Tūre medijiem izstādē "Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns"

Gleznotājas Aleksandras Beļcovas izstādes plakāts ar pašportretu
Publicitātes attēls

Piektdien, 2019. gada 11. oktobrī, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina mediju pārstāvjus uz tikšanos ar izstādes “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” kuratori Dr. art. Nataļju Jevsejevu un ekspozīcijas apskati pirms tās oficiālās atklāšanas.

No 2019. gada 12. oktobra līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parāda viņas daudzpusīgo radošo mantojumu.

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова) bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece, kuras 20. gadsimta 20.–30. gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem un “Baltars” porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība.

Preses pastaigā izstādes kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva (Наталья Евсеева) sniegs ieskatu Aleksandras Beļcovas biogrāfijā un daiļradē, komentējot aplūkojamos darbus un akcentējot autores nozīmīgo vietu modernisma mākslā Latvijā. Stāstījums iekļaus arī saistošu informāciju par Beļcovas Eiropas ceļojumiem un pasaules mākslas bagātajām ietekmēm, ko izstādē atklāj plašs fotoattēlu un dokumentālo materiālu klāsts.

Pasākuma norises laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt ekspozīciju. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt kuratori.

Izstādes atklāšana 2019. gada 11. oktobrī plkst. 17.00.

PAR IZSTĀDI

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) Rīgā ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Gleznotājas daiļrade kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.

Krievijas Brjanskas novada Suražas pilsētā dzimusī Aleksandra Beļcova māksliniecisko izglītību sākotnēji ieguva Penzas Mākslas skolā, kurā iestājās 1912. gadā. Tur 1915. gadā viņa iepazinās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem, to skaitā nākamo vīru – Romanu Sutu. Šī tikšanās kardināli izmainīja Beļcovas uzskatus, viņa sāka interesēties par modernismu. Tas arī noteica autores tālāko ceļu mākslā.

Pēc Penzas Mākslas skolas beigšanas Aleksandra Beļcova aizbrauca uz Sanktpēterburgu, tolaik Petrogradu, kur 1918. gada rudenī iestājās Petrogradas Valsts brīvajās mākslas darbnīcās, Natana Altmana klasē. Grūti iedomāties, kāda būtu Beļcovas māksla, ja gleznotāja paliktu Petrogradā, bet 1919. gada maija sākumā Aleksandra Beļcova pieņēma Romana Sutas uzaicinājumu doties uz Rīgu, kas iesāka jaunu posmu viņas dzīvē un daiļradē. Šeit Aleksandra satika savus skolas biedrus un ātri iekļāvās vietējā kultūras vidē.

Gleznotāja kļuva par Rīgas mākslinieku grupas biedri, piedalījās apvienības izstādēs. Tāpat kā citu jauno mākslinieku darbos, arī Beļcovas gleznās ienāk kubistiskās stilizācijas elementi. Pēc 1925. gada autores kompozīcijās vērojamas tolaik aktuālā Art Deco stila iezīmes un ietekmes no mākslinieka Cuguharu Fudžitas (Tsuguharu Foujita, 1886–1968). Interese par Parīzes skolas pārstāvjiem meistares daiļradē saglabājās arī vēlāk, bet, sākot ar 20. gadsimta 30. gadiem, viņas darbos ir redzama tieksme pēc reālistiskāka tēlojuma.

Aleksandra Beļcova nebija tikai gleznotāja – viņa bija ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece. 20. gados grafikā meistare strādāja galvenokārt akvareļa tehnikā, bet 30. gados – pasteļtehnikā. Savā daiļradē Beļcova deva priekšroku portreta žanram, attēlojot tuviniekus, draugus un paziņas.

20.–30. gados māksliniece regulāri zīmēja karikatūras tādiem izdevumiem kā satīriskajam žurnālam “Ho-Ho” (1922–1923), avīzei “Sociāldemokrāts” u.c. Pieredze karikatūrā ļāva vairāk iepazīt attēlojamos personāžus, tvert būtiskāko un raksturīgāko. Tas noderēja vēlāk, strādājot kā portretiste.

1920. gadu otrajā pusē Aleksandra Beļcova aktīvi darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Baltars”, kurā ietilpa arī Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Trauku apgleznojumos māksliniece bieži izvēlējās motīvus no dažādu tautu folkloras vai veidoja ģeometriski abstraktās kompozīcijas, pievērsās reliģiskiem tematiem.

