2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Atbilstoši likumā noteiktajam KM ir sākusi darbu pie tā iedzīvināšanas: Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna sagatavošanas un koordinējošās institūcijas – Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes – izveides.

“Ikviens novads, ikviena liela vai maza kultūrtelpa dod savu artavu Latvijas kopējās daudzveidīgās identitātes veidošanā, tāpēc mūsu valodas un kultūras savdabība ir sargājama un arī attīstāma, lai arī nākotnē mēs būtu tikpat bagāti un stipri kā šodien. Tas, cik sekmīgi izdosies sasniegt likumā iecerēto, ir atkarīgs no ikkatra, kurš ikdienā kopj un glabā Latvijas valodas un kultūras bagātību,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka neviens cits par mums labāk nezinās, kas paveicams, lai šī bagātība pastāvētu gan šodien, gan rīt, gan vēl pēc daudziem gadsimtiem.

Uzziņai:

Lai atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktajam līdz 2022. gada 1. jūlijam valdībā apstiprinātu Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, kas apkopos nākamajos gados īstenojamos pasākumus likuma mērķu sasniegšanai, KM ir uzsākusi darbu pie plāna izstrādes. Plānu iecerēts balstīt pamatā uz sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus izvērtēs un apkopos KM izveidota starpnozaru darba grupa. Plāna projektu pirms virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā apstiprinās, kā arī tā izpildi pārraudzīs Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kuru veidos Ministru kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību deleģēti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Padomi plānots izveidot līdz nākamā gadā martam, tās nolikumu apstiprinot jau kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.