Latvijas romu platformas sanāksmē diskutē par projekta rezultātiem un romu politikas koordinācijas uzlabošanas pasākumiem

Latvijas romu platformas sanāksme 03.07.2019.

2019.gada 3.jūlijā Rīgā projekta „Latvijas romu platforma III: sadarbības un līdzdalības veicināšana” ietvaros notika Latvijas romu platformas sanāksme.

Sanāksmes ietvaros Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes un Reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos locekļi, pārstāvji no Latvijas romu pilsoniskās sabiedrības, kā arī eksperti iepazinās ar projekta īstenoto aktivitāšu rezultātiem un panākumiem, kā arī apsprieda esošās pieejas un ieteikumus, lai turpmāk efektīvāk attīstītu projektu un koordinētu romu integrācijas politiku nacionālajā līmenī.

Sanāksme piedalījās valsts pārvaldes pārstāvji no Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, pašvaldību eksperti un romu tautības pārstāvji no Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Kandavas, Krāslavas, Kuldīgas, Madonas, Preiļiem, Rīgas, Sabiles, Valmieras un Ventspils, izsakot savu viedokli, iesaistoties diskusijās un ierosinot praktiskus priekšlikumus romu integrācijas pasākumu īstenošanai. Kopumā sanāksmē piedalījās ap 35 cilvēkiem.

Darba grupās īpaša uzmanība bija pievērsta tādiem tematiskajiem jautājumiem kā:

  • sabiedrības informējošie un izpratnes celšanas pasākumi par romu kultūru un stāvokli negatīvo stereotipu mazināšanai;

  • romu politikas koordinācijas uzlabošanas pasākumi starp līdzatbildīgajām iestādēm.

Romu mediatoru aktīvā līdzdalība sanāksmē veicināja diskusiju par aktuālajiem romu integrācijas un atbalsta pasākumiem, kas ir paredzēti platformas projekta turpinājumā. Kopumā četri romu mediatori 8 mēnešu laikā sadarbojās un sniedza palīdzību 125 romu ģimenēm. Apzinot mediācijas prakses rezultātus un ieteikumus romu mediatoru darbības attīstībai, ir plānots turpināt atbalstīt romu mediatoru darbību Latvijas pašvaldībās, kas ir atvērtas sadarbībai un līdzatbalsta sniegšanai. Romu mediatora galvenais uzdevums ir veicināt un nodrošināt dialogu un sadarbību starp romu ģimenēm un pašvaldības iestāžu, kā arī valsts aģentūru speciālistiem dažādās jomās. Šāds mediators palīdz apzināt romu situāciju un problemātiskos jautājumus vietējā līmenī, un, sadarbībā ar pašvaldības sociālo lietu pārvaldes, izglītības pārvaldies un citu iestāžu pārstāvjiem, atrast atbilstošus risinājumus, lai veicinātu sociālā un nabadzības riskā nonākušo romu integrāciju un sociālo iekļaušanu vietējā līmenī.

Sanāksmē prezentētie rezultāti, ekspertu ieteikumi un darba grupu secinājumi palīdzēs īstenot Latvijas platformas projekta turpinājumu, kā arī kļūs par pamatu nākamā projekta pieteikuma izstrādei un palīdzēs attīstīt romu integrācijas politiku.

Deniss Kretalovs, projekta vadītājs: „Diskutējot par projekta rezultātiem varēja secināt, ka plānotie uzdevumi ir sasniegti pilnā mērā: veicināta romu jauniešu un sieviešu kapacitātes stiprināšana un līdzdalība pilsoniskās sabiedrības veidošanā; pateicoties romu mediatoriem uzlabojusies sadarbība un dialogs starp pašvaldību iestāžu speciālistiem un romu ģimenēm; notika politikas īstenošanā iesaistīto pušu savstarpēja mācīšanās un paraugprakses apmaiņa par romu integrāciju vietējā līmenī; kā arī sabiedrība ir izglītota par romu kultūru un vēsturi, un popularizēti romu cilvēku veiksmes stāsti. Kopumā projekta pasākumos piedalījās 213 dalībnieki no 18 pilsētām un novadiem, t.sk. 90 romu pārstāvji, 109 valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvji, ne-romu NVO pārstāvji. Projekta pasākumos piedalījās pārstāvji no 20 Latvijas pilsētām. Priecīgi, ka platformas projekta komanda kļūst arvien lielāka un vairāki romi no dažādām pilsētām piedalās projekta aktivitātēs! Plānojam sadarboties arī nākamajā Latvijas romu platformas projektā.”

Informācija par projektu

Pasākumu īstenoja Kultūras ministrija Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” projekta „Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja mācīšanās” ietvaros. Projekta mērķis bija attīstīt 2016.gadā izveidoto Latvijas romu platformu, veicinot sadarbību, konsultāciju un dialogu starp romu pilsonisko sabiedrību, īpaši romu jauniešiem, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, darba devējiem un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu plašāku iesaistīto personu efektīvu līdzdalību romu integrācijas politikas pasākumu kopuma īstenošanā un koordinācijā valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Projekta pasākumos piedalījās pārstāvji no 19 Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām: no Daugavpils pilsētas, Jelgavas pilsētas, Jēkabpils pilsētas, Jūrmalas pilsētas, Rīgas pilsētas, Sabiles pilsētas, Valmieras pilsētas un Ventspils pilsētas, kā arī no Dobeles novada, Kuldīgas novada, Kandavas novada, Krāslavas novada, Limbažu novada, Madonas novada, Rēzeknes novada, Preiļu novada, Rūjienas novada un Tukuma novada un Viļakas novada.

Latvijas romu platforma nav no jauna izveidota struktūra vai koordinācijas mehānisms, tas ir aktivitāšu kopums, lai uzlabotu visu romu integrācijas procesā iesaistīto pušu sadarbību, komunikāciju, pieredzes apmaiņu un informētību. Lai darbinātu platformu tiks izmantoti jau pastāvošie koordinācijas mehānismi kā Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome un Reģionālais ekspertu tīkls romu integrācijas jautājumos, kā arī aktīvās NVO un speciālisti no pašvaldībām.

Projekts tika īstenots laika posmā no 15.07.2018. līdz 14.07.2019.

Projekta finansējums tiek nodrošināts no ES programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (95%) un valsts līdzfinansējuma (5%).

Detalizētāka informācija par projekta ietvaros īstenotajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem ir pieejama Kultūras ministrijas mājaslapā.

2019.gadā plānots uzsākt Platformas projekta turpinājumu „Latvijas romu platforma IV”.

Šis pasākums ir īstenots projekta „Latvijas romu platforma III: sadarbības un līdzdalības veicināšana” ietvaros” (līgums Nr.792550-NRP3-LV) ar Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” finansiālo atbalstu. Par pasākuma saturu atbild Kultūras ministrija, un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.