānošanas dokumentu var sniegt arī rakstiski, adresējot Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai K. Valdemāra ielā 11a, Rīgā, LV-1364 vai iesūtot elektroniski uz Klinta.Locmelee simbolskm.gov.lv.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Dalību Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projekta sabiedriskajā apspriedē lūdzam elektroniski pieteikt līdz 2015.gada 27.jūlijam, sūtot e-pastu uz Klinta.Locmelee simbolskm.gov.lv ar sanāksmes dalībnieka vārdu, uzvārdu, pārstāvēto organizāciju (ja tāda ir), tālruņa numuru un e-pasta adresi.

10.

Cita informācija

NEPLP sagatavotie dokumenti:
1) saistībā ar sabiedrisko mediju pārvaldību;
2) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.-2017.gadam;
3) NEPLP virzītie tiesību normu grozījumi.

11.

Atbildīgā amatpersona

Klinta Ločmele, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte (tālrunis: +371 67330268, e-pasts: Klinta.Locmelee simbolskm.gov.lv)

Uz augšu