Aleksandra Beļcova nodzīvoja garu mūžu. Viņas daiļradē atspoguļojas ne tikai personīgais dzīvesstāsts, bet arī daudzi 20. gadsimta notikumi. Lielāku daļu no mākslinieces radošā mantojuma veido zīmējumi skiču blociņos un albumos. Autore bieži fiksēja savus iespaidus no redzētā, novērojumus, veidoja skices nākamajām kompozīcijām. Izstādē šis materiāls tiks parādīts pirmoreiz – gan papildinot eksponētos stājdarbus, gan radot iespaidu par iekšējo dialogu starp mākslinieci un apkārtējo realitāti.

Ekspozīcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks parādīti Aleksandras Beļcovas darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Šī būs pirmā tik liela mēroga izstāde par godu māksliniecei, kas aptvers jau uzskaitīto – glezniecību, grafiku un “Baltars” porcelānu.

Teksts: Nataļja Jevsejeva

IZSTĀDES KURATORE:

Dr. art. Nataļja Jevsejeva (Наталья Евсеева), LNMM R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja

T: (+371) 67 288800, E: Natalja.Jevsejeva@lnmm.lv

IZSTĀDES SCENOGRĀFIJA:

Anna Heinrihsone, māksliniece

SKAŅAS DIZAINS:

Kārlis Auzāns

VIDEO ANIMĀCIJA:

Raitis Upens

SAISTĪTIE PASĀKUMI:

* 12. oktobrī plkst. 12.00 Lekcija “Personiskas un radošas attiecības avangarda mākslā: iedvesma un konflikts

Stāsta mākslas zinātnieks, A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kurators Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов, Maskava).

20. gadsimtā ne tikai piedzima avangarda māksla, bet arī piepildījās sieviešu sapņi par radošo neatkarību. Viena no pirmajām modernisma pārstāvēm Latvijā Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) ir labs piemērs tam, kā sabiedriski aktīva un spilgta māksliniece, strādājot tandēmā ar savu vīru Romanu Sutu, var veidot jauna formāta ģimenes attiecības, kas balstās uz abu partneru līdztiesīgām lomām arī radošajā jomā.

Kubisma, sirreālisma, dadaisma un abstrakcionisma pasaulē vīriešu un sieviešu mākslinieku attiecības varēja būt ļoti netradicionālas un pat izaicinošas. Lekcijā mēs savāksim nelielu likteņu un radošo rokrakstu kolekciju, kas raksturo Parīzes 1910.–1930. gadu avangarda mākslinieces un viņu dzīvesbiedrus.

Pasākums notiks krievu valodā.

Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Konferenču zāle (1. stāvā).

Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

* 15., 16. oktobrī, plkst. 19.00 Teātra izrāde “Meistars un Aleksandra

27. novembrī, Turpinot sadarbību ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūzikas un mākslas atbalsta

18. decembrī, fonds izstādes “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars”

8. janvārī porcelāns” norises laikā ciklā “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas” piedāvā iestudējumu “Meistars un Aleksandra”. Tas ir veltījums Aleksandrai Beļcovai – māksliniecei un sievietei, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms.

“Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa… Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars… Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību.” (Mihails Bulgakovs “Meistars un Margarita”)

Krievijā dzimusī māksliniece Aleksandra Beļcova savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru, latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896–1944), Beļcova iepazinās Penzas Mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik, pēc Padomju Krievijas reformas, ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” (krievu: ВХУТЕМАС). Šeit pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919. gadā atbrauca uz Rīgu – cerībā, kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Mekai.

Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922. gadā kā laulātais pāris un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopprojekts ir 1924. gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”.

Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.

Dramaturģe: Inga Ābele

Režisore, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka

Lomās: Zane Dombrovska, Jānis Kronis

Video: Uldis Jancis

Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis

Cikla “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas” producents: nodibinājums “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds”. Izrāžu producente: Laila Baumane.

Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!

Norises vieta: Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs / E. Smiļģa iela 37, Rīga.

Biļetes: www.bilesuparadize.lv un “Biļešu paradīzes” kasēs.

Papildu informācija pa tālruni (+371) 29 470103 vai e-pastu baumane.laila@gmail.com.

* 20. oktobrī plkst. 12.00 Sarunas muzejā”: Aleksandras Beļcovas dzīve un māksla

Tikšanās un pastaiga ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu (Наталья Евсеева).

Ekskursija sniegs iespēju iepazīties ar Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) daiļradi, viņas nozīmīgo vietu modernisma mākslā Latvijā un būtiskākajiem dzīves faktiem. Izstāde ir līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas vienkopus atklāj viņas darbību glezniecībā, grafikā un porcelāna apgleznošanā. Stāstījums iekļaus saistošu informāciju par Aleksandras Beļcovas Eiropas ceļojumiem un pasaules mākslas bagātajām ietekmēm, ko ekspozīcijā papildinās fotoattēlu un dokumentālo materiālu klāsts.

