Pamatizvelne > Starpnozares > Kultūras un radošās industrijas

Kultūras un radošās industrijas

Kultūras un radošo industriju definīcija: aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība.

Kultūras un radošās industrijas ietver šādas nozares: arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības.

Kultūras un radošās industrijas ir stratēģiski svarīgā pozīcijā, jo tās veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos Eiropas Savienības reģionos un pilsētās, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā.

Kultūras un radošās industrijas ir starpnozariskas, tās no vienas puses ietver kultūru, no otras – ekonomiku. Māksla un kultūra tiek uzskatītas kā centrs sistēmai, kuru apvij kultūras un radošās industrijas, savukārt plašāks ekonomikas konteksts aptver kultūras un radošās industrijas. Gan kultūras un mākslas izpausmēm, kas ir šādas sistēmas centrā, gan kultūras un radošajām industrijām ir liels potenciāls vietējā, reģionālā un nacionālā attīstībā, kā arī tās rada nozīmīgu pozitīvu ietekmi plašākā ekonomikas kontekstā. 

Kultūras un radošajām industrijām raksturīgā radošā domāšana un radošie risinājumi pozitīvi ietekmē ekonomiku un sabiedrību kopumā: tie dod iedvesmu radošai un inovatīvai uzņēmējdarbībai līdz pat inovatīvu publisko pakalpojumu dizainam vai, piemēram, pozitīvai saskarsmei starp pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem; no inovāciju veicināšanas citos ekonomikas sektoros līdz pat sabiedrības uzvedības maiņai vai jaunu digitālo tehnoloģiju un tīklu izgudrošanai; no uz kvalitāti orientēta tūrisma veicināšanas reģionos un pilsētās līdz pat pamestu vietu sociālajai reģenerācijai un inovatīvām mācību metodēm; no dizaina domāšanas ieviešanas visās jomās līdz kultūras un radošuma kā menedžmenta rīka izmantošanai, uzlabojot darba apstākļus uzņēmumos. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga kultūras un radošajām industrijām, var palīdzēt veidot radošāku pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

Jau deviņdesmitajos gados veiktie pētījumi ekonomiski attīstītākajās pasaules valstīs (Lielbritānija, ASV, Vācija, Francija, Dānija, Austrālija u.c.) par kultūras sektora sociālekonomisko devumu liecināja, ka tieši nozares, kas saistītas ar kultūru vai izklaidi, ar netradicionālām ražošanas struktūrām un autortiesību objektiem, ir visstraujāk augošākās ar vislielāko attīstības potenciālu.

Kultūras un radošās industrijas ir nozīmīgs tautsaimniecības sektors, kas šobrīd ir ievērojams nodarbinātības iespēju avots Latvijā. (Pēc Eurostat datiem 2009.gadā LV ir 2.3% kultūras jomā strādājošo no visiem strādājošiem EU-27 1.7%). Kā arī kultūras un radošo industriju nozarēm raksturīgas ciešas saiknes ar citām nozarēm, tās rada pozitīvu ietekmi ekonomikā – kultūras nozarē ieguldītā ikkatra lata ieņēmumu efekts ir 1,41 lats. Savukārt saskaņā ar CSP datiem mājsaimniecību patēriņš atpūtai un kultūrai 2008.gadā bija 8.2% no kopējā mājsaimniecību patēriņa un 2009.gadā – 8%. Šie rādītāji parāda, ka pat ekonomiskās krīzes apstākļos gandrīz nemainīgs saglabājies kultūras patēriņš.

ES līmeņa pētījumos (tādos kā „Kultūras ekonomikas aspekti Eiropā”, The Economy of Culture in Europe, KEA, 2006) tiek augstu novērtēts kultūras un radošo industriju attīstības potenciāls, kā arī, pamatojoties uz kvantitatīviem rādītājiem, tiek norādīts, ka kultūra, t.sk. radošās industrijas, ir visstraujāk augošā Eiropas tautsaimniecības nozare. Tā Eiropas konkurētspējas ziņojumā ir norādīts, ka Eiropas Savienībā vidēji 3.3% no IKP veido tieši radošās industrijas un 3% - no nodarbinātības. Atsevišķās valstīs šis rādītājs ir augstāks, piemēram, Lielbritānijā radošās industrijas veido aptuveni 5.6% no IKP.

Radošo industriju apzināšana un politikas attīstība Latvijā aizsākās ar Britu padomes atbalstu un konsultējoties ar britu ekspertiem. 2005.gadā, izstrādājot jaunās kultūrpolitikas vadlīnijas, Kultūras ministrija atzina, ka radošo industriju ideja ir nozīmīga arī Latvijai un Kultūras ministrijas darbībai.

Kultūras un radošo industriju politikas īstenošanā izšķiroša nozīme ir sekmīgai starpinstitucionālai sadarbībai, kas citu starpā atbalsta arī radošu izglītību, radošās uzņēmējdarbības veicināšanu, kā arī radošo industriju attīstību reģionos. Šajā sakarā Radošās darbības nedēļas RADI! ietvaros 2012.gada 14.martā tika parakstīts nodomu protokols starp Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par sadarbību Radošās Latvijas platformas izveidē.

Pirmo reizi Latvijas radošo industriju definīcija tika ierakstīta Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.-2015.gadam (MK.18.04.2006. Rīkojums Nr.264). Radošo industriju definīcija tika pārskatīta 2008.gadā, gatavojot Informatīvo ziņojumu par radošo industriju un tās politiku Latvijā (MK prot. nr.58 19§, 12.08.2008.)

Kultūras ministrijas kompetence radošo industriju jomā:

• nodrošināt Latvijas dalību un pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskā līmenī – starptautiskās organizācijās, partnerībās, komisijās un darba grupās par kultūras un radošo industriju jautājumiem;
• informēt sabiedrību par radošo industriju jautājumiem, veicināt izpratni par radošajām industrijām;
• izstrādāt politikas dokumentu un normatīvo aktu projektus radošo industriju jomā;
• veidot partnerību un sadarboties ar kompetentām valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām radošo industriju attīstības jautājumos, t.sk;
• kultūrizglītība (atbildīgā institūcija – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs);
• apkopot statistikas datus par kultūras un radošajām industrijām Latvijā;
• veidot, kā arī sniegt priekšlikumus konsultatīvo un ekspertu komisiju, padomju un darba grupu izveidošanai aktuālu radošo industriju jautājumu risināšanai;
• uzkrāt un analizēt informāciju par radošo industriju situāciju valstī;
• analizēt Eiropas Savienības un citu institūciju dokumentus radošo industriju jomā un sagatavot priekšlikumus to izstrādei.

 

 

Uz augšu