Mūzika
Dziedātāja Helēna Sorokina, foto: Jevgēnija Frolova
Dziedātāja Helēna Sorokina, foto: Jevgēnija Frolova.

Ar koncertu “Concerto E&F” trešdien, 27. martā, plkst. 19.00 Mazajā Ģildē kamerorķestris “Sinfonia Concertante” turpina koncertu ciklu “Concerto no A līdz Z”. Šajā ciklā vairāku gadu garumā iecerēts iepazīstināt klausītājus ar ļoti plašu latviešu komponistu loku, koncerta programmas veidojot komponistu vārdu un uzvārdu alfabēta secībā un īpaši aktualizējot jaundarbus.

Šoreiz koncertā diriģenta Renāta Cvečkovska vadībā izskanēs vairāki darbi stīgu orķestrim - Ērika Ēšenvalda “Laika robežas”, Maijas Einfeldes “Nikte un Selēne”, Gustava Fridrihsona “Eine kleine Passione” - un Annas Fišeres jaundarba mecosoprānam un stīgu orķestrim “Voynich Codex” pirmatskaņojums, kurā kamerorķestrim “Sinfonia Concertante” pievienosies soliste Helēna Sorokina.

“Komponēšana ir īpaša ieklausīšanās sevī, tāpēc man vislabāk strādājas naktī, kad ir nepieciešamais klusums un visu varu sadzirdēt. Šis ir pirmais tik apjomīgais viendaļīgais darbs stīgu orķestrim. Opusa nosaukums “Laika robežas” nozīmē to, ka man patīk filozofēt, ieklausoties klusumā un pauzēs,” par darbu stāsta komponists Ēriks Ešenvalds. Tā pirmatskaņojums notika 2022. gada 21. novembrī Vāgnera zālē “Rīgas kamermūziķu” un diriģenta Normunda Šnē sniegumā.

Anna Fišere iepazīstina ar jaundarba ideju: “Voiniča manuskriptu mēdz dēvēt par vienu no pasaulē mīklainākajām grāmatām - tas ir ap 15. gadsimtu tapis, līdz šim neatšifrēts teksts, aptuveni 240 lappušu garumā, kuru papildina savādas diagrammas un ilustrācijas. Tekstu mēģinājuši izlasīt daudzi kriptogrāfi, šifrētāji un lingvisti, bet nesaprotamais šifrs, tostarp savādās augu, simbolu un cilvēku ilustrācijas, aizvien palicis neizskaidrots, proti, manuskripts ir sarakstīts nepazīstamā grafētikā.” Jaundarba soliste, Vīnē dzīvojošā latviešu dziedātāja Helēna Sorokina ir viena no daudzpusīgākajām vokālajām māksliniecēm, kuras repertuārs ir ārkārtīgi plašs – no senās līdz mūsdienu mūzikai, īpaši pievēršoties laikmetīgās vokālās mūzikas interpretācijas iespējām. Viņas balss ir satriecoši krāsaina, skatuviskā klātbūtne – neaizmirstama, bet katra interpretācija – dziļi personiska.

“Maijas Einfeldes skaņdarbs Nikte un Selēne man ir īpaši tuvs, jo radies 1999. gadā, manā dzimšanas gadā, esam vienaudži,” atzīst diriģents Renāts Cvečkovskis. “Komponiste to rakstījusi savās mājās Vējavā. Iedvesmu smēlusies no nakts debess plašumiem - zvaigznēm, mēness, krītošajām zvaigznēm, kā arī no dabas skaņām, ūpju dziesmām, jāņtārpiņu dejām. Pats esmu lauku cilvēks un zinu to, par ko viņa runā, raksta un sajūt. Domājams, man izvērsīsies interesants dialogs ar šo skaņdarbu - manu vienaudzi. Jau nosaukumā ir iekodēta vadlīnija: Nikte - nakts dieviete - un Selēne - mēness dieviete - sengrieķu mitoloģijā.”

Komponista Gustava Frīdrihsona skaņdarbs “Eine kleine Passione” jeb “Mazā pasija” ir stāsts par Dieva dēla Jēzus Kristus ciešanu ceļu. Var teikt, ka Frīdrihsona muzikālā estētika tuvojas Jaunā garīguma tendencēm. Šajā skaņdarbā tiks skarti sāpīgi vēsturiski notikumi, kur Jūda Iskariots nodod savu Dievišķo Skolotāju, Pētera noliegums un nožēla, Jēzus pratināšana un šaustīšana sinedrejā, tiesas spriedums pie Poncijas Pilāta, nāve, un guldīšana kapā. Šajā klusajā pirmslieldienu laikā šis skaņdarbs ir īpaši aktuāls, jo tas atsvaidzina mūsu prātos šo notikumu, kurš ved mūs visus uz Debesīm.

Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.