Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu divdesmitgadi, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizē starptautisku konferenci “Mākslīgais intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums. Mākslinieka, auditorijas un politikas perspektīva”. Konference notiks konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XIX” ietvaros 6. novembrī.
Konference veltīta mākslīgā intelekta (MI) ietekmes izvērtēšanai uz kultūras un mākslas attīstību, īpaši pievēršoties tā potenciālam bagātināt kultūras izpausmju daudzveidību, vienlaikus radot arī jaunus izaicinājumus un riskus. Konferences mērķis ir komunicēt jaunas zināšanas – teorētiskas un empīriskas atziņas par digitālās vides un tehnoloģiju ietekmi uz māksliniecisko jaunradi, auditorijas uzvedību un kultūrpolitikas instrumentiem, kas regulē šo procesu.
Konferences tēmas tieši sasaucas ar starptautiskām aktualitātēm kultūrpolitikā, kuru pamatā ir UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Latvija šo Konvenciju ratificēja 2007. gadā. Tajā tiek atzīta mūsdienu kultūras un mākslas izpausmju duālā daba – gan kā kultūras, gan kā ekonomiska vērtība. Konvencija nosaka pamatprincipus politikām un pasākumiem attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un pieejamību.
Ņemot vērā MI sistēmu radītās un arvien pieaugošās problēmas, Konvencijas īstenošanā tiek domāts par kultūras izpausmju daudzveidību digitālajā vidē. Ekspertu grupas vadībā notiek darbs pie tā lai papildinātu, stiprinātu un uzlabotu Konvencijā noteiktos principus, tiesības un pienākumus, tādējādi nodrošinot tās mērķu sasniegšanu digitālajā vidē.
Interesenti aicināti iesniegt konferences ziņojumu kopsavilkumus (līdz 250 vārdiem), kuros atspoguļota mākslīgā intelekta ietekme uz kultūras un mākslas daudzveidību. Pieteikumos var tikt aplūkoti gan teorētiski un empīriski pētījumi, gan gadījumu analīzes un metodoloģiskas refleksijas, kas izgaismo MI un kultūras mijiedarbības sarežģītību, kā arī starpdisciplināri skatījumi. Ziņojumu pieteikumi gaidīti par šīm un citām tēmām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta lomu kultūras nozarē:
- Kultūras daudzveidības saglabāšana digitālā piesātinājuma apstākļos: nacionālā un vietējā kultūras satura atrodamība un pieejamība digitālajās platformās; mazāk populāra un konkrētām kultūrām/kopienām pielāgota satura pieejamība, sabiedrības/auditorijas intereses vairošana par daudzveidīgām un nišas kultūras izpausmēm, kultūras satura pieejamība digitālajā vidē dažādās valodās
- Mākslinieku darbs: starp digitālajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu un radošumu. Hibrīddarbu statuss, autortiesību aizsargātu darbu izmantošana mākslīgā intelekta apmācībā, izglītības programmas un jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un darba tirgus.
- Mākslīgais intelekts kultūras un radošajā sektorā. Profesijas (jaunas un izzūdošas), jaunu prasmju apguve; datubāzes, datu koplietošana, nepieciešamību apgūt jaunas prasmes, lai pielāgotos šīm pārmaiņām, ieteikumu algoritmi kā sistēmisku aizspriedumu ģenerators un daudzveidības barjera; regulējuma pielāgošana, lai mazinātu nevienlīdzību un atbalstītu jaunos un mazos tirgus dalībniekus, jauni atlīdzības modeļi un autortiesību aizsardzība
- Mākslīgais intelekts konkrētās radošās darbības nozarēs: literatūra un izdevējdarbība, tostarp tulkotāju un ilustratoru darba apdraudējumi; mūzika, tostarp mazo tirgus dalībnieku apdraudējumi, vizuālās mākslas nozare, tostarp mākslinieciskās prakses pārdefinēšana
- Mākslīgā intelekta klātbūtnes caurspīdīgums un pārredzamība kultūras un radošajā sektorā: mākslinieka un auditorijas perspektīva; godīgas un taisnīgas atlīdzības saglabāšana, radošu personu autortiesības mākslīgā intelekta sistēmās, auditorija un algoritmu barjeras
Kopsavilkumus angļu valodā līdz 2025. gada 20. septembrim iespējams pieteikt, aizpildot elektronisko formu: https://forms.gle/tjCCZzzjmPs5T3aU7. Paziņojums par pieņemšanu: 2025. gada 1. oktobris. Pieteikumus vērtēs konferences zinātniskā komisija.
Referātu maksimālais ilgums būs 20 minūtes, kam sekos 10 minūšu diskusija.
Konference iecerēta kā platforma, kas ļauj akadēmiķiem, pētniekiem, māksliniekiem, politikas veidotājiem un sabiedrības pārstāvjiem diskutēt par MI iespējām un izaicinājumiem, kas saistīti ar kultūras izpausmju daudzveidību, un veidot starptautiski nozīmīgu diskursu par Konvencijas turpmāko attīstību digitālās transformācijas laikmetā.
Pēc konferences tiks izsludināts uzaicinājums iesniegt zinātniskus rakstus žurnāla “Culture Crossroads” speciālajam izdevumam (indeksēts Scopus datubāzē).
Dalība konferencē bez maksas. Konference primāri plānota klātienē, Rīgā (norises vieta tiks precizēta). Atkarībā no dalībnieku pieteikumiem tiks meklētas iespējas nodrošināt attālinātu piedalīšanos, kā arī nodrošināt konferences tiešraidi. Darba valoda: angļu.
Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” koordinatori Aiju Lūsi (aija.luse@lka.edu.lv).