BREXIT ietekme uz kultūras jomu

Par BREXIT dēvē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības procesu.

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) iesniedza Eiropas Savienībai (ES) AK premjerministres Terēzes Mejas (Theresa May) vēstuli par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta iedarbināšanu, t.i., AK paziņojumu par nodomu izstāties no ES. No tā brīža uzsākta 2 gadu laika atskaite un sarunas par Brexit procesu un noteikumiem. Ja vien AK nelūgs termiņa pagarinājumu un atlikušās ES 27 dalībvalstis to vienbalsīgi (Eiropadomē) neatbalstīs, 2019. gada 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (30. marta plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) AK kļūs par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES).

Plašāka informācija par BREXIT pieejama Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Būtiski apzināties, ka, neatkarīgi no sarunu iznākuma, izmaiņas ES atlikušo 27 dalībvalstu un AK attiecībās būs, tādēļ ir svarīgi pārmaiņām sagatavoties laicīgi. Ņemot vērā lielās neskaidrības, visām ieinteresētajām personām tiek atgādināts par juridiskajām sekām, kas skars arī ar kultūras nozari saistītos jautājumus, kad AK būs kļuvusi par trešo valsti.

Kādas pārmaiņas pēc BREXIT gaidāmas kultūras nozarē?

AUTORTIESĪBU JOMĀ

Ja vien iespējamajā izstāšanās līgumā nebūs paredzēts pārejas režīms, no izstāšanās dienas ES noteikumi autortiesību jomā AK vairs nebūs saistoši.

ES un AK attiecības autortiesību jomā reglamentē galvenokārt starptautiskie (daudzpusējie) autortiesību nolīgumi.

AK un ES ir daudzu galveno starptautisko (daudzpusējo) autortiesību nolīgumu līgumslēdzējas puses. Te var minēt Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līgumu par autortiesībām (WCT), WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām (WPPT) un Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS). Atbilstīgi šajos nolīgumos paredzētajām saistībām un jo īpaši “valsts režīma” un “vislielākās labvēlības režīma” principiem, kurus attiecina uz valsts piederīgajiem un juridiskām personām, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem nosaka tiesības uz aizsardzību TRIPS līguma ietvaros, no izstāšanās dienas starptautiskais regulējums attieksies uz šādiem aspektiem:

  • autortiesību un blakustiesību aizsardzība (piem., ekskluzīvās tiesības uz reproducēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, izziņošanu un publiskošanu, kas pienākas autoriem un attiecīgā gadījumā arī blakustiesību subjektiem (fonogrammu producentiem, izpildītājiem un raidorganizācijām));
  • autortiesību un atsevišķu blakustiesību aizsardzības termiņš;
  • pienākumi saistībā ar tehnoloģiskiem aizsardzības pasākumiem un informāciju par tiesību pārvaldību;
  • datubāzes, izņemot tālāk norādītos gadījumus;
  • datorprogrammas;
  • autortiesību piemērošana (jo autortiesības pieder pie intelektuālā īpašuma tiesībām, uz ko attiecas TRIPS līguma 3. daļa), tostarp plašāki pasākumi.

Jāievēro, ka minētie daudzpusējie starptautiskie nolīgumi nenodrošina tāda paša veida vai līmeņa aizsardzību attiecībā uz atsevišķām tiesībām un — attiecīgā gadījumā — šādu tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem kā pašreizējais ES autortiesību acquis. Turklāt ES acquis paredz zināmus lex specialis vai īpašus pārrobežu pasākumus, kas nāk par labu tiesību īpašniekiem vai izmantotājiem iekšējā tirgū, un/vai tiesību pārvaldību, kam nav līdzinieku starptautiskajās konvencijās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, AK izstāšanās autortiesību un blakustiesību jomā radīs tālāk aprakstītās sekas:

Raidorganizācijas:

Direktīva 93/83/EEK paredz, ka atklāta raidīšana caur satelītu notiek tikai dalībvalstī, kur tiek ievadīti programmas nesēji signāli, un tas nozīmē, ka autortiesību aptvertas darbības licencēšanas vajadzībām tiek lokalizētas. Tātad, ja raidorganizācijas vēlas raidīt kādu darbu vai blakustiesību objektu, ir pietiekami, ja tās iegūst tiesības tajā dalībvalstī, kur tiek ievadīts signāls.

