Latvijas Nacionālais teātris piedāvā koncertuzvedumu “Es rakstu tavu vārdu: Brīvība”

23. augustā, Baltijas ceļa 30. gadadienā, plkst. 21. 21 Rojas estrādē Latvijas Nacionālais teātris piedāvās koncertuzvedumu “Es rakstu tavu vārdu: Brīvība”. Režisors Gundars Silakaktiņš, piedalās Nacionālā teātra aktieri, mūziķu grupa Raimonda Macata vadībā un Tehniskās Universitātes koris “Vivere”.

Koncertuzvedums veidos trīs cikli:

  • “Zirgu cikls” ar Imanta Ziedoņa vārdiem
  • Cikls “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” ar Vizmas Belševicas vārdiem
  • Cikls ”Brīvība” ar Pola Eliāra vārdiem

Cikls “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” ir radies Nikam Matvejevam iedvesmojoties no Vizmas Belševicas dzejas, kas iznāca 1969. gadā dzejoļu krājumā “Gadu gredzeni”  un sacēla skandālu Padomju Latvijas literārajā un politiskajā vidē, padarot dzejnieci par intelektuālās nepadevības simbolu. Tas uzreiz nokļuva aizliegtās literatūras statusā. Krājums tika izņemts no apgrozības un bibliotēkām, un tikai pateicoties N. Matvejeva kompozīcijai, 1988. gadā nonāca pie klausītājiem. Atmodas laika iedvesmā rakstītās dziesmas grupas "Sīpoli" izpildījumā guva spožus panākumus 1988. gadā tā laika nozīmīgākajā rokmuzikas festivālā "Liepājas Dzintars", kur saņēma nedalītu žūrijas atzinību un  Grand Prix, kā arī vairākas augstākās balvas individuālajās nominācijās.

Uzreiz pēc šiem panākumiem 1989. gadā režisore Laimdota Kalniņa izveidoja televīzijas video filmu "Henricus Lettonicus" ar grupas "Sīpoli" piedalīšanos. Šai filmai bija liela nozīme 1989. gada augusta Baltijas ceļa un 1990. gada janvāra notikumos, kad tā tika nepārtraukti demonstrēta LTV, lai stiprinātu tautas atmodas garu.

Šobrīd šis V. Belševicas cikls ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām" teksts ir tik pārlaicīgs, ass un apsūdzošs. Darbs ārkārtīgi spēcīgi sit pa mūsdienu situāciju, mūsdienu nervu. Tas ir pilnīgi vienalga, vai tie būtu vācu krustneši ar savu mītu par kristietības nešanu pagānu tautām, vai komunisti ar savu mītu par brīvību, brālību un vienlīdzību, vai amerikāņi ar savu mītu par to, ka viņi ir demokrātiska valsts.

Cikls "Brīvība" ar franču sirreālista Pola Eliāra dzeju Māra Čaklā atdzejojumā ir radies 1991. gada vasarā augusta puča zīmē.

Režisors un scenārija autors  Gundars Silakatiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, horegrāfe Inga Krasovska, muzikālā producente Zane Dombrovska

Piedalās: Latvijas Nacionālā teātra aktieri Agnese Cīrule, Zane Dombrovska, Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis, Uldis Siliņš, Raimonds Celms, kā arī dziedātāja Kristīne Matvejeva, mūziķu grupa Raimonda Macata vadībā un Tehniskās Universitātes koris “Vivere”, diriģents Gints Ceplenieks.

 

Papildu informācija:
Līga Rimšēviča,
NT Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
29422779