Laiž klajā arheologa Artūra Tomsona grāmatu par senajiem zobeniem

23. janvārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) atvērs arheologa, Dr. hist. Artūra Tomsona monogrāfiju “Zobeni Latvijas teritorijā 7.–16. gs.”. Norisē gaidīti arī mediju pārstāvji!

Grāmata veltīta vienam no spilgtākajiem un interesantākajiem arheoloģisko senlietu veidiem – zobeniem. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā par šo senlietu kategoriju apkopojoša pētījuma līdz šim nav bijis. Tas sastāv no četrām nodaļām, plaša pētījumu vēstures apskata, kopsavilkuma angļu valodā. Izdevumā ir arī bagātīgs vizuālais materiāls.

Zobeni un to piederumi ir ļoti informatīvs arheoloģiskais avots, kas attiecīgā kontekstā paplašina izpratni par sava laikmeta politisko ģeogrāfiju, tirdzniecības un sakaru ceļiem, varas un amatniecības centriem, apbedīšanas tradīcijām, garīgajiem priekšstatiem.

Kā galvenais avots darbā izmantots arheoloģiskais materiāls no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, ietverot arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Liepājas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latgales Kultūrvēstures muzeja, Talsu novada muzeja, Turaidas muzejrezervāta un Ventspils muzeja u.c. kolekcijas.

Apzinātas arī virkne Latvijas izcelsmes senlietu, kas mūsdienās atrodas citu valstu muzeju krātuvēs un glabājas Valsts Vēstures muzejā Maskavā, Valsts Ermitāžā Pēterburgā un Tartu Universitātes Arheoloģijas kabinetā.

Pētījumā kā avoti iekļauti arī zobenu fragmenti – rokturu daļas, asmeņu fragmenti, zobenu makstu uzgaļi, kas līdz šim retāk izpelnījušies pētnieku uzmanību. Atsevišķi aplūkoti ieraksti zobenu asmeņos, zobenu un to sastāvdaļu kalšanas tehnoloģijas, to imports un iespējamā gatavošana Latvijas teritorijā. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa.

Arheologs Artūrs Tomsons studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kur 2012. gadā ieguvis vēstures doktora grādu arheoloģijā, aizstāvot promocijas darbu “Divasmeņu zobeni Latvijas teritorijā 9.–13. gs.”, kas arī ir šīs monogrāfijas pamatā. Kopš 2007. gada strādā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, pašlaik ir LNVM Arheoloģijas nodaļas galvenais glabātājs. Vēsturei un arheoloģijai Artūrs Tomsons pievērsies jau skolas laikā. Kopumā piedalījies vairāk nekā 30 arheoloģiskajās ekspedīcijās, vadījis izrakumus Rīgas, Āraišu un Ludzas pilīs, Mežotnes senpilsētā, kā arī Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles viduslaiku kapsētā. Vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju autors. Brīvajā laikā nodarbojas ar senajām cīņām, organizē eksperimentālās arheoloģijas projektus.

Monogrāfija “Zobeni Latvijas teritorijā 7.–16. gs.” izdota zinātnisko rakstu krājumu LNVM sērijā “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” (pirmā iznāca 1964. gadā), kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus kā divdesmit septītais izdevums.

Detalizētāka informācija:
Artūrs Tomsons,
LNVM Arheoloģijas nodaļas galvenais glabātājs, monogrāfijas autors
mob. tel. 26497228
e-pasts arturs.tomsons@lnvm.lv

Astrīda Burbicka,
LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja
tel. 67221357, mob. tel. 26341556
e pasts astrida.burbicka@lnvm.lv

LNVM
www.lnvm.lv
facebook
twitter
instagram
youtube
Latvijas Skolas soma

„DAUDERI”
twitter
facebook

TAUTAS FRONTES MUZEJS
twitter
facebook

________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM krājums pārcelts uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106, ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Muzejs plāno atgriezties renovētajā Rīgas pilī pēc tās otrās kārtas atjaunošanas.
Muzejs veic pētniecisko darbību, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.