Pēdējais Doma dārza kinoseanss šovasar – 80.-90. gadi

Brīvības iela, astoņdesmitie gadi
Brīvības iela, astoņdesmitie gadi

Ceturtdien, 2. augustā, Doma dārzā notiks šīs vasaras pēdējais brīvdabas kinoseanss no četru pasākumu cikla “Tā ir dzīve, tas ir kino”. Tajā skatītājiem būs iespēja atgriezties pavisam nesenā pagātnē, skatoties pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu kinohronikas un klausoties laikmeta aktīvas dalībnieces Sarmītes Ēlertes ievadlekciju.

Pēdējie 20 gadi XX gadsimtā ir pilnīgi neticamu pārvērtību laiks Latvijas mūžā – tie sākas šķietami bezcerīgā padomju realitātes līdzenumā, bet 80. gadu vidū vēsture atkal met kūleni, pārmaiņas vairs nav apturamas un Latvija dodas ceļā uz neatkarīgas valsts atjaunošanu, entuziastiem izvirzot saukli, kas likts šī seansa nosaukumā – “Kaut pastalās, bet brīvi!”. Padomjlaiku fonu iezīmē bēdīgi putekļainie, lai gan tolaik vēl pavisam jaunie Rīgas guļamrajoni, žiguļi un Ikarus autobusi centra ielās, vissavienības mēroga pretalkohola kampaņa, kas liek vīnu vietā ražot un tirgot limonādi; piedevām šī seansa sākums demonstrē, ka dzīve nenotiek tikai Rīgā – viens kinožurnāls veltīts Valmieras pilsētai, kas 80. gadu sākumā svin 700 gadu jubileju. Un daži apliecinājumi, ka dzīvi veido ne tikai oficiālas frāzes un ražošanas pirmrindnieki, – kinožurnālos parādās arī populārās kultūras sižeti, piemēram, par „estrādes ansambli” REMIX Ulda Marhilēviča vadībā un Raimonda Paula 50. jubileju.

Trešā Atmoda Latvijas dzīvē ienāk pamazām un dažādi – ar piemiņas manifestāciju Brāļu kapos pie Mātes Latvijas 1988. gada 25. martā, ar mītiņiem pret metro un robotu rūpnīcu Ziepniekkalnā, arī ar cukura taloniem un konkursu Mis Rīga ’88, kur Gunārs Cilinskis bučo Sintiju Jenerti. Vēl citi pieturpunkti ceļā uz brīvību ir avīze Atmoda un barikādes, republikas karoga maiņa un atļaušanās svinēt 18. novembri, Triju Zvaigžņu ordenis un festivāls Baltica, un turpat blakus PSRS vadoņu vaska lelles Motormuzejā, avīze Pilnīgi atklāti, lambadas kursi un atļaušanās vismaz uz vienu vakaru nodēvēt kinoteātri Rīga vecajā vārdā par Splendid Palace... Šajā laikā kinožurnāli kļuvuši par operatīvu un elastīgu laikmeta liecinieku, kas daudz straujāk spēj izsekot katrai svaiga gaisa plūsmai, nekā tas izdodas ražošanas inerces apgrūtinātajai filmu veidošanai. 90. gadu vidū kinohronika kā žanrs nomirst dabīgā nāvē, taču paliek sabiedrības vēsturē arī kā iedvesmas avots turpmākai attīstībai, pagātnes un tagadnes pētniecībai.

Pirms seansa ar ievadlekciju uzstāsies Sarmīte Ēlerte, kura šo vēstures posmu ne vien pati intensīvi piedzīvojusi, bet arī spēj to apgaismot no dažādiem skatupunktiem. 1988. gadā Sarmīte Ēlerte absolvēja Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Kinokritikas nodaļu, 1992. gadā kļuva par Augstākās Padomes izveidotā neatkarīgā laikraksta Diena galveno redaktori. 1999. gadā Sarmīte Ēlerte tika apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā.

Visos seansos ieeja bez maksas, seansu sākums 22:30.

Filmu programmu atbalsta Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un uzņēmums Conexus Baltic Grid, organizē biedrība Ascendum, ar saturu piepilda Nacionālais Kinocentrs un Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs.

Detalizēta programma ŠEIT.

Informācijai:
Paula Jansone (biedrība Ascendum) – 26178073, paula@ascendum.lv 
Kristīne Matīsa (Nacionālais Kino centrs) – 26129954, kristine.matisa@nkc.gov.lv