Latviskums - valsts augstākā vērtība

Autors - mākslinieks, dizainers Andrejs Broks

Lai rastu skaidrību par latviskumu, tā tiesiskajiem, humanitārajiem, praktiskajiem un emocionālajiem aspektiem biedrība "Ētikas Tilts Latvijā" kopā ar domubiedriem LU Teoloģijas fakultāti, LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, radošo apvienību "Dzīvotprieks" un Latvijas Dievturu sadraudzi (LDS) organizē konferenci "Latviskums - valsts augstākā vērtība, tā izpratne audiovizuālajos medijos", kas notiks 2017. gada 6. aprīlī, Rīgā, Latvijas universitātes Lielajā Aulā.

Konferencē uzdosim jautājumus un meklēsim atbildes, vai patiesi mēs visu zinām par latviskumu ES kontekstā, par latviskumu praktiskajā dzīvē, ikdienā un svētkos? Vai latviskums ir tikai simbolisks jēdziens, vai tomēr ar likumu nostiprināma juridiska/tiesiska vērtība kā Konstitucionālās identitātes sadaļa? Kādas ir jaunākās atziņas un latviskuma praktiskā pieredze - likumdošanā, skolā, medijos, cilvēku prātos, pat tērpā, dejā, TV seriālos, memuārliteratūrā. Kādā formātā un ideoloģijas "mērcē" to pasniedz audiovizuālie mediji, kādu vēstījumu par latviskumu mēs saklausām un kādu to vēstīsim tālāk skolās, pašvaldībās, kultūras iestādēs?
Aicinām, jo esam pārliecināti, ka Jums rūp Latvijas valsts, kuras atpazīšanas zīme ir latviskums, bet latviskums ir visdažādāko identitāšu vienošanās dzīvot latviskā Latvijā. Latviskums - Latvijas augstākā sabiedrību vienojošā vērtība, latviskums, kas apvieno latviešus visā pasaulē. Konferences dalībniekus uzrunās LU Dr. habil. philol. Ina Druviete, izceļot valsts valoda kā pamatvērtību, pamatreferātu par Konstitucionālo identitāti nolasīs Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Konferencē Dr. habil. phil. Maija Kūle skatīs latviskās vērtības eiropeisko vērtību un LR Satversmes preambulas kontekstā, par komunikāciju un latviskumu stāstīs Dr. phil. Skaidrīte Lasmane. Latvietības rainisko izpratni ekrānmediju vardarbības apdraudējumā analizēs kinorežisore Leonija Vusa-Mundeciema, savukārt audiovizuālo mediju piedāvājuma tendences sadursmē ar latviskumu izvērtēs Mg. art., Valdis Celms. Latviskumam pasaulē būtiska ir bijusi trimdas pieredze, kāda tā bija cauri laikiem Mg. Phil. Austra Graša personīgās pieredzes skatījumā un kādas atmiņas par dzīvi Latvijā saglabājuši vācbaltieši dzimtas pierakstos stāstīs Indra Čekstere, bet LU dokorante Santa Jansone latviskumu vērtēs vēstures griežos, par aktuālo Latvijas 100-gadei – diskusijas par un ap deju svētkiem publiskajā vidē runās Ernests Spīčs. Savukārt par latviešu pasaules uzskatu Latvijas TV programmās vēstīs Mg. phil., Liene Andersone-Kolosova. Kādu latviskumu no audiovizuālajiem medijiem sagaida un iemācās skolēni, praktiskajā latviskuma audzināšanas pieredzē dalīsies Ojārs Rode.

2018. gadā Latvija atzīmēs savu 100-gadi, arvien nopietnāk jāizsver Latvijas īpašā vieta pasaules kontekstā, jānoskaidro sev pašiem, kas mēs esam, kas vēlamies būt, kādu sevi un Latvijas tēlu Eiropā un pasaulē manifestēsim. Cik būtisks ir latviskums, tā saglabāšana un pacelšana visaugstākajā līmenī – līdz pat reliģiskai vērtībai. Līdz ar to priekšplānā izvirzās jautājums, kāda vieta latviskumam ir audioviziālajos medijos, kāda ir mediju izpratne par latviskumu. Konference vēlas pievērst uzmanību latviskumam kā visaugstākajai vērtībai, ko piedāvā reliģiskā dimensija (Mg. theol., LU doktorante Eva Mārtuža), kurai ir liels, etnosu vienojošs potenciāls. Latviskums, ko saglabāja trimdā Rietumos, ko saglabāja kā ideju Atmodas patrioti, kas stiprināja latviešus izsūtījumā un apcietinājumā Austrumos, kas liek justies lepniem šodien, latviskumu, kas vieno visus latviešus un Latvijas iedzīvotājus.

Aicinu piedalīties, uzzināt un būt stipriem latviskuma argumentācijā!

Konferences programma

Eva Mārtuža,
rakstniece, mg. Theol., LU doktorante
audiovizuālo mediju kritikas biedrības
"Ētikas Tilts Latvijā" valdes priekšsēdētāja
+371 29332933
www.etikastilts.lv