Arhitektūra un ainavu arhitektūra veido kultūrtelpu un infrastruktūru nacionālo politiku īstenošanai, sekmē sabiedrības labklājību, valsts izaugsmi un starptautisko atpazīstamību. Arhitektūra un ainavu arhitektūra veido vidi visaptveroši − dažādos laika un telpas mērogos − no telpiskās plānošanas, kultūrainavu plānošanas, pilsētplānošanas, kvartālu plānošanas, infrastruktūras, dabas sistēmām līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam.

Nacionālā arhitektūras padome sadarbībā ar nozares profesionāļiem ir izstrādājusi Latvijas arhitektūras stratēģiju 2022-2027. gadam Augstas kvalitātes arhitektūra un dzīves vide, kas ir vidēja termiņa plānošanas un sabiedrības informēšanas dokuments. Stratēģija nosaka mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus valsts politikai arhitektūras un dzīves vides veidošanas jomā. Latvijas Arhitektūras stratēģija iezīmē ietvaru arhitektūras jomas attīstībai un augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas savukārt sekmē Davosas deklarācijā noteiktās būvkultūras koncepcijas, Davosas kvalitātes sistēmas kritēriju un Jaunā Eiropas Bauhaus vērtību iedzīvināšanu un īstenošanu praksē.

Valstiski nozīmīgus jautājumus arhitektūras jomā diskutē un lemj Nacionālā arhitektūras padome, kas ir Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija. Padomes darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību, augstas kvalitātes būvētās vides un kultūrvides veidošanu Latvijā. Nacionālā arhitektūras padomē darbojas praktizējoši arhitekti un nozares eksperti, un tajā pārstāvētas dažādas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas, augstskolas un praktizējoši arhitekti.

Kultūras ministrija šobrīd turpina darbu pie Arhitektūras likuma izstrādes un tā tālākās virzības (ir notikušas vairākas starpinstitūciju  saskaņošanas sanāksmes, notiek konsultācijas ar iesaistītajam pusēm).
Arhitektūras likums top sadarbībā ar Nacionālo arhitektūras padomi, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju un citām institūcijām. Kultūras ministrija virza arī atsevišķus citus nozares likumdošanas regulējuma jautājumus, pārstāv nozares profesionālās intereses, sadarbojoties ar Latvijas Arhitektu savienību un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju; nodrošina  regulāru Latvijas pārstāvniecību Eiropas arhitektūras politikas ekspertu sanāksmēs (European Directors of Architectural Policy -EDAP), kā arī regulāri nodrošina un finansē Latvijas pārstāvniecību Venēcijas biennāles starptautiskajā arhitektūras izstādē ar nacionālo paviljonu.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) – ir senākā un lielākā profesionālā arhitektu organizācija Latvijā, kura šobrīd apvieno vairāk nekā 360 biedru, un 2024.gadā  nosvinēja savu 100.gadu darbības jubileju. Latvijas Arhitektu savienība veic atsevišķus Kultūras ministrijas deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus: organizē Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursu un nodrošina regulāru arhitektūras kvalitātes izvērtēšanas procesu, LAS koordinē Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta darbību, īsteno arī citus deleģētos uzdevumus – sniedz informāciju  par aktualitātēm arhitektūras nozarē, arhitektu praksi regulējošiem tiesību aktiem atbilstoši Davosas būvkultūras kvalitātes sistēmas  kritērijiem, labo būvkultūras praksi Latvijā un Eiropā, arhitektu prakses jautājumiem, arhitektu izglītību; organizē lekcijas, seminārus, diskusijas arhitektūras profesionāļiem un citiem interesentiem , īsteno pētījumus un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās arhitektu organizācijās.

Izsmeļošāka informācijas par LAS un plašāka profesionālā informācija par nozari: www.latarh.lv 

Kontaktpersona Kultūras ministrijā

Dzintra Purviņa

Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas eksperte dizaina un arhitektūras jautājumos
Dzintra.Purvina [at] km.gov.lv