Lailas Pakalniņas filmas “Putnubiedēkļi” pirmizrāde šī gada 27. februārī kinoteātrī “ Splendid Palace” kļūs par Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” filmu programmas centrālo notikumu.
“Putnubiedēkļi” ir spraigs, vizuālās kompozīcijās balstīts lidostas vesterns par skrejceļu reindžeriem un viņu sastapšanos ar dzīvajām radībām. Paradoksu piepildītā vidē - urbānajā ceļošanas citadelē, kurai līdzās pieguļ lekns mežs, pļavas un ūdenstilpes, - sastopas dažādas sugas, un katrai no tām ir savs maršruts. Latvijas četros gadalaikos putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti ieved darba un dabas rituma hronikā - viņi atgādina par žogiem, kas tiek celti cilvēkiem, tomēr tie nevar nosargāt visas un visu dzīvības.
Lailas Pakalniņas jaunākā filma “Putnubiedēkļi” (Latvija, Lietuva, 2025) atklāja Tallinas starptautiskā kino festivāla “Black Nights” Baltijas filmu konkursa programmu, uzreiz saņemot pozitīvas recenzijas, un filmas starptautisko izplatīšanu uzņēmās Eiropā labi zināmā “Rise and Shine” kompānija no Berlīnes.
27. februārī “Putnubiedēkļi” atklās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” filmu skati. “Lielajam Kristapam” filma nominēta četrās kategorijās: “Labākais dokumentālās filmas režisors” (Laila Pakalniņa), “Labākais dokumentālās filmas operators” (Māris Maskalāns), “Labākais komponists” (Paulius Kilbauskas, Vygintas Kisevičius) un “Labākais skaņu režisors” (Jonas Maksvytis).
Kā norādījis ne viens vien kino kritiķis, Lailas Pakalniņas filma, kas tapusi piecus gadus, paver durvis uz pasauli, ko, atrodoties Rīgas lidostā, pamana vien retais. Lidojumam bīstama var būt gan bite, gan maijvabole, gan slieka, nemaz nerunājot par apmēros daudz lielākām radībām. Māra Maskalāna kamera un arī viena no “putnubiedēkļiem” Mareka Arbidāna unikālie telefona piefilmējumi fiksējuši to, kas ikdienā svešai acij pilnībā slēgtajā lidostas teritorijā paliek neredzams - nosacīti sterilajā lidostas vidē, kas pakļauta precizitātei un stingriem noteikumiem, notiek cilvēku likumiem nepakļauta dzīvās dabas rosība.
“Bez mazākās ekoloģiskā aktīvisma pazīmes Pakalniņa ar savu harizmātisko ziņkāri novēro un fiksē divu konfliktējošu pasauļu mijiedarbību, atverot mūsu acis uz paralēlām realitātēm, kas pastāv tikai akmens metiena attālumā no teritorijām, pa kurām mēs steidzamies savās ikdienas gaitās, un telpās, ko, kā mēs uzskatām, mēs kontrolējam. Šie konflikti redzami vizuālajos kontrastos starp milzu lidmašīnām un sīkajiem putniem, kas faktiski ir to “prototipi”. Un - pats svarīgākais - neviens, kurš būs redzējis „Putnubiedēkļus”, nekad nepiezemēsies vai neaizlidos no Rīgas vai citas lidostas vienaldzīgi, neizpētot attālumu uz tām neredzamajām valstībām, kas atrodas ārpus mūsu ierobežojošā redzesloka.” – citāts no “Cineuropa”.
“Katra filma - vismaz man - sākas ar ziņkārību, ar vēlēšanos uzzināt un pavēstīt tālāk, kas “lācītim (šajā gadījumā - lidostai) vēderā,” atzīst filmas režisore Laila Pakalniņa. “Nu tad ziniet - lidostai vēderā ir dzejolis. Kā tas izskatās un skan - par to ir filma”. Starptautiski labi pazīstamā režisore un scenāriste Laila Pakalniņa jau uzņēmusi 45 filmas: 34 dokumentālās filmas, piecas īsfilmas un sešas mākslas filmas. Daudzas no tām izrādītas A klases kino festivālos, tostarp Kannās, Venēcijā, Berlīnē, Tallinā, Karlovi Varos un Romā, viņa saņēmusi arī vairākus “Lielos Kristapus”.
“Putnubiedēkļi” nav pirmā filma, kuras titros lasāmi režisores Lailas Pakalniņas un operatora Māra Maskalāna vārdi - 2005. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca Eiropas kino balvai nominētā “Leiputrija”, kuras uzņemšana notika Getliņos, groteski un neparedzami atklājot pilsētas izgāztuves ikdienu.
Filma “Putnubiedēkļi” tapusi ar Nacionālā kino centra finansiālo atbalstu un ir Latvijas un Lietuvas kopražojums, sadarbojoties “VFS Films” (Latvija”) un “Moonmakers” (Lietuva) producentiem Uldim Cekulim un Giedrei Žickītei. Pēc pirmizrādes “Lielā Kristapa” programmā “Putnubiedēkļus” demonstrēs Latvijas kinoteātros.
Filma “Putnubiedēkļi” ir viena no studijas “VFS Films” sešām filmām, kas šogad izvirzītas “Lielā Kristapa” nominācijām. Balvām nominētas arī filmas “Grestomātija” (režisore Betija Zvejniece), “Mākslas darbi rodas mokās” (režisores Elizabete Gricmane, Ramūne Rakauskaite, kopražojums ar Lietuvu), “Visi putni skaisti dzied” (režisore Krista Burāne), “Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete” (režisori Mortens Traviks, Suna Kima, kopražojums ar Norvēģiju un Dienvidkoreju), kas pagājušā nedēļā izpārdotās zālēs piedzīvoja Šveices un Ungārijas pirmizrādes. Ir iemesls īpaši atzīmēt filmas “Sarkano lukturu cerību zvaigznes” (režisors Bipuljits Basu, kopražojums ar Indiju un Somiju) panākumus - lielākajā Francijas dokumentālā kino festivālā FIPADOC tā nupat piedzīvoja savu Francijas pirmizrādi un spēcīgā 13 pasaules labāko filmu konkurencē saņēma galveno balvu “Grand Prix Documentaire International”.
Tā ir svarīga atzinība ne tikai filmas veidotāju starptautiskajai komandai, bet jo īpaši filmas varoņiem, jo viņi paši arī aktīvi līdzdarbojās tās veidošanā. To arī apliecina festivāla žūrijas novērtējums: “Šodienas sadrumstalotajā pasaulē šis unikālais stāsts parāda, kā filmu veidošana var stiprināt kopienu un atjaunot mūsu ticību cilvēcībai. Mēs saņemam spēcinošu lādiņu, ka kino ne tikai atspoguļo pārmaiņas, bet arī spēj iedvesmot citādai dzīvei.”
Filmas “Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete” un “Sarkano lukturu cerību zvaigznes” savas pirmizrādes piedzīvoja Rīgas starptautiskajā kinofestivālā un ar Riga IFF gādību februārī būs skatāmas īpašos seansos kinoteātros Rīgā.
Informāciju sagatavoja:
Zane Dzene
Tālr. +371 29244310