2025. gadā Francijā izdots jaunākais “Kultūras mantojuma tiesību salīdzinošās vārdnīcas” (Dictionnaire comparé du droit du patrimoine culturel, CNRS Éditions, 2025) izdevums, kurā līdzās deviņu Eiropas valstu materiāliem iekļauti arī Latvijas tiesību terminoloģijas skaidrojumi. Vārdnīcas terminu izvēle ir notikusi šo desmit valstu pētnieku grupas starptautiskās sadarbības ietvaros.
Vārdnīcas otrais izdevums tapis piecu gadu laikā starptautiskas pētnieku komandas sadarbības rezultātā, apvienojot Vācijas, Beļģijas, Spānijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Šveices, Apvienotās Karalistes un Latvijas ekspertus. Latvija šajā projektā pārstāvēta kopš tā pirmā izdevuma (2012). Izdevums tapis piecu gadu sadarbības rezultātā, un tas piedāvā salīdzinošu skatījumu uz kultūras mantojuma tiesisko regulējumu desmit Eiropas valstīs. Šīs normas, lai arī nāk no dažādām tiesību sistēmām un kultūrām, lielākoties pieder pie kopīgas tiesību sistēmas – Eiropas Savienības tiesībām. Labāka izpratne par šo juridisko valodu un tās dažādo lietojumu nodrošina pamatu, lai salīdzinātu un izprastu dažādas izcelsmes tiesību sistēmas, tāpat arī veicina starpkultūru dialogu, kā arī starpvalstu un starptautisko sadarbību.
Vārdnīcas atklāšanai veltīts kolokvijs “Mantojums un konflikti – mantojumi konfliktā” (Patrimoine et conflits – Patrimoines en conflits) norisinājās 3. jūnijā Parīzē, Branlī muzejā (Musée du quai Branly). To organizēja Sociālo zinātņu institūts (Institut des Sciences sociales du Politique, ISP), UNESCO Francijas Nacionālā komisija un Starptautiskā kultūras mantojuma tiesību un mākslas tiesību pētniecības biedrība (ISCHAL). Latviju šajā pasākumā pārstāvēja viena no vārdnīcas Latvijas autoru grupas dalībniecēm – Mg.iur. Irina Oļevska-Kairiša.
Vārdnīcas mērķauditorija ir kultūras mantojuma aizsardzības un saglabāšanas pētnieki un studenti, kā arī šīs jomas profesionāļi, tai skaitā atmiņas institūciju un pārvaldes iestāžu, tostarp pašvaldību darbinieki, tiesību zinātņu pētnieki un studenti, kā arī tiesību jomas profesionāļi (tiesneši, prokurori, advokāti u.c.), ar kultūras mantojumu saistīti nevaldības sektora pārstāvji, kā arī ikviens kultūras mantojuma jomas interesents.
Vārdnīcas zinātniskie redaktori ir vadošie kultūras mantojuma tiesību eksperti no Francijas, Itālijas un Šveices. Latvijas tiesību terminus izstrādājusi pētnieku grupa ar plašām starpdisciplinārām kompetencēm: Asoc.prof. Anita Vaivade, Mg.iur. Līga Ābele (Latvijas Kultūras akadēmija), Asoc.prof. Vadims Mantrovs (Latvijas Universitāte), Mg.iur. Irina Oļevska-Kairiša un Dr.philol., Mg.iur. Anna Mutore.
Īpaša pateicība par konsultatīvo ieguldījumu Latvijas tiesību terminu izstrādē Dr.iur. Diānai Hamkovai, Dr.iur. Jānim Plepam, Dr.iur. Ivanam Jānim Mihailovam, Aletai Levinskai, Mg.iur. Sarmītei Pāvulēnai un Katei Zilgalvei-Masjukevičai.
Latvijas dalība šajā nozīmīgajā starptautiskajā izdevumā balstīta ilggadējā Latvijas Kultūras akadēmijas un ISP institūta sadarbībā, kas attīstīta Latvijas–Francijas divpusējās zinātniskās sadarbības programmas “Osmoze” ietvaros.