Ministrijas jaunumi
Izcilības balvu kultūrā iegūst Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena

Šovakar, 28. novembrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Mūzikas akadēmijā tika paziņoti 2018. gada Izcilības balvas kultūrā laureāti – kinorežisors Rolands Kalniņš, rakstniece Nora Ikstena un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Katrs laureāts saņēma mākslinieka Kristapa Andersona veidotu balvu un naudas prēmiju 7000 eiro apmērā.

Izcilības balvu LNNM saņem par iniciēto un Latvijas valsts simtgadē kopā ar Igaunijas un Lietuvas muzejiem realizēto izstādi „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Orsē muzejā, Eiropas kultūras metropolē Parīzē. Izstādi atklāja Francijas prezidents Emanuēls Makrons, klātesot visiem Baltijas valstu prezidentiem. Izstāde veidota ar mērķi iepazīstināt skatītājus ar Baltijas tēlotāju mākslu, kura tapusi 19./20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošo Baltijas valstu māksla bijusi profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Izstādes laikā apmeklētājiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma, kas rosināja iepazīt ne tikai vizuālo mākslu, bet arī citas Baltijas valstu nacionālās identitātes izpausmes. To apmeklējuši vairāk kā 236 000 apmeklētāju no visas pasaules, un tā ir uzskatāma par vērienīgāko Baltijas valstu simtgades kopprojektu un par vienu no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.

Kinorežisora Rolanda Kalniņa 1967. gadā tapusī filma „Četri balti krekli” šogad Kannu kinofestivālā tika atlasīta izlases programmai Cannes Classics, kas veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas. Šī ir pirmā Latvijas režisora filma, kas nokļuvusi pasaules kinovēstures konteksta nozīmīgākajā teritorijā, blakus filmām, ko radījuši citi pasaules kino klasiķi – Alfrēds Hičkoks, Stenlijs Kubriks, Ingmars Bergmans u.c. Starptautiskā atzinība aktīvi un iespaidīgi atbalsojās arī pašmāju sabiedrībā, veicinot kultūras vērtības apziņu un patriotisku lepnumu, – tūlīt pēc Kannu festivāla noslēguma Rīgā sarīkotie filmas „Četri balti krekli” seansi kinoteātrī „Splendid Palace” tika zibenīgi izpārdoti un turpinājās ar virkni papildu seansu gan Rīgā, gan citur Latvijā, spilgti apliecinot filmas aktualitāti arī mūsdienās un Rolanda Kalniņa izcilības rezonansi sabiedrībā.

Rakstniece Nora Ikstena augsto atzinību saņēmusi par spilgtajiem starptautiskajiem panākumiem, kas gūti ar sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” ietvaros literāras autobiogrāfiskas prozas žanrā tapušo romānu „Mātes piens”. Pateicoties Noras Ikstenas personības jaudai, literārā darba vēsturiskajam fonam un spēcīgajam vēstījumam, Latvija nokļuvusi arī Lielbritānijas lasītāju, grāmatniecības profesionāļu un mediju fokusā – piedaloties Londonas grāmatu tirgū, rakstniece izvirzīta par Dienas autori. Romāna tulkošanas un izdošanas tiesības pārdotas deviņām valstīm: Lielbritānijai, Igaunijai, Lietuvai, Gruzijai, Itālijai, Maķedonijai, Sīrijai, Horvātijai un Ungārijai. Darbs izdots arī krievu valodā, kā arī ir veiktas iestrādes par iespējamo šā darba tulkojumu Spānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā, sasniedzot Latvijas literatūras plašāko rezonansi pasaulē pēdējo desmit gadu laikā.

„Katrai tautai ir savi dārgakmeņi, kurus tā ir ieraudzījusi, radījusi un pratusi parādīt un likt novērtēt arī citiem. Es esmu lepna, ka Latvijas simtgades gadā Latvijas kultūras dārgakmeņiem savu ietvaru, kur mirdzēt, ir piedāvājis gan Kannu kino festivāls, gan Londonas grāmatu tirgus, gan Parīzes Orsē muzejs un vēl citas starptautiski nozīmīgas kultūras dzīves arēnas, ļaujot mūsu kultūras izcilībām atklāties to savdabīgajā, latviskajā skaistumā. Un es esmu priecīga, ka arī mēs paši beidzot, šķiet, būsim atbrīvojušies no sava pieticīguma. Latvijas valsts simtgade, kas bija arī iespēja Latvijas kultūras plašākai iziešanai starptautiskajā apritē, ir būtiski cēlusi mūsu pašapziņu arī plašākā Latvijas sabiedrībā. Un atgriešanās Eiropas kultūras apritē pēc daudziem mākslīgas nošķirtības gadiem ir izrādījusies ļoti sekmīga. Latvijas kultūras daudzveidīgā un izcilā, Eiropas sabiedrību patīkami pārsteigusī parādīšanās lielajos Eiropas forumos ir ar paliekošu efektu,” apbalvošanas ceremonijā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.

 

Izcilības balva kultūrā 2018

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, kā arī režisors Alvis Hermanis.

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad, ceremoniju uzticēts rīkot kādai no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad namamātes lomu uzņēmās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, savukārt svinīgās ceremonijas norisi diriģēja režisors Jānis Siliņš. Pasākumu vadīja šarmantais aktieru pāris Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs, bet par īpašiem muzikāliem sveicieniem rūpējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Kultūras ministrija pateicas visiem “Izcilības balvas kultūrā” ceremonijas organizētājiem un īstenotājiem!

Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv