Austiņas ar vadu un filmu klape uz balta fona
Asociatīvs attēls, foto: Pixabay.

Pēc Francijas Nacionālā kino un animācijas filmu centra ierosinājuma, tiks parakstīts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par kino kopražojumiem, lai sekmētu abu valstu sadarbību kino nozarē, veicinot kopražojumu attīstību un abu valstu radošo industriju starptautisko konkurētspēju.

Līguma parakstīšana palīdzēs stiprināt Francijas un Latvijas sadarbību kino jomā, kas īpaši aktualizējusies pēc Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojuma animācijas pilnmetrāžas filmas "Straume" globālajiem panākumiem. 2025. gadā animācijas pilnmetrāžas filmas "Straume" kļuvusi par starptautiski populārāko Francijas starptautisko kopražojumu.

Starpvaldību līgumu par kino kopražojumiem iecerēts parakstīt š.g. februārī Francijas Nacionālā kino un animācijas filmu centra un Baltijas valstu nacionālo kino centru kopīgā pasākuma "Baltijas Filmu dienas Parīzē – CinéBaltique" laikā. Igaunijas Filmu institūts, Nacionālais kino centrs un Lietuvas filmu institūts kopīgi organizē un finansē pasākumu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kino festivālu, kas norisināsies 2026. gada 5.–8. februārī kinoteātrī l’Arlequin Cinéma, Parīzē, Francijā.

Līgums nosaka galvenos principus, jomas un veidus, kurus abu līgumslēdzējas pušu kompetentās iestādes (Francijas Nacionālais kino un animācijas filmu centrs un Latvijas Nacionālais kino centrs) apņemas ievērot. Līguma parakstīšana par Francijas un Latvijas kino kopražojumiem stiprinās sadarbību starp Latvijas un Francijas filmu veidotājiem, paredzot noteiktu ieguldījumu apjomu no abu kopproducējošo valstu puses, kā arī citus sadarbību veicinošus kritērijus. Līgums regulē attiecības starp pusēm attiecībā uz divpusējiem kinematogrāfiskiem kopražojumiem, lai veicinātu un atvieglotu kinematogrāfisku darbu kopražošanu starp abu pušu – Latvijas un Francijas – kopproducentiem. Būtiskākais divpusējā līgumā ir kopproducentu ieguldījumu nosacījumi, līgums paredz, ka katras puses kopproducenta ieguldījuma apjoms var būt no 20 % līdz 80 % no kopējā kopražošanas budžeta, bet izņēmuma gadījumos pušu kompetentās iestādes (kino centri) var pieļaut ieguldījuma samazināšanu līdz 10 %. Šis nosacījums ir labvēlīgāks kā konvencijas regulējums, tādējādi palielinot Latvijas iespējas kopproducēt ar Franciju.

Līgums paredz nosacījumus kopproducentiem un kopražošanas līgumiem, kā arī nosaka mākslinieciskās un tehniskās līdzdalības nosacījumus koppražojumā. Līgums paredz, ka Latvija, ievērojot nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās procedūras - nodrošina kinematogrāfisko kopražojumu statusa pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu un apstiprināšanu; sadarbojas ar Francijas kompetento iestādi (Nacionālo kino un animācijas filmu centru), tai skaitā informācijas apmaiņā un savstarpējā saskaņošanā par statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atsaukšanu; nodrošina kinematogrāfiskajiem darbiem ar kopražojuma statusu piekļuvi normatīvajos aktos paredzētajām priekšrocībām katram kopproducentam savas jurisdikcijas ietvaros; piedalās apvienotās komitejas darbā un regulāri izvērtē kopražošanas sadarbības līdzsvaru.

Projekts paredz, ka iestāde, kas ir atbildīga par Līgumā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu ir Nacionālais kino centrs, kurš jau šobrīd atbilstoši Filmu likumā, Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem" un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem “Nacionālā kino centra nolikums” ir atbildīgs un veic visas procedūras, kas noteiktas Līgumā.

Līgums būs spēkā uz nenoteiktu laiku.

Šāds standarta starpvaldību līgums jau ir parakstīts starp Lietuvas un Francijas kultūras ministriem 2015. gadā Parīzē, un 2017. gadā Tallinā šādu starpvaldību līgumu parakstīja Igaunijas kultūras ministrs un Francijas vēstniece Igaunijā.

Latvija kopš 1993. gada ir dalībvalsts Eiropas Padomes konvencijai par kinematogrāfisko kopražojumu. Šī konvencija būtiski veicināja kopražojumu attīstību un līdz ar to arī Eiropas kino izaugsmi kopumā. Padome ir pārskatījusi un aktualizējusi konvenciju par kinematogrāfisko kopražojumu. 2018. gada 6. martā parakstītā Pārskatītā Eiropas Padomes konvencija par kinematogrāfisko kopražojumu tika pieņemta un apstiprināta ar likumu "Par Pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem". Francijas Republika šobrīd nav pievienojusies Pārskatītajai konvencijai, bet izvēlējusies sadarboties 1992. gada konvencijas par kinematogrāfisko kopražojumu ietvaros, sadarbības veicinot ar divpusēju līgumu palīdzību.

Lita Kokale

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Lita.Kokale [at] km.gov.lv

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Ministrijas jaunumi Filmas Starptautiskā sadarbība