Pamatizvelne > Sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība

Kultūras ministrija pateicas visiem aktīvajiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri piedalījās Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna (turpmāk – Plāns) projekta publiskajā apspriešanā, kas noritēja no 2015.gada 6.novembra līdz 2015.gada 20.novembrim.

 
Publiskās apspriešanas ietvaros Kultūras ministrija saņēma 22 priekšlikumus, kas tika izvērtēti, veicot attiecīgus papildinājumus un precizējumus Plāna projektā.


Kultūras ministrija publicē apkopotus publiskās apspriešanas laikā saņemtos viedokļus, priekšlikumus un iebildumus, kā arī norādi par to iestrādi Plāna projektā.

 
Sabiedrības iebildumi un priekšlikumi par Plānu


Paziņojums par līdzdalības iespējām attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta izstrādes procesā

2015.gada 6.novembris

1.

Dokumenta veids

Politikas plānošanas dokuments – plāna projekts

2.

Dokumenta nosaukums

„Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plāns”

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Joma: Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika Politikas nozare: Masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politika

4.

Dokumenta mērķgrupas

Mediju nozares profesionāļi un mediju īpašnieki
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju profesionāļi
Izglītības sistēmas darbinieki
Komunikācijas un mediju studiju programmu veidotāji un studējošie
Diasporas pārstāvji
Latvijas pašvaldību pārstāvji
Mediju lietotāji
Mediju un to auditorijas pētnieki
Tiesību normu piemērotāji

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Latvijas mediju politikas pamatus nosaka Satversmes 100.pants: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Šo jomu patlaban regulē divi galvenie likumi – 1990.gadā pieņemtais likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un 2010.gadā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.

Mediji ir sabiedrības uzskatu, vērtību, identitātes un sociālās atmiņas veidošanās resurss. Realizējot vārda brīvību un viedokļu daudzveidību, tie ir svarīgi demokrātiskai valsts iekārtai. Neraugoties uz to, Latvijā līdz šim nav veikta vienota, mērķtiecīga mediju politikas plānošana.

Pastāvot vairāku līmeņu mediju nozares tiesiskajam regulējumam (nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti), Latvijā mediju vide līdz šim nav tikusi attīstīta ilgtspējas un drošumspējas perspektīvā. Tomēr kā viena no blakus tēmām informatīvās vides kontekstā tā ir aplūkota Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. – 2018.gadam.

Mediju vidē gan globālā, gan lokālā līmenī notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka tehnoloģiskais progress, konverģence, izmaiņas sabiedrības domāšanā. Daži no šiem procesiem var radīt riskus nacionālajai kultūrtelpai, valodai un mediju vides daudzveidībai. Līdz ar to vajadzība izstrādāt tālredzīgu, pārdomātu, ilgtspējīgu nozares politiku, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā, ir neatliekama.

Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, kas veicina Satversmē un tās  preambulā nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā mediju telpā, prioritāri – latviešu valodā, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot.

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. –2020.gadam mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi. Savukārt plāna mērķis ir piedāvāt konkrētus rīcības virzienus un pasākumus pamatnostādņu mērķa sasniegšanai, noteikt atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu, kā arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma aprēķinu plānā paredzēto aktivitāšu īstenošanai.

Atbilstoši Latvijas mediju politikas 2016. – 2020.gadam pamatnostādņu pieciem apakšmērķiem plāna projektā ir izvirzīti pieci rīcības virzieni:
1. Mediju vides daudzveidība;
2. Mediju kvalitāte un atbildīgums;
3. Mediju nozares profesionāļu izglītība;
4. Mediju pratība;
5. Mediju vides drošumspēja.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Plāna projektu plānots izsludināt 2015.gada 17.decembra Valsts sekretāru sanāksmē.

7.

Dokumenti

1) Plāna projekts „Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plāns”

2) Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plānu”.

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties plāna projekta izstrādē, rakstiski sniedzot viedokli par plāna projektu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 punktam.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Viedokli un priekšlikumus par plāna projektu var iesniegt rakstiski līdz 2015.gada 20.novembrim, adresējot Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai K.Valdemāra ielā 11a, Rīgā, LV – 1364 vai iesūtot elektroniski uz e-pasta adresi: pastse simbolskm.gov.lv.

10.

Cita informācija

1) Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam projekts.
2) Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. –2020.gadam projekta pielikums;
3) Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. –2020.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas ietvaros rakstveidā saņemtie priekšlikumi un iebildumi (1 – 128);
4) Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. –2020.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas ietvaros mutiski saņemtie priekšlikumi un iebildumi (129 – 219);
5) Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016. – 2020.gadam”.

11.

Atbildīgā amatpersona

Klinta Ločmele, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte (tālrunis: +371 67330268, e-pasts: Klinta.Locmelee simbolskm.gov.lv)

Uz augšu