Kultūras ministrija 26. novembrī vērsās vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar Covid19 ierobežojumiem, un guva konceptuālu atbalstu divām būtiskām pozīcijām kultūras organizāciju darbības stabilizācijai:
80% biļešu kompensācija atceltajiem pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā; atbalsts telpu uzturēšanas izdevumiem (līdzīgi kā viesnīcām) pasākumu norišu vietu un noliktavu telpām, kas lielākas par 500 m2.Tālāk šie jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta sēdē. Paldies Latvijas pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomei par iesaisti un līdzdarbību!
Kā jau iepriekš ziņots, 24. novembrī Ministru kabinetā tika skatīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem. 25. novembrī Kultūras ministrija sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā.
“Iepriekš ar nozari izdiskutētie atbalsta mehānismu risinājumi, netika ņemti vērā, tāpēc balsoju “pret” un uzstāju, lai sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: “Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju - 50% apgrozījuma kritumu pret š.g. pēdējiem 3 mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un arī ārkārtējās situācijas starplaikā varēja strādāt, ievērojot būtiskus nozares darbības ierobežojumus epidemioloģisko apsvērumu dēļ, kas kavēja darbības atjaunošanu iepriekšējā līmenī. Šī iemesla dēļ nozare nevarēs kvalificēties plānotajam dīkstāves atbalstam un būs spiesti pārtraukt darbību un slēgt uzņēmumus,” pauž kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Valdībā apstiprinātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē tos uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma š.g. martā – vai nu vispār apstādinot darbību, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos. Problēmas būtība slēpjas noteiktajos kritērijos, kur par pamatu tiek ņemts apgrozījuma kritums pēdējo 3 mēnešu laikā. Vēlos vērst uzmanību, ka uzņēmumi, kuri krīzi pārcieš no pandēmijas sākuma, saskaras ar ievērojamu apgrozījuma kritumu (50-80%) salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, bet, atrodoties pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši novembra mēnesī. Tas tādēļ, ka kopš krīzes sākuma to apgrozījums ir krities līdz minimumam, un ir konstants visu COVID laiku neatkarīgi no tā ir vai nav spēkā ārkārtas situācija. Rodas iespaids, ka, pieņemot šādu regulējumu, netiek ņemti vērā tie uzņēmumi, kuri krīzes laikā nodrošina sava uzņēmuma izdzīvošanu pašu spēkiem (investējot uzkrājumus, ņemot aizņēmumus, arī izmantojot līdzšinējos valsts atbalsta mehānismus),” akcentē Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors.
Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padome darbojas kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt pasākumu rīkošanas sektora attīstību un sekmēt valsts institūciju un pasākumu rīkošanas sektora profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos. Padome Kultūras ministrijā izveidota 2020. gada 22. aprīlī.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv