Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā
Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas (tai skaitā Islande, Norvēģija un Lihtenšteina), kā arī Šveice. Trešās valsts pilsonis ir persona, kura nav Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. „Trešā valsts” ir jēdziens, ko lieto arī attiecībā uz konsulārajiem pakalpojumiem – ceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību, gadījumos, ja nepieciešama vīza ieceļošanai citā („otrajā”) valstī, neatrodoties savā („pirmajā”) valstī. Tas var notikt, piemēram, ja Latvijā nav šīs vēstniecības vai konsulāta.
Uz 2024. gada 31. decembri Latvijā kopā bija reģistrēti 131 709 ārvalstu pilsoņi, no kuriem 85 978 ir izsniegtas termiņa uzturēšanās atļaujas (turpmāk – TUA) un 45 731 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk – PUA).
Uz 2024. gada 31. decembri pirmreizējās PUA ir saņēmušas 310 personas, savukārt TUA pirmo reizi tikušas izsniegtas 15 807 personām.
Pētījumi “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” un “Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” liecina, ka apmēram trīs ceturtdaļas no iebraucējiem pārvalda krievu valodu, savukārt latviešu un angļu valodas pārvalda katrs trešais.
Iemesli, kāpēc trešo valstu pilsoņi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā, mainās. Ja 2005.gadā galvenais imigrācijas iemesls (vairāk nekā 40% izsniegto termiņuzturēšanās atļauju) bija ģimenes apvienošanās, 2009.gadā tā bija nodarbinātība (vairāk nekā 45% termiņuzturēšanās atļauju), tad 2013.gadā visvairāk termiņuzturēšanās atļauju tika izsniegts par ieguldījumu nekustamajā īpašumā. 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jau prevalēja 3 galvenie iemesli – 29% ieguldītājs nekustamajā īpašumā, darba ņēmējs – 22%, studijas – 15%. Salīdzinot biežāk Latvijā sastopamo trešo valstu pilsoņu uzturēšanās iemeslus Latvijā, novērojamas būtiskas atšķirības. Uz 2017.gada 1.jūliju visbiežāk uz ieguldījumu nekustamajā īpašumā pamata TUA ir izsniegtas Ķīnas (84%), Krievijas (59%) un Kazahstānas (54%) pilsoņiem. Darbs un kvalificēts darbs visbiežāk ir TUA izsniegšanas pamats Ukrainas (attiecīgi 44% un 8%) un Baltkrievijas (attiecīgi 39% un 6%) pilsoņiem. Ģimenes apvienošana kā uzturēšanās iemesls ir raksturīgs Baltkrievijas (33%), Ukrainas (23%) un Krievijas (20%) pilsoņiem. Savukārt Indijas un Uzbekistānas pilsoņu galvenais uzturēšanās iemesls Latvijā ir studijas (attiecīgi 76% un 62%). Studijas ir ievērojami retāk sastopams, taču pietiekami būtisks uzturēšanās iemesls arī Kazahstānas pilsoņiem (25%).
Nodarbinātības jomā ir mainījusies trešo valstu pilsoņu piesaiste dažādām tautsaimniecības nozarēm. Kopš 2014.gada ir strauji pieaudzis transporta, loģistikas un komunikācijas nozarē nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars.
Iegūstot TUA kādam no ģimenes locekļiem, uz Latviju dodas arī viņa ģimene. Uz 2020.gada 1.jūliju no visiem ārvalstu pilsoņiem ar derīgām TUA 82% bija pieteikuma iesniedzēji, bet 18% viņu ģimenes locekļi.
2004.gadā Eiropas Savienība pieņēma Kopīgos pamatprincipus attiecībā uz imigrantu integrācijas politiku Eiropas Savienībā. Daži no 11 principiem:
- Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un dalībvalstu iedzīvotāji.
- Integrācija nozīmē Eiropas Savienības pamatvērtību ievērošanu.
- Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi un iestādēm ir neatņemama integrācijas sastāvdaļa; dot iespēju imigrantiem iegūt šīs pamatzināšanas ir svarīgs sekmīgas integrācijas elements.
- Integrācijas pamatmehānisms ir bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Kopīgi forumi, starpkultūru dialogs, izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves apstākļu uzlabošana pilsētas vidē sekmē imigrantu un attiecīgās dalībvalsts pilsoņu saskarsmi.
- Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā līmenī, sekmē to integrāciju. 10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir būtisks apsvērums sabiedrības politikas veidošanā un īstenošanā.