#RīgaiSavuKoncertzāli – kultūras ministres Daces Melbārdes viedoklis

9 iespējamās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes (27.05.2019.)

Kultūras ministres viedoklis 22.05.2019. publicēts www.ir.lv.

Mūzikas nozari Latvijā raksturo izcilība – starptautiski atpazīstami, pieprasīti un arī godalgoti mūziķi, diriģenti, komponisti. Iveta Apkalna, Georgijs, Andrejs un Sergejs Osokini, Vestards Šimkus, Baiba Skride, Andris Nelsons, Mariss Jansons, Elīna Garanča, Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds un daudzi citi nes Latvijas vārdu pasaulē, nodrošinot plašu mūsu valsts atpazīstamību starptautiskajā arēnā. Ar mūziķu devumu šai jomā spēj sacensties vien mūsu sportisti.

Akadēmiskās mūzikas pasaulē Latviju zina vai ikkatrs, tomēr, ielūgti koncertēt, uz Rīgu nesteidzas… iemesls triviāls - tam vienkārši Latvijas galvaspilsētā nav atbilstošas koncertzāles. Lai arī Rīgā klasiskās mūzikas koncerti tiek atskaņoti Lielajā Ģildē, Nacionālās operas un baleta namā, VEF Kultūras pilī, arī citur, tomēr akadēmiskās mūzikas akustisku skanējumu Rīgā nodrošināt nav iespējams – attiecīgi daudz skaņdarbu nevaram izbaudīt ne pašmāju, ne starptautisko viesu izpildījumā.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgā, kas būvēta ne vien atbilstoši akadēmiskās mūzikas atskaņošanai noteiktajām starptautiskajām prasībām, bet arī kā augstvērtīgs laikmetīgās arhitektūras paraugs, būtu visas iespējas kļūt ne tikai par Latvijas simbolu, bet arī par vienu no valsts ekonomikas dzinējspēkiem, Latvijas mūzikas eksporta vārtiem kā tas noticis gan ar Elbas Filharmoniju Vācijā, gan Katovices koncertzāli Polijā un “Harpu” Islandē.

Pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības sociāli ekonomiskā analīze ļauj secināt, ka jau pirmo 15 darbības gadu laikā koncertzāles projekta radītie ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi Latvijas tautsaimniecībā radītu 107,6 miljonu eiro pienesumu, tādējādi pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot papildu vairāk nekā 15 miljonu eiro ieņēmumus.

Arī Latvijas reģionālo koncertzāļu izveide ir bijis veiksmes stāsts - piemēram, Latgales akustiskā koncertzāle "GORS" ne tikai kļuvusi par Rēzeknes simbolu, bet jau pirmajos darbības mēnešos palielinājusi tūristu pieplūdumu pilsētā par 123%, tādējādi sildot ekonomiku ar tūrismu saistītajās industrijās – ēdināšanā, izmitināšanā, degvielas tirdzniecībā. Jau vairāk nekā trīs gadus Latgales vēstniecības viesu skaits stabili sasniedz 180 tūkstošu atzīmi, un, saskaņā ar šī gada sākumā publiskotā kultūrpatēriņa pētījuma datiem, "GORS" ir viskuplāk apmeklētā kultūrvieta Latvijas reģionos.

Diskusijās par koncertzāles būvniecību izskanējuši arī argumenti, kas pretnostata kultūru veselības aprūpes vajadzībām - kamēr nebūs pietiekams finansējums veselības aprūpei, nacionālo koncertzāli Rīgā nevaram atļauties... Personīgi man, kā arī pieļauju, ka citiem kultūras cilvēkiem ir ļoti smagi pretargumentēt – katrs no mums ir saskāries ar tuvinieka slimību vai pat nāvi, trūkumiem veselības aprūpes sistēmā, kurus šķietami varētu atrisināt papildu finansējums. Tomēr jāsaprot, ka, pat atņemot visu finansējumu kultūrai, vajadzības veselības aprūpē atrisināt nebūtu iespējams. Salīdzinājumam - šā gada valsts budžetā veselībai atvēlēti 1,17 miljardi eiro, kamēr kultūrai – 7 reizes mazāk jeb 169 miljoni eiro, kuros ieskaitīti kultūras iestāžu ieņēmumi. Gribētos arī atzīmēt, ka ar šiem līdzekļiem Kultūras ministrija nodrošina 50 valsts iestāžu darbību un kultūrizglītības sistēmu trīs līmeņos.

Jāteic, ka Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanā visupirms raugāmies uz ES fondu finansējuma, Eiropas investīciju un publiskās – privātās partnerības finansējuma piesaistes iespējām, Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu, jo valsts budžeta līdzekļi kultūrā primāri nepieciešami nozarē strādājošo atalgojuma paaugstināšanai vismaz līdz vidējam atalgojuma apmēram, kāds tas ir Latvijā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Priekšdarbiem jeb koncertzāles vietas sakārtošanai mums šobrīd pieejami 23,2 miljoni eiro ES fondu finansējuma.

Izpratne par to, ka Latvijai nepieciešama sava akustiskā koncertzāle bijusi jau sen – gadu desmitiem runājam par tās nepieciešamību, atrašanās vietas izvēli Rīgā. Vistuvāk Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības uzsākšanai bijām pirms padsmit gadiem - pirms 15 gadiem starptautiskā arhitektu plenērā tika izvēlēta koncertzāles atrašanās vieta, pirms 13 gadiem starptautiskā arhitektu konkursā - koncertzāles projekts. Šogad aprit tieši 10 gadi, kopš šis projekts krīzes dēļ tika apturēts un atkal izveidojušies priekšnosacījumi, tostarp ES fondu finansējums, kas ļauj koncertzāles būvniecības ieceri sakustināt.

Izpildot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto uzdevumu uzsākt Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu, Kultūras ministrija rosinājusi plašas arhitektu, pilsētplānotāju, mūziķu, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par 9 iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma vietām Rīgas pilsētas centrā un atsevišķās teritorijās ārpus tā. Sadarbībā ar publiskās zemes īpašniekiem - Rīgas pašvaldību un VSIA “Valsts nekustamie īpašumi” – izvērtētas novietnes Rīgā, kur Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība būtu iespējama – Ķīpsalā, Uzvaras parkā, Mūkupurvā, Torņkalnā, Zaķusalā, Andrejsalā, Andrejostā, AB dambī un Latvijas Zinātņu akadēmijas teritorijā.

Kāds ir nozares pārstāvju viedoklis jautājumā par to, kur būtu jāatrodas Nacionālajai akustiskajai koncertzālei? - Latvijas Arhitektu savienības padome un Nacionālās arhitektūras padome, izvērtējot piedāvātās koncertzāles novietņu alternatīvas, vienojušās atbalstīt 2004. gadā aizsāktā projekta turpināšanu, par optimālu atzīstot gan izraudzīto vietu, gan starptautiskajā metu konkursā uzvarējušā arhitekta Andra Sīļa projektu. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi savu vērtējumu, strikti iebilstot pret koncertzāles novietojumu Uzvaras parkā. Arhitektu vidū izskan arī atšķirīgi viedokļi, kurus pārstāv arhitekts Jānis Krastiņš un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki. Savukārt, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis kā piemērotāko Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai min Andrejostu.

Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu izvērtēšana vēl šobrīd turpinās. Tomēr nemainīgi ir Kultūras ministrijas būtiskākie kritēriji projekta attīstīšanā: pasaules līmeņa akustikas nodrošināšana, koncertzāles novietošana atvērtā, sabiedrībai pieejamā un pievilcīgā publiskā telpā un iespējas to piepildīt ar saturu, kas interesants visdažādākajām auditorijām – no iesācējiem mūzikā līdz akadēmiskās mūzikas „gardēžiem”. Tāpat vēlamies koncertzāli ar laikmetīgu 21.gadsimta arhitektūru, kas kļūst par Rīgas un visas Latvijas vizītkarti pasaulē.

Balstoties uz nozares profesionāļu izteiktajiem viedokļiem, Kultūras ministrija sagatavos konceptuālo ziņojumu par iespējamiem Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma variantiem Rīgā - to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī koncertzāles finansējuma avotiem. Izšķirošo lēmumu par to, būt vai arī tuvākajā laikā nebūt šim Latvijas nacionālajam simbolam, pieņems valdība.