Dizains Muzeji Vizuālā māksla
Vera Viduka (1916–1994). Vasara. 1985. Vilna, lini, garbārkšu tehnika, autortehnika. DMDM kolekcija. Publicitātes foto
Vera Viduka (1916–1994). Vasara. 1985. Vilna, lini, garbārkšu tehnika, autortehnika. DMDM kolekcija. Publicitātes foto.

No 2022. gada 14. oktobra līdz 30. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) notiks izstāde “Rok-darbi”, kurā iepazīstinās ar spožākajiem Latvijas 20. gadsimta 60.–80. gadu tekstilmākslas meistariem.

Izstāde “Rok-darbi” aicina no 21. gadsimta perspektīvas atklāt vairāku paaudžu latviešu tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) krājumā, sniedzot ieskatu Latvijas tekstilmākslas tapšanas gaitā un rosinot apbrīnot daudzveidīgu, krāsainu un spilgti individuālu radošo rokrakstu parādi.

Vadmotīvs izstādei ir garbārkšu jeb ziemeļnieku tehnika, kuras aizsākumi meklējami rokdarbnieču un mājaudēju darbos. Tehnika sākotnēji lietota paklāju un siltu bārkstainu sienassegu darināšanai, ar laiku kļūstot par neatņemamu mākslinieciskās izteiksmes iespēju laikmetīgu tekstildarbu radīšanā. Tā ne vien dažādo tekstiliju virsmas faktūru, bet arī izceļ kompozīcijas zīmējumu, veido trīsdimensiju apjomu, panāk gaismēnu spēles un krāstoņu variācijas, jūtīgāk izsaka autora ieceri.

“Projekta nosaukumā ietvertas vairākas nozīmes. Pirmkārt, gatavojot šo ekspozīciju, esam pārcilājuši bagātīgo tekstilmākslas kolekciju ar domu parādīt skatītājam virkni oriģināldarbu, kuri gadiem ilgi publiski nav redzēti. Otrkārt, vēlējāmies šo izstādi veidot vēsturiskā griezumā un pievērsties modernās tekstilmākslas aizsākumam,” stāsta DMDM Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka.

Mākslas aušana Latvijā veidojās līdz ar latviešu profesionālo lietišķo mākslu un 20. gadsimta sākumā izvirzīto aksiomu par visaptverošu vides un telpas dizainu, kur tekstilijas iekļāvās vienotā interjera kompozīcijā.

Latvijā aušanas prasmi 20. gadsimta sākumā varēja apgūt dažādos rokdarbu un aušanas kursos. 1909. gadā mākslas aušanas kursus atvēra viešņa no Zviedrijas – dažādu aušanas tehniku lietpratēja Hildura fon Etolēna. Gadu vēlāk viņa ar vairākām garbārkšu tehnikā austām tekstīlijām piedalījusies latviešu mākslinieku darbu izstādē. Pati Etolēna Latvijā uzturējās un strādāja īsu laiku, bet meistares prasmes audumu mākslā turpināja popularizēt viņas audzēknes. Iespējams, tieši tad kursu dalībnieces pirmoreiz iepazinās ar Ziemeļvalstīs tik iecienīto aušanas paņēmienu. Turpmāk šo tehniku mācīja profesionālās amatniecības un lietišķās mākslas skolās.

Jau 20. gados Mildas Klēbahas darbnīca piedāvāja modernus paklājus un citas istablietas garbārkšu tehnikā. Līdzīgu darbnīcu atvēra arī Elga Kivicka. 20.–30. gados metus paklājiem un sienassegām garbārkšu tehnikā zīmējuši Jūlijs Madernieks un Arvīds Dzērvītis.

