Gatavojoties vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), balvas ekspertu komisija paziņojusi nominēto autoru un darbu “garo sarakstu”, kā arī nosaukusi Mūža balvas ieguvēju – tulkotāju Jāni Krastiņu.
Latvijas Literatūras gada balvai izdevēji ir iesnieguši 156 darbus, kas izdoti 2025. gadā, pārstāvētas 31 izdevniecība.
Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt tulkotājam Jānim Krastiņam. Žūrijas eksperts literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis par tulkotāju raksta:
“Iespējams, Jāņa Krastiņa vārds pirmajā acumirklī daudziem lasītājiem nešķitīs tik atpazīstams uz pārējo, biežāk sastopamo latviešu tulkotāju vārdu un uzvārdu raibā un piesātinātā fona, taču tam tādam noteikti vajadzētu būt. Lai gan tulkotāja gaitas Jānis Krastiņš aizsāka jau Atmodas laikā, tomēr īpaši ražīgs kļuva tieši 21. gadsimtā. Krastiņš ir četras reizes nominēts Literatūras gada balvai par labāko tulkojumu, saņēmis Čehijas Ārlietu ministrijas apbalvojumu Gracias agit par valsts vārda popularizēšanu Latvijā.
Laikā, kad literatūrā ir atdzimusi interese par vēsturi, tās pārvērtēšanu un pievēršanos dažādām pagātnes traumām, Krastiņa tulkotie čehu literatūras darbi ir ļāvuši latviešu lasītājam pamanīt vai no jauna atcerēties fascinējošas un nenoliedzamas līdzības starp Latvijas un Čehijas politisko un arī kultūras vēsturi, jo īpaši 20. gadsimta kontekstā. Tomēr būtiski piebilst, ka Krastiņa tulkoto literāro darbu spektrs ir visnotaļ plašs – tie ir ne tikai pagājušā gadsimta klasiķi, kā Jaroslavs Hašeks, Zdeņeks Jirotka vai Josefs Škvoreckis, bet arī pašas jaunākās paaudzes čehu autori, kā Mareks Torčīks un Viktorije Hanišova; tie ir ne tikai prozas autori, bet arī pētnieki, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Pāvels Štolls. Jāņa Krastiņa tulkojumu valoda nereti ir reālistiski tieša, taču turpat līdzās sevī iemieso ļaušanos visam poētiskajam un rotaļāšanos ar valodas bagātīgi piedāvātajām un pieejamajām (un, kā vietumis šķiet, bezgalīgajām) iespējām; šādā kontekstā starp virsotnēm būtu pieminams Alenas Mornštainovas romāna “Hana” tulkojums latviešu valodā (2019). Katrs tulkojums uzrāda Krastiņa spozmi, talantu un apbrīnojamo erudīciju. Pats to neapzinoties, arī Jānis Krastiņš ir kļuvis par “cilvēku dvēseļu inženieri”, tikai šīs frāzes neierasti pozitīvajā nozīmē (ja vien vispār ir iespējams atbrīvoties no pārējām konotācijām) – allaž aizraujot, ieintriģējot un aizkustinot neskaitāmi daudzus lasītājus.”
Šogad ekspertu komisija lēmusi papildus pamatkategorijām piešķirt balvas arī kategorijās “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā” un “Spilgtākais darbs dramaturģijā”, kā arī nošķirt prozas tulkojumus un atdzejojumus: “Atdzejojumus un prozas tulkojumus vēlējāmies vērtēt atsevišķās kategorijās, ņemot vērā tulkošanas specifiku, kas katrā no šiem literārajiem žanriem ir atšķirīga,” uzsver LALIGABA ekspertu komisijas priekšsēdētāja tulkotāja Ieva Lešinska.
Šogad žūrijā darbojas ekspertu komisijas priekšsēdētāja, tulkotāja, publiciste un redaktore Ieva Lešinska; literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis; dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks; rakstniece Kristīne Ulberga; dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs; autore un tulkotāja Signe Viška; filozofe un publiciste Sofija Anna Kozlova.
LALIGABA nominantu īsais saraksts, kā arī speciālbalvas ieguvējs tiks izziņots marta beigās. 2. un 9. aprīlī būs gaidāmi tradicionālie nominantu lasījumi, savukārt 17. aprīlī ar saukli “LALIGABA spoguļo” svinīgā ceremonijā tiks noskaidroti uzvarētāji.
Latvijas Literatūras gada balvai pirmajā kārtā izvirzīto darbu saraksts
Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā
- Agnese Rutkēviča “Vientulības drošības noteikumi”. Izdevējs “Aminori”.
- Artis Ostups “Patiesība”. Izdevējs “Neputns”.
- Daina Sirmā “Austra”. Izdevējs “Pētergailis”.
- Ivars Šteinbergs “Stāsti”. Izdevējs “Neputns”.
- Jānis Rokpelnis “Nomods”. Izdevējs “Neputns”.
- Katrīna Rudzīte “Dažas piezīmes par ķermeni”. Izdevējs žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība.
- Ligija Purinaša “Magnificat”. Izdevējs “Valodu māja”.
- Marija Luīze Meļķe “Gaudu dzejoļi”. Izdevējs “Neputns”.
- Māris Salējs “Atsevišķa gaisma”. Izdevējs “Pētergailis”.
Labākais prozas autordarbs latviešu valodā
- Andra Manfelde “Kosmonauta iela”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Gusts Ābele “Pasaulē mīļākais troksnis”. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Ieva Struka “Kafija un cigaretes. Astrīda”. Izdevējs “Latvijas Mediji”.
- Inga Ābele “Mīlamā”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Nils Sakss “Augstāk”. Izdevējs “Zvaigzne ABC”.
