Pirmajā jaunās Dziesmu un deju svētku padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēl Daci Melbārdi

Jānis Deinats

2017. gada 18. maijā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika jaunievēlētās Dziesmu un deju svētku padomes pirmā sēde, jaunā padome par priekšsēdētāju ievēlēja kultūras ministri Daci Melbārdi.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu no Padomes locekļiem ir izveidota un apstiprināta arī jauna Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome, kuras sastāvā turpmākos piecus gadus darbosies koru mūzikas pārstāvji Kaspars Ādamsons un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Indra Ozoliņa un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Guntis Kumačevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Baiba Vaivare, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Dina Liepa, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence un pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte informēja par 2016. gadā īstenoto Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma, t.sk. dziesmu un deju svētku tradīcijas, saglabāšanu un attīstību, secinot, ka 187 000 jeb teju 10% dažāda vecuma Latvijas iedzīvotāju aktīvi iesaistītās Dziesmu un deju svētku kustībā.

Trīs pavasara mēnešos aktīvi noritējušas arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koprepertuāra skates, kurās piedalījās vairāk nekā 35 000 dalībnieku visā pasaulē – kordziedātāji, deju kolektīvi, folkloras kolektīvi un pūtēju orķestri. Koriem skates ir būtisks sagatavošanās posms valsts nozīmes koru nozares 2017. gada pasākumiem – Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” ieskaņas koncertiem Talsos 27. maijā, Jēkabpilī 10. jūnijā, Dikļos 1. jūlijā un Rīgā pie Brīvības pieminekļa 21. jūlijā, kā arī Latvijas Senioru koru svētkiem Siguldā 18. jūnijā. Tradicionāli skatēs tiek apzināts arī Dziesmu un deju svētku koru dalībnieku kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs. Skatēs piedalījās 393 kori, tostarp 213 jauktie, 85 sieviešu, 39 senioru, 29 ārvalstu latviešu un 24 vīru kori. Kopā skatēs dziedāja 13677 koristi. 38 kori ieguvuši augstāko pakāpi, 211 – pirmo, 109 – otro, 5 – trešo un trīs kori ieguva pateicību par piedalīšanos.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” deju kolektīvu repertuāra apguves skatēs piedalījās 17556 dejotāju jeb 789 kolektīvu (viņu vidū arī - 32 ārvalstu latviešu deju kolektīvi), tostarp 326 vidējās paaudzes, 303 jauniešu, 87 senioru un 66 bērnu deju kolektīvu. 204 deju kolektīvi ieguva augstāko novērtējumu, 352 – pirmo, 162 – otro, 34 – trešo pakāpi, bet 37 – pateicību par piedalīšanos.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja par gaidāmo svētku biļešu politiku. Plānots, ka uz Noslēguma koncertu un deju lieluzvedumu brīvā tirdzniecībā nonāks 74 % no biļešu skaita, ielūgumu skaits nepārsniegs 2%, bet iepriekšējā rezervācijā nonāks 24 % biļešu. Ielūdzamo grupā iekļaus valsts augstākās amatpersonas (Latvijas valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents), eksprezidentus, Dziesmu un deju svētku virsdiriģentus un virsvadītājus, Dziesmu un deju svētku procesa uzturētājus ārvalstīs un Kultūras ministrijas Goda viesus par ieguldījumu kultūrā. Iepriekšējās rezervācijas grupā plāno ietvert dziesmu un deju svētku procesa uzturētājus Latvijā un ārvalstīs, kas biļešu sadali nodrošinās pēc saviem ieskatiem – šai grupai atvēlēs lielāko daļu no iepriekšējā rezervācijā paredzētajām biļetēm– 70%. Dažādām sociālajām grupām (daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar kustību traucējumiem, politiski represētie, sociāli neaizsargātākās grupas saskaņā ar iesniegumiem) atvēlēs 8 % no iepriekšējās rezervācijas biļetēm, bet 22 % no iepriekšējā rezervācijā paredzētajām biļetēm paredzētas Ministru kabinetam, Kultūras ministrijas un Ārlietu ministrijas oficiālajām delegācijām, Unesco pārstāvjiem, Svētku partneriem, Dziesmu un deju svētku padomei u.c.

Svētku rīkotājs līdz rudenim izstrādās nolikumu par biļešu tirdzniecību, rezervēšanu un ielūgumu izsniegšanas kārtību, izveidos biļešu rezervēšanas iesniegumu izvērtēšanas komisiju, kā arī sagatavos biļešu cenrādi.

Nākamajos svētkos biļešu cenas plānotas no 2 līdz 65 eiro (dārgākās biļetes tikai atsevišķos sektoros uz Noslēguma koncertu un lieluzvedumu). Skatītāju vietas Daugavas stadionā palielināsies par 100% (no 5000 iepriekš līdz 10000) pēc rekonstrukcijas, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē plānotais vietu skaits varētu palielināties par 36% (no 22000 iepriekš līdz 30000) pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas.

Jauno padomi veido kultūras ministre Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Tāpat padomes sastāvā konkursa kārtībā izvēlēti Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru virzītie pretendenti - koru mūzikas pārstāvji Kaspars Ādamsons un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Indra Ozoliņa un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Guntis Kumačevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Baiba Vaivare, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Dina Liepa, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa. Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu apstiprina uz pieciem gadiem, tās locekļi padomē darbojas bez atlīdzības.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

 

Papildu informācija:
Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Inga.vasiljeva@lnkc.gov.lv, inga.vinga@gmail.com
29276111
www.lnkc.gov.lv