No izstāšanās dienas raidorganizācijas AK vairs nevarēs izmantot šo direktīvā paredzēto mehānismu, kad tās sniegs pārrobežu satelītapraides pakalpojumus klientiem ES, un tām nāksies iegūt tiesības visās signāla sasniegtajās dalībvalstīs. Līdzīgā kārtā arī raidorganizācijas ES vairs nevarēs izmantot direktīvā paredzēto mehānismu, kad tās sniegs pārrobežu satelītapraides pakalpojumus klientiem AK, un tām nāksies iegūt tiesības no visiem attiecīgajiem tiesību īpašniekiem, ja tās vēlēsies raidīt Apvienotajā Karalistē.

Kolektīva tiesību pārvaldība (muzikālo darbu tiešsaistes tiesības):

Direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū 30.pants paredz, ka atsevišķos gadījumos pastāv pienākums pārstāvēt citu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju saistībā ar daudzteritoriālu licencēšanu (attiecībā uz muzikālu darbu tiešsaistes tiesībām).

No izstāšanās dienas ES mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vairs nebūs pienākuma pārstāvēt AK mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saistībā ar daudzteritoriālu licencēšanu tā, kā paredzēts Direktīvas 2014/26/ES 30. pantā, un otrādi.

Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi:

Atsevišķas kultūras iestādes ES var izmantot priekšrocības, ko sniedz nenosakāmu autortiesību subjektu darbu savstarpējas atzīšanas sistēma, kuru paredz Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem.

No izstāšanās dienas Direktīvā 2012/28/ES paredzētais savstarpējas atzīšanas mehānisms vairs nebūs piemērojams AK un ES starpā. Līdz ar to AK atzītie nenosakāmu autortiesību subjektu darbi no izstāšanās dienās vairs netiks atzīti ES saskaņā ar Direktīvu 2012/28/ES, un tas pats notiks ar ES atzītajiem nenosakāmu autortiesību darbiem, jo AK vairs nebūs pieejama Direktīvā 2012/28/ES paredzētā savstarpējās atzīšanas sistēma. Tas nozīmē, ka ES kultūras iestādēm nenosakāmu autortiesību subjektu darbus no AK vairs nebūs atļauts izmantot saskaņā ar direktīvu (tas jo īpaši attiecas uz pieejamību tiešsaistē), un otrādi.

Piekļuve iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ:

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1564 ir ieviests obligāts izņēmums tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un tādu pilnvarotu struktūru interesēs, kas darbojas šādu personu labā. Direktīva arī paredz, ka šādas pilnvarotas struktūras var izmantot izņēmumu, kas piešķirts labuma guvējam vai citai pilnvarotai struktūrai citās dalībvalstīs, un ka labuma guvēji un pilnvarotās struktūras var piekļūt kopijām pieejamā formātā no pilnvarotās struktūras jebkurā dalībvalstī.

No izstāšanās dienas personām AK vairs nebūs iespējas iegūt kopijas pieejamā formātā no pilnvarotām struktūrām ES saskaņā ar Direktīvā (ES) 2017/1564 paredzēto sistēmu. Tāpat pilnvarotās struktūras un labuma guvējas personas ES vairs nevarēs iegūt kopijas pieejamā formātā no pilnvarotām struktūrām AK. Pieejamā formātā sagatavotu kopiju apmaiņu starp ES un tām trešām valstīm, kas ratificējušas Marrākešas līgumu (AK to pašlaik nav ratificējusi), reglamentē Regula (ES) 2017/1563 par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā. Šajā sakarā ir būtiski piezīmēt, ka pašlaik AK nav pievienojusies Marrākešas līgumam.

Tiešsaistes satura pakalpojumu pārnesamība:

Regula (ES) 2017/1128 par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū nosaka, ka tiešsaistes satura pakalpojuma, kuru sniedz par samaksu naudā, sniedzējiem jānodrošina iespēju abonentam, kas uz laiku uzturas dalībvalstī, piekļūt tiešsaistes pakalpojumam un izmantot to tādā pašā veidā kā dzīvesvietas dalībvalstī.

No izstāšanās dienas personas, kas dzīvo AK, vairs nevarēs, ceļodamas pa Eiropu, izmantot savus digitālā satura abonementus; savukārt tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību AK, būs jāpilda tās ES dalībvalsts vai dalībvalstu noteikumi, kurā tas vēlas saviem abonentiem piedāvāt pakalpojumus — tostarp tam būs jāiegūst visas vajadzīgās tiesības attiecībā uz šo dalībvalsti vai dalībvalstīm.

Sui generis datubāzu tiesības:

Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību ar zināmiem nosacījumiem 7. pants piešķir aizsardzību datubāzu veidotājiem ES dalībvalstīs (“sui generis datubāzu tiesības”). Direktīvas 11. pantā noteikts, ka personas, kas gūst labumu no aizsardzības saskaņā ar sui generis tiesībām, var būt tikai datubāzu veidotāji (vai tiesību subjekti), kas ir kādas ES dalībvalsts pilsoņi vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ES teritorijā, vai juridiskas personas, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem (kuru juridiskā adrese, pārvaldes institūcijas vai galvenā darbības vieta ir ES).

No izstāšanās dienas AK pilsoņi (izņemot gadījumus, kad viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ES) un juridiskas personas, kas izveidotas saskaņā ar AK tiesību aktiem, vairs nevarēs saglabāt vai iegūt sui generis datubāzu tiesības attiecībā uz datubāzēm ES. Tāpat ES dalībvalstu pilsoņi un juridiskas personas vairs nevarēs saglabāt vai iegūt sui generis datubāzu tiesības attiecībā uz datubāzēm AK.

AUDIOVIZUĀLO MEDIJU PAKALPOJUMU JOMĀ

No izstāšanās dienas AK vairs nebūs saistoši arī ES tiesību akti audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā. Tam būs galvenokārt tālāk aprakstītās sekas.

Izcelsmes valsts un jurisdikcija

Direktīva 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) balstās uz tā saukto "izcelsmes valsts" principu, kas paredz, ka mediju pakalpojumu sniedzēji ir parasti pakļauti tikai to izcelsmes ES dalībvalsts likumam un jurisdikcijai (kā tā noteikta direktīvā), arī tad, ja to raidījumi tiek uztverti un/ vai retranslēti citās ES dalībvalstīs.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ir īpašas normas, pēc kurām noteikt, kuras ES dalībvalsts jurisdikcijā mediju pakalpojumu sniedzējs ir pēc izcelsmes valsts principa. Galvenais – tādiem pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz direktīvā noteiktajiem īpašajiem kritērijiem, ir jābūt tās dalībvalsts iestāžu jurisdikcijā, kurā tie dibināti. Gadījumiem, kuros šie kritēriji nav piemērojami, ir doti papildu kritēriji mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri raida caur pavadoņiem. Ja nav piemērojami nekādi iepriekš minētie kritēriji, tad kompetentā dalībvalsts ir tā, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.–55. panta nozīmē.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri pašlaik ir AK iestāžu jurisdikcijā (piemēram, būdami dibināti AK direktīvas izpratnē), no izstāšanās dienas var nonākt kādas ES-27 dalībvalsts jurisdikcijā, ja būs izpildīti Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2. pantā noteiktie kritēriji. Bez tam audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas nāk no AK kā trešās valsts un neatbilst Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2.panta nosacījumiem, ES-27 dalībvalstis varēs pēc saviem ieskatiem pienācīgi rīkoties, ar noteikumu, ka to rīcība atbilst Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem pienākumiem un, attiecīgos gadījumos, ir Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju robežās (sk. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 54. apsvērumu).

Izcelsmes valsts un raidīšanas/uztveršanas brīvība

Saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 3.pantu dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju savā teritorijā no citām dalībvalstīm šās direktīvas koordinētajās jomās ietilpstošo apsvērumu dēļ.

No izstāšanās dienas AK mediju pakalpojumu sniedzēju audiovizuālo mediju pakalpojumi, kas tiek uztverti vai retranslēti ES, vairs nebaudīs uztveršanas un retranslācijas brīvību, kas noteikta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 3. pantā. Tāpēc ES-27 dalībvalstis būs tiesīgas, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, attiecīgos gadījumos arī Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju robežās, ierobežot AK izcelsmes audiovizuālo mediju pakalpojumu uztveršanu un retranslāciju.

Noderīga informācija pieejama Eiropas Audiovizuālās observatorijas brīvi pieejamais izdevums „Brexit: The impact on the audiovisual sector”.

KULTŪRAS PREČU TIRDZNIECĪBA

Izmaiņas skars arī kultūras preču tirdzniecību, turpmāk būs nepieciešamas licences.
Importa/ eksporta licences pastāv dažādās politikas jomās un dažādām precēm, tostarp kultūras precēm (Regula (EK) 116/2009 par kultūras preču eksportu).
Līdz ar to, ja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem preču importam/eksportam ir nepieciešama licence, tad sākot no izstāšanās datuma, sūtījumiem no ES-27 uz AK un otrādi arī būs nepieciešamas licences.
Svarīgi, ka sākot ar izstāšanās datumu, AK kā ES dalībvalsts izsniegtās importa / eksporta licences, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, vairs nav spēkā attiecībā uz sūtījumiem uz ES-27 no trešajām valstīm un otrādi.