Dziesmu un deju svētku padomes sēdē akceptē svētku programmu un biļešu izplatīšanas modeli

2017. gada 15. martā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde. Tās darba kārtībā bija ziņojumi par Mežaparka Lielās estrādes būvniecības procesu un Daugavas stadiona atjaunošanas gaitu. Tāpat padome akceptēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku nedēļas programmu, budžetu un nākamo svētku biļešu izplatīšanas modeli, kā arī iepazīstināja ar Mākslinieciskās padomes darba aktualitātēm un priekšlikumu grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Rihards Rusins sanāksmē ziņoja par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projekta virzību. Informēja, ka ir noslēdzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš Mežaparka Lielās estrādes pārbūves 1. kārtas iepirkuma konkursam. Rīgas domes Īpašuma departaments var apstiprināt, ka ir saņemts vairāk nekā viens piedāvājums, bet līdz piedāvājumu atvēršanas brīdim nav tiesīgs sniegt informāciju par pretendentiem un to skaitu. Šobrīd departaments gatavo skaidrojumus Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) par pēdējiem būvnieku iebildumiem. Pēc visu sūdzību izskatīšanas un IUB lēmuma saņemšanas, departaments pieņems turpmākās rīcības lēmumu.

Dziesmu un deju svētku padomes sēdes norises laikā VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” pārstāvji ziņoja par Daugavas stadiona gatavību Vispārējo latviešu XVI Deju svētku uzņemšanai 2018. gadā, informējot par plānotajiem infrastruktūras uzlabojumiem un to īstenošanas laika grafiku. Padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar svētku organizatoriem un dalībniekiem būtiskiem plānotajiem infrastruktūras attīstības risinājumiem, t.sk. jauno tribīņu konceptuālo risinājumu, dalībnieku un apmeklētāju plūsmas organizēšanas risinājumiem un plānoto infrastruktūras nodrošinājumu svētku vadībai. Daugavas stadiona tribīnu un centrālā laukuma infrastruktūras rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti 2017. gada 31. martā, bet noslēgsies 2018. gada 15. maijā. Būvdarbus veiks PS "LNK INDUSTRIES Partnership".

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam, aptverot 32 norises – divas trešdaļas no tām bezmaksas. Svētku programmas galvenie akcenti ir Atklāšanas diena ar Svētku dalībnieku gājienu, Deju lieluzvedums “Māras zeme” Daugavas stadionā un skatuvisko deju koncerts “Vēl simts gadu dejai” Arēnā Rīga, Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, pūšamo instrumentu un kokļu lielkoncerti, vērienīga Tautas lietišķās mākslas izstāde u.c. pasākumi. Ņemot vērā 2013. gada Dziesmu un deju svētku vairāku pakāpju izvērtēšanas rezultātus, Deju lieluzvedumam “Māras zeme” paredzēti trīs vakara koncerti (ģenerālmēģinājums un divi koncerti), bet Noslēguma koncertam – viens ģenerālmēģinājums ar publiku. Nozaru finālskates - koru kari, deju kolektīvu un pūtēju orķestru konkurss – notiks jau 2018. gada jūnija sākumā.

Tāpat šodien Dziesmu un deju svētku padome tika iepazīstināta ar Svētku budžetu – plānotā valsts dotācija svētku rīkošanai ir 5,941 mlj eiro, t.sk. finansējums pašvaldībām svētku dalībnieku ēdināšanas un naktsmītņu izdevumiem, atbalsts ārvalstu latviešu dalībai svētkos, kā arī finansējums Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai (Veselības ministrija), drošības un kārtības nodrošināšanai (Iekšlietu ministrija), sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio) pasākumu translācijām un dokumentēšanai. Gaidāmajos svētkos būtiski pieaudzis finansējums tieši dalībnieku izmitināšanai un ēdināšanai. Plānotie pašu ieņēmumi par biļešu realizāciju un citiem ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, t.sk. licenšu pārdošana un tirdzniecības vietu maksas.

Padome iepazināja arī ar Svētku rīkotāju piedāvātajiem četriem biļešu izplatīšanas modeļiem. Tajos izvērtēta ārvalstu pieredze pasākumos, kur pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, kā arī Valsts kontroles atzinumi par iepriekšējo svētku biļešu izplatīšanu un daudzās sabiedrībā izskanējušās versijas par labāko biļešu izplatīšanas veidu. LNKC izanalizējis arī līdzšinējo Dziesmu un deju svētku biļešu izplatīšanas modeli, identificējot tā priekšrocības un vājās puses. Padome akceptēja esošā biļešu izplatīšanas modeli ar būtiskiem uzlabojumiem – biļetes uz svētkiem tāpat kā iepriekš būs nopērkamas gan kasēs, gan elektroniski internetā, bet vienā iegādes reizē varēs iegādāties 4 biļetes uz vienu pasākumu līdzšinējo 8 vietā, taču īpaši nosacījumi tiks rasti daudzbērnu ģimenēm. Ielūgumu skaits nepārsniegs 2 % no kopējā biļešu skaita, attiecīgi būtiski palielināsies brīvajā tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits. Nākamajos svētkos biļešu cenas plānotas no 2 līdz 65 eiro (dārgākās biļetes tikai atsevišķos sektoros). Svētku rīkotāji uzsver arī skatītāju vietu palielināšanos Daugavas stadionā par 100% (no 5000 iepriekš līdz 10000) pēc rekonstrukcijas, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē plānotais vietu skaits varētu palielināties par 36% (no 22000 iepriekš līdz 30000) pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas.

Priekšlikumi izmaiņām Dziesmu un deju svētku likumā paredz precizēt Svētku procesā iesaistīto pušu līdzatbildību, izveidot svētku Operatīvās vadības grupu, kā arī nepieciešamību pagarināt esošās Dziesmu un deju svētku padomes pilnvaru termiņu līdz 2018. gada 31. oktobrim.

Padomes sastāvā ir kultūras ministre Dace Melbārde (padomes priekšsēdētāja), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, Saeimas deputāte Inguna Rībena, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, koru nozares pārstāvji Romāns Vanags (Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs) un Kaspars Ādamsons, deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Gvido Brenčevs, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Dagnija Ramane, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa. Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju

svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, un tajā darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dziesmu un deju svētku padomes darbu koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus rīko LNKC.

INFOGRAFIKA

Informāciju sagatavoja
Inga Bika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26443166
inga.bika@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv