Zināmi XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta mākslinieciskās koncepcijas īstenotāji

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku koncerts

Noslēdzies konkurss „XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta mākslinieciskā koncepcija”. Tā norises divās kārtās tika izraudzīta labākā mākslinieciskās koncepcijas iecere un radošā komanda, kas nodrošinās Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtas notikuma – Koru lielkoncerta – sagatavošanu un īstenošanu.

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotāja, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), noteiktais konkursa darba uzdevums bija izveidot Koru lielkoncerta māksliniecisko koncepciju, ietverot tajā mākslinieciskās, režisoriskās un scenogrāfiskās ieceres, kā arī vismaz pusi koncerta repertuāra atbilstoši tēmai “Dziesmu svētkiem 150. Tradīcija”.

Svētku rīkotājs saņēma pavisam piecus mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumus. Konkursa pirmajā kārtā LNKC izveidota konkursa komisija izvērtēja pieteikumus atbilstoši nolikuma vērtēšanas kritērijiem, saglabājot pretendentu anonimitāti. Uz konkursa otro kārtu komisijas aicinātie pretendenti tikās sarunu procedūrā. Tās laikā tika vērtēts pretendentu sniegums, prezentējot pieteikuma saturu.

Komisija 18. jūnijā pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt dalībnieku ar piedāvājumā norādīto devīzes nosaukumu „T131219327”. Radošās grupas sastāvu veido tās mākslinieciskie vadītāji Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons, režisors Juris Jonelis, scenogrāfs Ivars Mailītis (Arhitektūras un Dizaina konceptgrupa SIA “Mailītis A.I.I.M.”) un dramaturgs Matīss Gricmanis.

Uzvarētāju radītajā mākslinieciskajā koncepcijā ar nosaukumu “Tīrums. Dziesmu ceļš” izcelts tikuma jēdziens, ar kuru tiek saprasta drosme meklēt jaunus apvāršņus. Pieteikumā teikts: “Esam iecerējuši, ka Dziesmu kalns taps par tīrumu. Tajā nav iemītu taku, tikai vagu simetriskie rūtojumi. Cilvēki sanāks tīrumā uz dziesmu sēju.” Plānots, ka Koru lielkoncerta stūrakmens būs tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kurās komponistu iedvesmas avots ir tautasdziesmas.

Konkursa komisijas sastāvā darbojās tās priekšsēdētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors, profesors Guntars Prānis un komisijas locekļi: Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs, JVLMA asociētais profesors Māris Sirmais, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents, JVLMA docents Mārtiņš Klišāns, Rīgas pilsētas sieviešu koru un Ogres koru apriņķa virsdiriģente, JVLMA profesore Aira Birziņa, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas un Tukuma koru apriņķa virsdiriģents, JVLMA asociētais profesors Romāns Vanags, komponists Ēriks Ešenvalds un dzejniece, tulkotāja Ingmāra Balode.

Radošā komanda turpinās darbu, un šī gada rudens seminārā Latvijas un diasporas amatierkoru diriģenti tiks iepazīstināti ar māksliniecisko koncepciju un repertuāru. Līdz ar to Dziesmu un deju svētku lielais kopkoris uzsāks gatavošanos 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem.

Konkursu „XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta mākslinieciskā koncepcija” LNKC izsludināja 2020. gada 17. janvārī, konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 11. maijs.

 

Informāciju sagatavoja:
Lana Kazlauskiene
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26407922
Lana.kazlauskiene@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv