Regulējumā par sabiedrisko pasūtījumu līdztekus citām mērķgrupām iekļauta arī diaspora

Pasaules karte

Lai veicinātu ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā, kā arī varētu paplašināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un nodrošināt to pakalpojumu pieejamību diasporai, valdība 20. augusta sēdē akceptēja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Pašreiz spēkā esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir paredzēta kārtība sabiedriskā pasūtījuma veidošanai, taču tajā nav ņemta vērā diaspora kā Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu patērētāju mērķgrupa un tās intereses. Tāpēc izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz gan iespēju Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamību atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pasūtījuma gada plāniem nodrošināt arī Latvijas diasporas mītnes zemēs, gan ar diasporu saistītas norises atspoguļot Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu saturā.

Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu (805 903 eiro 2020. gadā; 650 979 eiro - 2021. un katru nākamo gadu) diasporas horizontālās prioritātes ietvaros pieprasījusi Ārlietu ministrija.

Atbilstoši Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēm 2016. – 2020.gadam un Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānam jau tiek sniegts atbalsts diasporas medijiem, lai tie sniegtu savu redzējumu par diasporai būtiskiem jautājumiem, kā arī Latvijas plašsaziņas līdzekļiem sabalansētāka satura veidošanai par diasporu un tās nozīmi Latvijai, kas kopsummā veido 40 000 eiro gadā.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vēl izskatāmi Saeimā; likumprojektā paredzēts, ka tie varētu stāties spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv