Filmas

Kino vēsture Latvijas teritorijā veidojusies vienlaikus ar visas Eiropas kino attīstību – “kustīgo bilžu” izrādīšanas vēsture Rīgā sākās 1896. gadā, tikai gadu pēc brāļu Limjēru seansa Parīzē, kuru pieņemts uzskatīt par kino piedzimšanas brīdi. Pirmie dokumentālie filmējumi, kas saglabājušies, ir datēti ar 1910. gadu, pirmās spēlfilmas uzņemtas 1913. gadā, bet par nacionālā kino dzimšanas laiku tiek uzskatīts 1920. gads. 30. gados Latvijā īpaši izkopts kinohroniku žanrs, 1939. gadā uzņemts pirmais nacionālais kases grāvējs, bet Otrā pasaules kara laikā daudzi kinoveidotāji emigrē uz Eiropu un ASV.

Pirmajos pēckara gados izveidojas nacionālā filmu ražošana PSRS kinoindustrijas ietvaros, 70. un 80. gados Rīgas kinostudija ir viena no vadošajām studijām 15 republiku konkurencē, bet 90. gadu sākumā neatkarīgas valsts apstākļos salīdzinoši dārgajai filmu industrijai trūkst finansējuma. Situācija stabilizējas tikai 21. gadsimta sākumā, kad ir sakārtoti finansēšanas mehānismi, iezīmējušās spēcīgākās filmu studijas un nostabilizējies nozares profesionāļu darba ritms.

Latvijas filmu nozarē valsts politiku īsteno Nacionālais Kino centrs, kā sabiedriska padomdevēja institūcija kultūras ministram darbojas Filmu padome, kurā pārstāvētas visas nozarei svarīgās jomas. Aktīvākās nevalstiskās organizācijas filmu nozarē ir Latvijas Kinoproducentu asociācija (LKPA) un Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS).

Kontaktinformācija

Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente filmu nozares informācijas jautājumos. kristine.matisa@nkc.gov.lv, 67358879, 26129954