Arhitektūra ir cilvēka dzīves telpu veidojoša radošās industrijas nozare, kas ietver telpiskās vides mākslinieciskos, funkcionālos, tehnoloģiskos, sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus plašā mērogā – no pilsētbūvniecības un teritorijas plānošanas līdz atsevišķām ēkām un to ārējam un iekšējam izveidojumam, labiekārtojumam un aprīkojumam. Arhitektūras jēdziens ietver gan arhitekta profesiju, gan apbūvi.
Latvijas arhitektūra ir neatņemama nacionālās identitātes daļa un būtiska nācijas un visas Ziemeļeiropas kultūras sastāvdaļa. Tā veido reģiona telpisko identitāti un apliecina īpašas kvalitātes vēsturiskās un mūsdienu arhitektūras kontekstā, kā arī atspoguļo veiksmīgus reģiona arhetipisko vērtību interpretācijas piemērus. Latvijas arhitektūru raksturo augsta interjera dizaina kultūra un tradīcijas.
2009. gada nogalē Kultūras ministrijā izveidotā Nacionālā arhitektūras padome darbojas kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu Latvijā. Nacionālā arhitektūras padomē pārstāvēti eksperti no Latvijas Arhitektu savienības, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un citām institūcijām.
Kultūras ministrija sniedz atbalstu arhitektūras nozares attīstībai, piešķirot finansējumu valsts funkciju deleģējumam arhitektūras jomā, Latvijas Arhitektūras gada balvas procesa organizēšanai, Latvijas dalībai Venēcijas biennāles starptautiskajā arhitektūras izstādē un citiem darbības virzieniem.