18. martā plkst. 15.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7) atklās izstādi “Ciparripas laikmets Rīgā”, kurā eksponēti 37 tālruņi, kas ražoti no 1926. līdz 1990. gadam Latvijā un citās valstīs. Izstāde veidota no privātkolekcionāru Valda Hofmarka un Sergeja Blata kolekcijām un to papildina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturiskas fotogrāfijas, kurās atspoguļota telefoniskā komunikācija valsts iestāžu darbībā no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz pat 90. gadiem. Eksponāti un fotogrāfijas apliecina, ka telefons bijis ne tikai būtisks darbarīks cilvēku savstarpējai saziņai, bet arī nodrošināja valsts institūciju un organizāciju darbību, tostarp komunikāciju ar sabiedrību.
Pirmie telefoni Rīgā parādījās 1877. gadā, bet piecus gadus vēlāk, 1882. gadā, Rīgā sākusi darboties pirmā manuālā telefonu centrāle. Savienojumu starp diviem telefonu lietotājiem nodrošināja telefoniste, kura centrālē sastādīja izsaucamā abonementa numuru. Šādas centrāles dēvēja par “rokas” jeb manuālajām centrālēm.
No 1925. gada Latvijā sāka izmantot automātiskās telefona centrāles un tām piemērotus telefonus ar ciparripām. Automātiskā tālruņa darbība bija daudz ērtāka un ātrāka, jo abonents pats varēja izsaukt vēlamo numura lietotāju, izmantojot telefona aparāta skaitļu ripu jeb ciparripu. Pagriežot to līdz atdurei un palaižot atpakaļgaitā, uz centrāli tika nosūtīti strāvas impulsi, kuru skaits atbilda izvēlētajam skaitlim. Centrāle uztvēra šos impulsus un abonenti tika savienoti automātiski. Sākotnēji automātiskās centrāles idejai bija daudz pretinieku, jo abonenti neprata rīkoties ar ciparripām, centrāles iekārtas nebija labi ieregulētas, turklāt sistēmu pārslēgšanās dēļ Rīgā kādu laiku paralēli darbojās gan manuālā, gan automātiskā centrāle. Ar laiku cilvēki tomēr pierada, ka var sazināties paši, un 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē un 30. gados automātiskā telefona pieejamība publiskās vietās, piemēram, kafejnīcās un restorānos, jau bija pašsaprotama.
1932. gadā uz Pasta un telegrāfa departamenta Galvenās darbnīcas bāzes izveidoja valsts akciju sabiedrību “Valsts elektrotehniskā fabrika” jeb “VEF”. Pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par vienu no lielākajiem sakaru tehniku ražojošajiem uzņēmumiem Padomju Savienībā. 1957. gadā fabrikā sākās tālruņa formu modernizācija, kuru iespaidoja Briselē prezentētais jaunā dizaina galda telefona aparāts “Viktorija”, savukārt no 1986. gada “VEF” ražoja tādus telefona aparātus, kuros ciparripas vietā jau tika iestrādāti spiežami taustiņi jeb pogas, kas padarīja saslēgšanos ar centrāli vēl automatizētāku.
Kolekcionārs Valdis Hofmarks telefona aparātus kolekcionē teju 45 gadus. Viņa plašajā vākumā ietilpst ap 140 telefona aparātu un šī kolekcija tiek atzīta par vienu no nozīmīgākajām Latvijā. Dauderos no šīs kolekcijas būs apskatāmi 25 dažādu telefona aparātu modeļi, kas tika ražoti starpkaru periodā Latvijā, tai skaitā, automātisko telefonu modeļi, kas bija paredzēti piestiprināšanai pie sienas. Līdzās tiem tiks eksponēti vairāki telefonu aparātu paraugi, kas izgatavoti Rietumeiropas valstīs – Vācijā un Beļģijā. Izstādē būs aplūkojami reti un unikāli telefoni, piemēram, telefona aparāta modelis LaMonPerk, kas Latvijā tika ražots tikai 1931. gadā.
Kolekcionārs Sergejs Blats, kurš 1993. gadā dibināja un turpina vadīt SIA “Telekom Serviss”, absolvējis kādreizējo Rīgas Politehniskā institūta Automātisko elektrosakaru fakultāti un joprojām ir uzticīgs reiz izvēlētajai profesijai. Viņš aizrautīgi kolekcionē visdažādāko vēsturisko telefonu un sakaru līdzekļu paraugus, un viņa kolekcijā to ir jau apmēram pusotrs tūkstotis. Izstādē būs aplūkojami tieši Latvijas PSR no 1961. līdz 1990. gadam “VEF” ražotie telefoni. Spilgtākie piemēri pārsteidz ar neparastu dizainu, arī ar telefonu korpusiem neierasti košās krāsās. Centieni uzlabot lietošanas ērtumu un mainīgais dizains liecina par ražošanas modernizācijas dinamiku. Ar laiku telefona ciparripu nomaina pogu panelis, līdzās tam parādās iespēja saglabāt līdz pat 32 telefona numuriem.
Nav zināms, vai pašā Dauderu namā telefonsakari ir pastāvējuši jau tā pirmā īpašnieka Ādolfa fon Bingnera laikos – 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā, taču no 1937. gada līdz 1940. gadam, kad Dauderus labiekārtoja kā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci, namā, parka pilsdrupās un peldnamiņā pie ūdenstilpnes tika ievilktas vairākas telefonlīnijas.
Izstādē “Ciparripas laikmets Rīgā” 11. aprīlī un 9. maijā plkst. 12.00 notiks ekskursijas muzeja gida vadībā. Dalība ekskursijā: 6 eiro. Pieteikšanās un plašāka informācija: rakstot uz dauderi@lnvm.gov.lv vai zvanot pa tel. +371 67392229; +371 67391780.
Izstāde būs apskatāma līdz 10. maijam.
Saziņai:
Viola Ozoliņa
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
Dauderu nodaļas vadītāja
tel. +371 67392229, +371 29452180
e-pasts: viola.ozolina@lnvm.gov.lv