Latvijas mediju nozares pārstāvji 3. oktobrī piedalījās Kultūras ministrijas rīkotajā seminārā “Mediju inovācijas digitālajā laikmetā”, lai diskutētu par profesionālo mediju nākotni mākslīgā intelekta laikmetā.
Publicēts: 10.10.2025.
Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija.
Semināra laikā mediju uzņēmumi dalījās pieredzē par Atveseļošanas fonda atbalstīto projektu īstenošanu, kas veicina drukāto un reģionālo mediju digitālo transformāciju, jaunu platformu izstrādi un inovatīvu risinājumu ieviešanu. Kā apliecināja dalībnieki, digitalizācijas projekti sniedz iespējas jaunu un modernu risinājumu attīstībai mediju nozarē, sākot ar maksas satura ieviešanu un kopīgu tehnoloģisko platformu attīstīšanu, līdz vietējā un reģionālā satura veidošanai, kas palīdz paplašināt auditoriju un stiprināt nozares ilgtspēju. Tie stiprina arī uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti, ļaujot medijiem piedāvāt kvalitatīvāku saturu plašākai sabiedrībai.
Diskusijā “Profesionālo mediju nākotne mākslīgā intelekta laikmetā” nozares pārstāvji uzsvēra, ka mākslīgā intelekta laikmets rada gan iespējas, gan būtiskus izaicinājumus, īpaši drošības un dezinformācijas jomā. Diskusijās tika īpaši uzsvērti redakcionālās neatkarības, datu aizsardzības un ētikas jautājumi – kā nodrošināt autorību, kā marķēt mākslīgā intelekta radītu saturu un kā saglabāt uzticību profesionālajai žurnālistikai.
Kā viens no būtiskākajiem risinājumiem tika uzsvērta mediju savstarpējā sadarbība un dialoga uzturēšana ar valsts institūcijām. Nozares pārstāvji norādīja, ka viņiem ir svarīgi, lai mediju darbs tiek pamanīts, novērtēts un atbalstīts, jo tas veicina uzticēšanos un stiprina kopējo izpratni par nozares izaicinājumiem. Spēcīgi mediji veido noturīgu sabiedrību, savukārt sabiedrības atbalsts palīdz stiprināt profesionālus medijus.
Tika atzīmēts, ka inovācijas un digitālie risinājumi jau kļuvuši par ikdienu, kas prasa atbildīgu un koordinētu rīcību visā nozarē. Vienlaikus dalībnieki uzsvēra, ka sabiedrības medijpratības stiprināšana ir cieši saistīta ar nozares ilgtspēju, attīstot auditorijas spēju kritiski izvērtēt informāciju un uzticēties profesionāliem medijiem, tiek stiprināta arī mediju noturība un ilgtspēja.
Dalībnieki atzina, ka informatīvie semināri, mācības un Mediju atbalsta fonds ir nozīmīgs atbalsts mediju nozares profesionālajai attīstībai un ilgtspējai. Atzinīgi tika novērtēts arī Kultūras ministrijas darbs pie žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāna izstrādes.
Kultūras ministrija turpinās dialogu ar mediju nozari, sekojot līdzi digitalizācijas projektu īstenošanai un to pienesumam nozares attīstībai. Tuvojoties projektu noslēguma posmam, plānots atkal tikties ar projekta īstenotājiem un nozares pārstāvjiem, lai dalītos pieredzē par projektu rezultātiem un mediju nozares nākotnes attīstības virzieniem.
Prezentācijas:
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” programmas “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana.”
Par Atveseļošanas fondu:
ES Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026.gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem, ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
