Valdības sēdē 28. oktobrī akceptēts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas pozīciju gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) kultūras un par mediju jautājumiem atbildīgo ministru neformālajā sanāksmē izskatāmajos jautājumos. Sanāksme notiks 3. un 4. novembrī Kopenhāgenā (Dānijā), un Latviju tajā pārstāvēs kultūras ministre Agnese Lāce.
Viens no centrālajiem sanāksmes tematiem būs Ukrainas kultūras un kultūras mantojuma aizsardzība un atjaunošana ar fokusu uz Ukrainas Kultūras mantojuma fondu. Ukraina sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem ir izveidojusi jaunu koordinētu sistēmu kultūras aizsardzībai un atjaunošanai. To apliecina gan pieņemtā 2025. gada 1. februāra deklarācija par kultūras sektora noturības stiprināšanu, kurai Latvija pievienojās kopā ar vairākiem ES partneriem, gan arī 2025. gada jūlija Ukrainas atjaunošanas konferencē parakstītais Romas manifests par Kultūras noturības alianses izveidi (Rome Manifesto on the establishment of the Culture Resilience Alliance). Manifestā iekļautā svarīgākā iniciatīva ir Ukrainas Kultūras mantojuma fonds, kas kalpos kā platforma finanšu piesaistei, projektu koordinācijai un kultūras mantojuma aizsardzībai.
Latvija šā gada oktobrī pievienojās Romas manifestam un tādējādi ir kļuvusi par Kultūras noturības alianses locekli, atbalstot Ukrainas kultūrpolitikas izvēlētās starptautiskās dimensijas kursu.
Sanāksmē plānota arī diskusija par mehānismiem, kā sabiedrībai nodrošināt piekļuvi uzticamiem un redakcionāli atbildīgiem informācijas avotiem mediju vidē, kur dominē digitālās platformas. Tostarp paredzēts pārrunāt jautājumus par dziļviltojumu izplatību, kritiskās domāšanas un medijpratības veicināšanu, mākslīgā intelekta radīto saturu, līdzsvara veidošanu starp mediju nozares tiesību aktu vienkāršošanu un nepieciešamā regulējuma saglabāšanu. Latvijas ieskatā ES jāturpina veicināt mediju attīstītību un pielāgošanos digitālai pārejai, nodrošinot finanšu, tehnisko un izglītojošo palīdzību, kas sekmētu laikmetam nepieciešamās inovācijas un ilgtspēju. Vienlaikus ir svarīgi veicināt un radīt savstarpēji izdevīgus sadarbības nosacījumus starp medijiem un digitālajām platformām, balstoties uz pārredzamību, taisnīgu atalgojumu un atbildīgu algoritmu izmantošanu.
Ņemot vērā strauji mainīgo mediju vidi, Latvija uzskata, ka ir nepieciešams aktualizēt attiecīgā ES tiesiskā regulējuma novērtējumu un datus, tostarp tādās jomās kā regulējuma tvērums saistībā ar dažādiem tirgus dalībniekiem, video koplietošanas platformu pienākumi informatīvajā vidē, kā arī atbalsta pasākumu uzticama satura veidošanai efektivitāte. Tāpat Latvija ieskatā ir ļoti svarīgi turpināt darbu pie žurnālistu aizsardzības stiprināšanas.
Medijpratība un digitālā pratība kļūst arvien svarīgāka, tostarp saistībā ar izaicinājumiem, ko rada dziļviltojumi. Latvijas pieredze liecina, ka nelielām klātienes grupām paredzēti medijpratību veicinoši pasākumi bieži ir efektīvāki par plaša mēroga informatīvajām kampaņām, jo tie nodrošina personiskāku pieeju, iespēju tiešā dialogā uzdot jautājumus un praktiski apgūt prasmes. Tāpēc ES līmenī ir jāveicina atbalsts tieši mazāka mēroga projektiem.
Sanāksmes ietvaros gaidāmajā diskusijā par Eiropas satura nākotni Latvija paudīs pozīciju, ka nepieciešams aktīvāk strādāt pie Eiropas satura pieejamības, kā arī tā stratēģiskas izplatīšanas, ieguldot mērķtiecīgos mārketinga un popularizēšanas risinājumos, kas vienlaikus gan nodrošinātu satura starptautisko redzamību, gan saglabātu ciešu saikni ar vietējo auditoriju. Latvija piekrīt, ka viens no potenciālajiem risinājumiem, kā sekmēt Eiropas darbu pieejamību un pamanāmību, ir proaktīvāk attīstīt Eiropā izstrādātas alternatīvas starptautiskajām straumēšanas platformām.
Latvijas ieskatā nepieciešams pastiprināt personalizētu komunikāciju dažādām vecuma, valodas un sociāli demogrāfiskajām grupām, īpaši jauniešiem, kuri vairāk patērē digitālo platformu saturu. Lai nodrošinātu satura daudzveidību un pieejamību, jāstiprina dažādas valodas, perspektīvas un žanri, veicinot kopražojumus un satura izplatīšanu visās kopražojumos iesaistītajās valstīs, vienlaikus palielinot neatkarīgo producentu kapacitāti radīt kvalitatīvus darbus un garantējot taisnīgu piekļuvi finansējumam.