10. novembrī plkst. 12.00 Sarunas muzejā”: Aleksandras Beļcovas dzīve un māksla

Tikšanās un pastaiga ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu (Наталья Евсеева).

Ekskursija sniegs iespēju iepazīties ar Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) daiļradi, viņas nozīmīgo vietu modernisma mākslā Latvijā un būtiskākajiem dzīves faktiem. Izstāde ir līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas vienkopus atklāj viņas darbību glezniecībā, grafikā un porcelāna apgleznošanā. Stāstījums iekļaus saistošu informāciju par Aleksandras Beļcovas Eiropas ceļojumiem un pasaules mākslas bagātajām ietekmēm, ko ekspozīcijā papildinās fotoattēlu un dokumentālo materiālu klāsts.

Pasākums notiks krievu valodā.

Izglītības programma “Sarunas muzejā” ir tematisks pasākums – ekskursija-stāstījums-diskusija muzeja ekspozīcijā, kas piedāvā unikālu iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt jaunākās izstādes un dažādus ar tām kontekstuāli saistītus jautājumus. Klausoties interesantā stāstījumā un iesaistoties diskusijā, ne vien apmeklētāji, bet arī sarunu īpašie viesi – mākslinieki, dizaineri, izstāžu kuratori, mākslas vēsturnieki, filozofi u.c. – sev un citiem atklāj daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām un aktualitātēm.

Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!

Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

* 25. oktobrī, plkst. 17.30–19.30 Piektdienas vakara zīmēšana pieaugušajiem”:

8. un 22. novembrī, Pastelis, akvarelis, tuša un ogle

6. decembrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz apmeklētāju iecienītajām nodarbībām piektdienu vakaros, kas šoreiz norisināsies mākslinieces Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) darbu izstādē.

Rudens-ziemas sezonā aptversim plašo meistares radošās izpausmes spektru, katru reizi uzmanību veltot konkrētam mākslas veidam. Aleksandra Beļcova strādājusi vairākos žanros un tehnikās: viņa gleznojusi ar eļļas krāsām, akvareli, tušu un pasteli, kā arī apgleznojusi porcelānu. Darbnīcas vadītājas – mākslinieces Diāna Dimza-Dimme un Baiba Sprance – iepazīstinās ar autores daiļrades praktisko pusi, lai dalībnieki personīgi pieredzētu realitātes izjūtas maiņu, ko sniedz katra izvēlētā tehnika. Nodarbības iekļaus darbošanos ar sauso pasteli uz krāsaina papīra, tušas zīmējumu ar spalvu un otu, ogles un sangīnas zīmējumu.

Mērķauditorija: pieaugušie. Priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Lielā izstāžu zāle (-2. stāvā) un Nodarbību telpa (1. stāvā).

Materiāli līdzņemšanai: visi darbam nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.

Darbnīcas cena: 10,00 EUR no personas.

Vietu skaits ierobežots (20 dalībnieki).

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv, norādot vārdu, uzvārdu un kontakttālruni.

Uz nodarbībām var pieteikties arī grupas (līdz 15 personām), iepriekš vienojoties par norises laiku.

* 29. oktobris – plkst. 11.00 Radošā darbnīca “Aleksandra brīnumzemē

1. novembris Radošā nodarbība pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem mākslinieces Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) darbu izstādē.

Mērķauditorija: pirmskolas un sākumskolas vecuma bērni.

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Lielā izstāžu zāle (-2. stāvā).

Darbnīcas cena: 2,50 EUR.

Vietu skaits ierobežots.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

* 14. novembris Nodarbību cikls bērniem “Mazie mākslas pētnieki

12. decembris Pašiem jaunākajiem apmeklētājiem izstādes “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” norises laikā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā nodarbības ciklā “Mazie mākslas pētnieki”, kas iepazīstinās ar nozīmīgās mākslinieces daiļradi, aizraujošiem dzīves notikumiem un ceļojumiem fotogrāfijās un stāstos.

14. novembrī plkst. 17.00 Portrets, pašportrets un personība

Bērni uzzinās, ka Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) bija ne tikai gleznotāja, bet arī ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece. Meistare daudz veidojusi portretus, attēlojot tuviniekus, draugus un paziņas. Izstādes darbos būs iespēja ieraudzīt Aleksandras Beļcovas ģimeni – vīru gleznotāju Romanu Sutu, meitu Taņu ar viņas melno runci un mazmeitu Ingu. Savukārt vairāki autores pašportreti parādīs, cik dažādi māksliniece sevi attēlojusi.

