Deju nozare piedāvā idejas nākamo Dziesmu un deju svētku lieluzveduma un koncerta konkursu nolikumiem

Latviešu skatuviskās tautas dejas nozares pārstāvji ceturtdien, 7. novembrī, darba grupu diskusijās debatēja par principiem un piedāvāja idejas 2023. gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma un koncerta veidošanai.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) organizētajā diskusijā “Ko mēs gribam dejot” piedalījās ap 50 nozares eksperti un deju kopienas pārstāvji – deju apriņķu virsvadītāji, kolektīvu vadītāji, horeogrāfi, kultūras darbinieki, dejotāji, diasporas un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī svētku organizatori un kultūrpolitikas veidotāji. Pēc prezentācijām par dažādiem nozarei aktuāliem jautājumiem un skatījumu par Dziesmu un deju svētku attīstību, pasākuma dalībniekiem bija iespēja darba grupās strādāt pie priekšlikumiem deju lieluzveduma un koncerta konkursu nolikumu izstrādei.

Repertuārs un dalībnieki

Darba grupas atbalstīja līdzsvarota repertuāra ideju, kur līdzās “zelta fonda” dejām būtu arī jaunrade, neizslēdzot arī etnogrāfisko deju, tomēr nenosakot striktas proporcijas katrai grupai. Tāpat visās darba grupās izskanēja viedoklis dalībnieku vecuma cenzu noteikt 16+. Vairākas darba grupas iesniedza priekšlikumu diasporas kolektīvus neizdalīt atsevišķi, bet iekļaut kopējā dejotāju pulkā atbilstoši mākslinieciskās varēšanas līmenim.

Mākslinieciskā komanda

Vairākas darba grupas ierosināja lieluzveduma un koncerta mākslinieciskajās komandās bez mākslinieciskā vadītāja, režisora un scenogrāfa iekļaut arī muzikālo vadītāju ar mērķi nodrošināt vienotu uzveduma vai koncerta muzikālo viengabalainību.

Konkursa organizācija

Vairums dalībnieku atbalstīja ideju konkursus organizēt divos etapos – pirmajā etapā vērtēt lieluzveduma un koncerta idejiskās koncepcijas, dodot iespēju startēt gan indivīdiem, gan radošajām komandām. Šim etapam sekotu mākslinieciskās komandas atlase un repertuāra precīza izstrāde saskaņā ar izvēlēto koncepciju. Lai arī atsevišķi dalībnieki pauda viedokli, ka vērtēšanas procesā jāiesaista tikai skatuvisko mākslu eksperti, lielākā daļa atbalstīja arī sabiedrības viedokļa uzklausīšanu.

Vērtības

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes atbalstīto LNKC priekšlikumu 2023. gada svētkus organizēt tradīciju zīmē, diskusijas dalībniekiem tika dota iespēja debatēt arī par to, kādas vērtības būtu jāizvirza kā svētku koncepcijas vadmotīvs. Lielu atsaucību guva kopienas kā galvenās vērtības ideja. Starp piedāvātajām vērtībām izskanēja arī pārradīšanas tēma, kas apvieno tradīciju un jaunradi pretstatā “tradīcijai kā konservam”.

Starp darba grupu izstrādātajiem priekšlikumiem izskanēja ideja svētkos ieviest arī deju dienas koncertus, repertuāru papildināt ar dejām tieši C-F grupu deju kolektīviem, stiprināt komunikāciju visos sagatavošanās posmos ne tikai nozares iekšienē, bet arī ar sabiedrību kopumā.

Šajā diskusijā izstrādātos priekšlikumus un idejas LNKC izmantos par pamatu deju svētku lieluzveduma un koncerta konkursu nolikumu izstrādei, ko tālāk vērtēs Deju nozares padome un svētku Mākslinieciskā padome. Nolikumus plānots izstrādāt līdz 2019. gada beigām.

***

Vispārējo Dziesmu un deju svētku procesu un svētku organizēšanu nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu.
LNKC rūpējas par metodisko atbalstu deviņās amatiermākslas nozarēs Par katru svētku māksliniecisko kvalitāti atbild Mākslinieciskā padome. 2019. gadā uzsākta gatavošanās 2023. gada svētkiem, kas aizritēs Dziesmu svētku 150. gadskārtas zīmē.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Stare
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985
ieva.stare@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv