Deja

Deja kā spēcīgs sabiedriskās kultūrvides veidotājs savās daudzveidīgajās izpausmēs stabili iekļaujas Latvijas kultūras mantojumā un radošajā dzīvē. Latvija var lepoties ar izcilām dejas tradīcijām, par ko liecina gan pasaulē populāri latviešu baletdejotāji (Mihails Barišņikovs, Māris Liepa), gan tautas deju unikālie raksti skatītāju pārpildītās koncervietās.

Vienīgā valsts finansētā profesionālā baleta institūcija - Latvijas Nacionālais balets - darbojas 1919. gadā dibinātās Latvijas Nacionālās operas sastāvā. Ikgadēji Latvijas Nacionālais balets savā repertuārā iekļauj gan klasiskā baleta tradīcijās, gan laikmetīgā baleta stilistikā balstītus iestudējumus, piesaistot arī pasaulē atzītus horeogrāfus.

Latvijā deja ir viens no populārākajiem amatierkustības veidiem, kas tradicionāli savas darbības kulmināciju sasniedz Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā.

XXV Dziesmu un XV Deju svētku pasākumos piedalījās 603 deju kolektīvi. Deju amatierkustībā, kas darbojas pašvaldību paspārnē, līdzdarbojas 417 deju kolektīvi, kuros ir 5 840 dalībnieku. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas metodiskajā pārraudzībā ir skolu un interešu izglītības iestāžu deju kolektīvi, kas piedalās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Latvijā dejas amatierkustību tautas mākslas jomā koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Kontaktpersona Kultūras ministrijā

Elīna Kalnakārkle, Nozaru politikas nodaļas vecākā referente. Tālr. 67330220, Elina.Kalnakarkle@km.gov.lv

 

Latvijā dejas nozarē strauji attīstās nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi darbojas profesionālās dejas segmentā gan klasiskajā (piemēram, biedrība „Latvijas baleta un dejas ģilde” ), gan laikmetīgajā dejā (piemēram, biedrība „Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācija Latvijā” ). Par dejas aktualitātēm iespējams lasīt interneta žurnālā DANCE.LV .