21. martā Tautas frontes muzejā sarīkojums “Roks pret tankiem”

Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 21. martā plkst. 17.00 aicina uz pasākumu, kas veltīts 1989. gada 17.–19. martā Latvijas Tautas frontes rīkoto akciju kopumam – koncertiem “Roks par neatkarību”, kas toreiz norisinājās Sporta pilī Rīgā.

Pasākums notiks Tautas frontes muzejā, Vecpilsētas iela 13/15, Rīgā. Ieeja – bez maksas.

Mūzika, it īpaši roks, pagājušā gadsimta 70.–80. gados arī ļāva runāt valodā, ko saprata tikai savējie. Padomju varas iestādes ilgi centās nepieļaut un aizliegt Rietumu rokmūzikas ienākšanu Latvijas PSR. Tomēr visdažādākajos veidos tā iemājoja jaunākās paaudzes mūziķu daiļradē. Acīmredzami piepildījās ASV Valsts sekretāra Henrija Kisindžera izteikums, ka PSRS sagraus nevis Rietumu militārais spēks vai ekonomiskais pārākums, bet gan amerikāņu, britu, rietumvāciešu rokmūzika. Tās ietekmē radītie vietējā roka skaņdarbi jaunajiem latviešu mūziķiem deva iespēju paust savu attieksmi pret politiskajiem procesiem. Viņu koncerti kļuva par izteikšanās platformu grupām un solistiem, kuriem ieeja oficiālajās skaņu ierakstu studijās bija liegta. Politika un mūzika savienojās vienā veselumā. Rokmūzikas fani, starp kuriem bija arī toreizējās panku kustības dalībnieki, nereti pēc rokkoncertiem skandēja saukli: „Ko nespēja vācu tanki, to panāks latviešu panki!” Un roks patiesi parādīja savu pārākumu pār padomju impērijas tankiem jaunāko paaudžu apziņā.

Sarīkojumā tiks diskutēts par mūzikas ietekmi un nozīmi uz sabiedrību, tās viedokli un izpausmes veidu; par mūziku kā pretošanās veidu pastāvošajai iekārtai.

Diskusijas dalībnieki: Arnolds Klotiņš, muzikologs, Linards Muciņš, jurists un sabiedriskais darbinieks, Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore un mūziķe, Imants Kulinskis, muzikālos sarīkojumu organizators, Zigfrīds Muktupāvels, mūziķis. Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.

Arī 2019. gadā Tautas frontes muzejs turpina sadarbību ar Konrāda Adenauera fondu, veidojot sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1989. gads. Latvija atgriežas pasaulē”.

Kontaktpersona:
Anna Zeibārte
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
nodaļas Tautas frontes muzeja vadītāja
Tālr. 67224502
anna.zeibarte@lnvm.lv

LNVM
www.lnvm.lv
facebook
twitter
instagram
youtube

„DAUDERI”
twitter
facebook

TAUTAS FRONTES MUZEJS
twitter
facebook

________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM krājums pārcelts uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106, ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Muzejs plāno atgriezties renovētajā Rīgas pilī pēc tās otrās kārtas atjaunošanas.
Muzejs veic pētniecisko darbību, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.

Konrāda Adenauera fonds (KAF) – bijušā pirmā Vācijas kanclera K.Adenauera vārdā nosaukta politiska organizācija (dibināta 1955. gadā kā Kristīgi demokrātiskās izglītības sabiedrība, kopš 1964. gada Konrāda Adenauera fonds) – izveidota ar mērķi popularizēt demokrātiju, mieru un iecietību. Vācijā atrodas sešpadsmit KAF reģionālās filiāles un divi konferenču centri, kas piedāvā dažādus pilsoniskās izglītības pasākumus un konferences. Fondam ir 75 filiāles dažādās pasaules valstīs, arī Latvijā. KAF ik gadu īsteno vairāk nekā 200 projektus 120 valstīs. Ārvalstu pilsoniskās izglītības programmu mērķis ir brīvības, miera, taisnīguma popularizēšana. KAF savā darbībā koncentrējas uz demokrātijas konsolidāciju, Eiropas vienotību, transatlantisko attiecību stiprināšanu un savstarpēju sadarbību.