- Osvalds Zebris “Dzīvs!”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Rvīns Varde “Kur tu biji”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Vilis Kasims “Svešuma grāmata”. Izdevējs “Latvijas Mediji”.
Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā
- Anete Grīnberga “Spoks un Mākoņu pilsēta”. Izdevējs “Zvaigzne ABC”.
- Daila Ozola “Kā uzminēt Minnu?”. Izdevējs “Aminori”.
- Inese Ķestere “Pirkstainītis, Dūrainītis”. Izdevējs “Latvijas Mediji”.
- Inese Zandere “Kaķa vijole”. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Ivars Šteinbergs “Ams, ams, ams!”. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Luīze Pastore “Laimes govs”. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Marta Leimane “Mula un ēna”. Izdevējs “Droši un koši”.
- Mārīte Tabita Kalniņa “Nejaucēni”. Izdevējs “Zvaigzne ABC”.
- Osvalds Zebris “Andris un Kalna Klapētājs”. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Zane Volkinšteine “Bīstamā skola”. Izdevējs “Liels un mazs”.
Labākais prozas tulkojums latviešu valodā
- Andre Snaijs Magnasons “Laika lāde”, tulkojis Dens Dimiņš. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Birute Jonuškaite “Maranta”, tulkojusi Emija Grigorjeva. Izdevējs Latvijas Rakstnieku savienība.
- Gabriels Garsija Markess “12 stāsti ceļinieki”, tulkojis Edvīns Raups. Izdevējs “Latvijas Mediji”.
- Henriks Senkevičs “Zīmējumi ar ogli”, tulkojusi Dagnija Dreika. Izdevējs “Jumava”.
- Hesuss Karrasko “Zem klajas debess”, tulkojis Edvīns Raups. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Juns Fose “Kaids nūteikti atīs”, tulkojusi Jūlija Tumanovska. Izdevējs “Valodu māja”.
- Karlo Levi “Kristus apstājās pie Eboli”, tulkojis Ilmārs Zvirgzds. Izdevējs “Aminori”.
- Karls Ristikivi “Dvēseļu nakts”, tulkojusi Maima Grīnberga. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Maiks Johansens “Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici”, tulkojusi Māra Poļakova. Izdevējs “Aminori”.
- Oksana Zabužko “Lauka pētījumi ukraiņu seksā”, tulkojusi Māra Poļakova. Izdevējs “Rundas”.
- Oksana Zabužko “Pamesto noslēpumu muzejs”, tulkojusi Māra Poļakova. Izdevējs “Latvijas Mediji”.
- Pols Boulzs “Debesu patvērums”, tulkojis Dens Dimiņš. Izdevējs “Orbīta”.
- Sāra Baume “plūst virst krist vīst”, tulkojis Ilmārs Šlāpins. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Terijs Pračets “Sardze! Sardze!”, tulkojusi Māra Poļakova. Izdevējs “Prometejs”.
- Vahurs Afanasjevs “Serafima un Bogdans”, tulkojusi Lelde Rozīte. Izdevējs Latvijas Rakstnieku savienība.
- Viktorija Ameļina “Ekskavatora Ekas e-e-ēstāsti”, tulkojusi Māra Poļakova. Izdevējs “Liels un mazs”.
Labākais atdzejojums latviešu valodā
- Federiko Garsija Lorka “Dzejnieks Ņujorkā”, atdzejojis Arvis Viguls. Izdevējs “Neputns”.
- Haso Krulls “Atvere”, atdzejojis Guntars Godiņš. Izdevējs žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība.
- Ingera Kristensena “Tas”, atdzejojis Uldis Priede. Izdevējs “Neputns”.
- Ļuba Jakimčuka “Donbasa aprikozes”, atdzejojuši Māra Poļakova, Māris Salējs, Ingmāra Balode. Izdevējs “Orbīta”.
- Ostaps Slivinskis “Ziemas karalis un citi dzejoļi”, atdzejojuši Māra Poļakova, Māris Salējs, Jānis Elsbergs, Ingmāra Balode, Arvis Viguls. Izdevējs “Orbīta”.
- Romans Honets “ziema, maldi”, atdzejojusi Ingmāra Balode. Izdevējs žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība.
Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā
- Alise Bogdanova “ne tev, zivs”. Izdevējs “Orbīta”.
- Ausma Perons “Tā beidzot Tu”. Izdevējs “Strāva”.
- Guntars Ceravs “Traļmeistars”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Kirils Ēcis “te nu ir tā vasariņa”. Izdevējs “Neputns”.
- Sanita Rībena “Kaķe”. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Sintija Kampāne-Štelmahere “dārzs”. Izdevējs žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība.
Spilgtākais darbs dramaturģijā
- Biruta Zujāne “Sarkanās kurpītes”. Publicēts “Avīzes Nosaukums”. Izdevējs “Niedrības Bosaukums”.
- Inga Gaile “Sliktā māte”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Ivars Šteinbergs “Ievērojot tradīcijas”. Publicēts “Avīzes Nosaukums”. Izdevējs “Niedrības Bosaukums”.
- Lelda Jauja “Divas uz Liepāju un atpakaļ”. Izdevējs “Palasi”.
Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā
- Jānis Ozoliņš “Ievads naratoloģijā”. Izdevējs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
- Lita Silova “Pēclaiks”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Pauls Daija “Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848”. Izdevējs Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem publicētajiem darbiem Latvijas rakstniecībā.
Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.
LALIGABA aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālajos medijos Facebook un Instagram.
Sīkākas uzziņas:
Eva Eglāja-Kristsone
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore
eva.eglaja@lulfmi.lv
tālr. +371 26863449