Gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā pētnieki atzīst, ka nepieciešams būtiski pilnveidot statistikas instrumentus, kas būtu vajadzīgi kultūras sektora ieguldījuma mērīšanai ekonomikā valsts vai starptautiskā līmenī. Tomēr arī pašreiz nepilnīgie un grūti mērāmie statistikas dati liecina par strauji pieaugošu radošās industrijas nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.
Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas tika veikts pētījums „Kultūras ekonomika Eiropā” („The Economy of Culture in Europe”, KEA - European Affairs), kas tika prezentēts 2006. gada novembrī Briselē un ir pirmais šāda veida pētījums Eiropas līmenī.
Daži pētījuma dati:
- 2003.gadā apgrozījums radošās industrijas un mākslas sektorā ES bija 654 miljardi eiro.
Salīdzinājumam: apgrozījums IKT sektorā – 541 miljards EUR (2003), auto ražošanas nozarē – 271 miljards EUR (2001).
- 2003.g sektora ieguldījums bija 2.6% no ES iekšzemes kopprodukta.
Salīdzinājumam: nekustamā īpašuma tirgus – 2.1%; pārtikas un dzērienu rūpniecība – 1.9%; tekstilrūpniecība – 0.5%; ķimikāliju, gumijas un sintētisko materiālu rūpniecība – 2.3% no ES IKP.
- 2004. gadā ES nozarē strādāja 5,8 miljoni nodarbināto, kas ir 3.1% no visiem Eiropas Savienības nodarbinātajiem iedzīvotājiem.
Kamēr kopējā nodarbinātība ES 2002-2004 kritās, nodarbinātība šajā sektorā pieauga (+1.85%).
46.8% nozarē strādājošo ir augstākā izglītība (salīdzinoši: 25.7% no visiem nodarbinātajiem ir augstākā izglītība).
Pašnodarbināto skaits sektorā ir vairāk kā divas reizes lielāks kā citās nozarēs kopumā (attiecīgi 28.8% un 14.1%).
Dati par Latviju („Radošā industrija Latvijā”, BICEPS,2007):
- apgrozījuma pieaugums 2002-2005 – vidēji 17,3% gadā
- 2005.g. radošajā industrijā strādā 4,8 % nodarbināto, turklāt nodarbinātība pieaug – vidēji 7% gadā (2002-2005)