20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā vērojams tekstilmākslas uzplaukums, kad jaunie, nesen Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beigušie mākslinieki eksperimentēja ar tekstiliju materiālu, tehnikām un telpiskumu, pievērsās reljefu un apjomīgu tekstilobjektu veidošanai. Tiek atrastas jaunas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, kā senās rokdarbu un aušanas tehnikas izmantot laikmetīgu dekoratīvu darbu radīšanā. Līdzās ornamentālām kompozīcijām arvien biežāk tapa darbi ar dekoratīvu un vienlaikus iecerē abstraktu sniegumu.

Lai realizētu savu ideju, autori bieži lietoja vairāku tehniku salikumu, tostarp ziemeļnieku tehniku. Bārkstis varēja klāt gandrīz visu kompozīcijas laukumu vai kļūt par nelielu, bet būtisku akcentu gludajā gobelēna virsmā. 60. gadu beigās tekstilmākslai pievērsās arhitekts un gleznotājs Georgs Barkāns, tieši viņa tekstilijās gobelēna tehnikā austās virsmas bieži tiek papildinātas ar bārkstīm ziemeļnieku tehnikā.

Izstādītā krājuma kolekcija izceļ arī citas šodien mazāk zināmas un nelietotas aušanas prasmes – aplūkojamas kompozīcijas, kas darinātas visparastākā un izsenis lietotā auduma veidā vienkārtnī, kad, izmantojot mīksto, pūkaino nevērpto vilnu, radīti pārsteidzoši, moderni tekstildarbi. Vairākas sienas segas tapušas tagad jau aizmirstā īsbārkšu tehnikā.

Ekspozīcijā ietverti Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma izcilākie tekstildarbi – Rūdolfa Heimrāta (1926–1992), Veras Vidukas (1916–1994), Mildas Klēbahas (1906–1975), Ernas Ošeles (1915–2005), Ellas Ūdres-Dvieles (1904–1990), Zentas Loginas (1908–1983), Elīzas Atāres (1915–1993), Georga Barkāna (1925–2010), Arvīda Priedītes (1946) un citu meistaru veikums.

Izstādi papildina plaša izglītības programma. Bērni varēs iepazīt un izzināt auduma radīšanas procesu, veidot savus tekstildarbus, piedaloties Rudens skolā, savukārt pieaugušie – smelties jaunas zināšanas lekcijās un sarunās par un ap audumu.

Izstādes darba grupa:
Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67 830 900, E: Inese.Baranovska@lnmm.lv

Rūta Rinka, Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
T: +371 67 830 912, E: Ruta.Rinka@lnmm.lv

Austra Stupele / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM

Izstādes scenogrāfija:
Uldis Timoško / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM

Izstādes grafiskais dizains:
Eltons Kūns / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izstādes izglītības programma:
Kristīne Šica / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
Kortnija Māra Gurtlava / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
Agrita Pore / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM

Izstādes komunikācija:
Ulla Ozollapa, komunikācijas speciāliste / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
T: +371 67 222 235, GSM: +371 20 224 211, E: Ulla.Ozollapa@lnmm.lv

INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
TWITTER: @DMDMmuzejs
INSTAGRAM: @DMDMmuzejs
YOUTUBE: muzejsDMDM
#lnmm
#DMDMmuzejs
#MansMuzejs

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / Skārņu iela 10, Rīga

DARBA LAIKS:
Otrdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās 11.00–17.00, kase 11.00–16.45
Trešdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45
Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.

BIĻEŠU CENAS:
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.

Pieaugušie: 3,50 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 2,00 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR

Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); Ukrainas civiliedzīvotājiem (uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.

VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:

  1. Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
  2. Iesakām muzeja apmeklētājiem pareizi valkāt medicīniskās sejas maskas vai respiratorus, nosedzot degunu un muti. Bērni vecumā no 7 līdz 11 gadiem var lietot nemedicīnisku (auduma) masku.
  3. Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem.
  4. Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
  5. Aicinām rūpēties par roku dezinfekciju. Muzejs nodrošina virsmu, izmantoto materiālu un aprīkojuma dezinfekciju.

 

Preses materiālu sagatavoja: 
Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67 357 527
GSM: +371 26 593 495
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter