Mēģinājumi novērtēt kultūras sektora sociālekonomisko devumu ir relatīvi neseni. Deviņdesmitajos gados veiktie pētījumi ekonomiski attīstītākajās pasaules valstīs (Lielbritānija, ASV, Vācija, Francija, Dānija, Austrālija u.c.) liecināja, ka tieši nozares, kas saistītas ar kultūru vai izklaidi, ar netradicionālām ražošanas struktūrām un autortiesību objektiem, ir šobrīd visstraujāk augošākās ar vislielāko attīstības potenciālu.
ES Padome atzinusi kultūras un radošā sektora sevišķo nozīmību Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Padome norāda, ka kultūras un radošās industrijas sektoram ir izšķiroša loma inovāciju un tehnoloģiju attīstībā un šīs nozares ir galvenās noteicējas ilgtspējīgai attīstībai nākotnē.
Radošās industrijas apzināšana un politikas attīstība Latvijā uzsākta ar Lielbritānijas padomes atbalstu un konsultējoties ar britu ekspertiem. 2005.gadā, izstrādājot jaunās kultūrpolitikas vadlīnijas, Kultūras ministrija atzina, ka radošās industrijas ideja ir nozīmīga arī Latvijai un Kultūras ministrijas darbībai.
Pirmo reizi Latvijas radošo industriju definīcija tika ierakstīta Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.-2015.gadam (MK.18.04.2006. Rīkojums Nr.264). Radošās industrijas definīcija minēta arī Latvijas Nacionālajā Attīstības plānā 2007.-20013.gadam (MK 04.07. 2006. Noteikumi Nr.564) un pētījumā „Radošās industrijas Latvijā” (BICEPS, 2007).
Radošās industrijas definīcija:
aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība.
Radošā industrija ietver šādas nozares:
- arhitektūra
- dizains
- kino
- izpildītājmāksla
- vizuālā māksla
- mūzika
- izdevējdarbība
- televīzija, radio un interaktīvie mediji
- reklāma
- datorspēles un interaktīvās programmatūras
- kultūras mantojums
- kultūras izglītība
- atpūta, izklaide un citas kultūras darbības
Ministrijas kompetence radošās industrijas jomā:
- informēt sabiedrību par radošās industrijas jautājumiem;
- izstrādāt politikas dokumentu un normatīvo aktu projektus radošās industrijas jomā;
- veidot partnerību un sadarboties ar kompetentām valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām radošās industrijas attīstības jautājumos;
- radošās industrijas izglītība;
- veidot, kā arī sniegt priekšlikumus konsultatīvo un ekspertu komisiju, padomju un darba grupu izveidošanai aktuālu radošās industrijas jautājumu risināšanai;
- uzkrāt un analizēt informāciju par radošās industrijas situāciju valstī;
- analizēt Eiropas Savienības un citu institūciju dokumentus radošās industrijas jomā un sagatavot priekšlikumus to izstrādei.