12. decembrī plkst. 17.00 Aleksandras ceļojumi

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) ieradās Rīgā 27 gadu vecumā un nodzīvoja šeit ilgus gadus, taču ļoti nozīmīga viņai bija pasaules pilsētu un mākslas iepazīšana. Izstādē un nodarbībā būs iespēja atklāt, kur māksliniece ceļojusi, ko redzējusi citās zemēs un kas viņu visvairāk aizkustinājis braucienos. Bērni iepazīsies ar ainavas žanru glezniecībā un grafikā, savukārt eksotiskus tēlus un dzīvniekus ieraudzīs porcelāna apgleznojumos.

Nodarbības ciklā “Mazie mākslas pētnieki” vada muzejpedagoģe, māksliniece Diāna Dimza-Dimme, ar kuru kopā dalībnieki dodas aizraujošā ceļojumā mākslas pasaulē. Muzeja bibliotēkā, pētot mākslas vēstures grāmatas, bērni attīsta uzmanību un skatīšanās prasmi, uzzina, kas ir attēls un grāmata – kā tos lietot un saprast. Uzmanīgi ielūkojoties attēlos, tiek dota iespēja atklāt, kā māksla veidojusies, kā dzīvojuši un strādājuši mākslinieki dažādos laikmetos un pasaules vietās.

Vēsturiskā muzeja bibliotēkas telpa ar nepilniem 29 000 grāmatu par latviešu un cittautu mākslas vēsturi, mākslinieku monogrāfijām un reprodukciju albumiem radīs īpašu atmosfēru, iepazīstot tuvāk muzeja darbību, vēsturi un glabātos dārgumus. Telpas interjeru, kura īpaša rota ir koktēlnieka Voldemāra Zeltiņa dizainētā koka lustra ar dzintara elementiem, veidojis vācu tautības arhitekts, kā arī pirmais muzeja direktors, Vilhelms Neimanis.

Mērķauditorija: bērni no 4 līdz 6 gadu vecumam.

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / bibliotēka (2. stāvā) un Lielā izstāžu zāle (-2. stāvā).

Dalības maksa: 2,00 EUR par nodarbību.

Pieaugušais, kurš pavada bērnu, nodarbībā nepiedalās. Aicinām nodarbības laikā apskatīt muzeju, iegādājoties ieejas biļeti pastāvīgajā ekspozīcijā.

Nodarbībā vietu skaits ierobežots. Maksimālais dalībnieku skaits: 12 bērni.

Pieteikšanās un papildu informācija pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv. Piesakoties lūdzam norādīt vārdu, uzvārdu un kontakttālruni.

* 15. novembrī plkst. 18.00 Lekcija “Art Deco stils Lietuvā: Stasis Ušinskis (1905–1974)

Stāsta mākslas vēsturniece, Lietuvas kultūras pētniecības institūta profesore Dr. Ģiedre Jankevičūte (Giedrė Jankevičiūtė, Viļņa).

Pasākums notiks angļu valodā.

Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Konferenču zāle (1. stāvā).

Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

* 29. novembrī, plkst. 17.30 Sietspiedes apdrukas darbnīca

13. decembrī Darbnīcā būs iespēja apdrukāt auduma maisiņu, T-kreklu vai citu izvēlētu apģērbu ar Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) mākslas darbiem.

Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Nodarbību telpa (1. stāvā).

Materiāli līdzņemšanai: kokvilnas audums vai apģērba gabals apdrukai.

Darbnīcas cena: pieaugušajiem – 5,00 EUR, pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3,00 EUR par nodarbību un vienu apdruku.

2,00 EUR par katru nākamo apdruku.

Dalībnieku skaits ierobežots.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

* 13. decembrī plkst. 18.00 Lekcija “Aleksandras Beļcovas daiļrades saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem

Stāsta mākslas zinātniece, izstādes kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva (Наталья Евсеева).

Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!

Norises vieta: LNMM galvenā ēka / Konferenču zāle (1. stāvā).

Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

INTERNETA RESURSI:

www.lnmm.lv

FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

TWITTER: @LNMM_muzejs; @RSunABmuzejs

INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart

#lnmm

#aleksandrabelcova

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

DARBA LAIKS:

Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30

Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30

Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30

Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.

BIĻEŠU CENAS:

Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.

Pieaugušie: 3,50 EUR

Skolēni, studenti, pensionāri 2,00 EUR

Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR

Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.