Žurnāla Domuzīme 2022. gada piektajā numurā - daudzveidīgs prozas un dzejas klāsts, publicistiski raksti un raksti par vēsturi.
Izrādot solidaritāti ar Ukrainu, žurnāls turpina publicēt ukraiņu autoru darbus. Šajā numurā lasāma Katerinas Kalitko eseja, kas tapusi šogad un kurā rakstniece pārdomu formā atskatās uz Ukrainas vēsturi un šodienas paaudžu uzdevumu uzvarēt Trešajās neatkarības cīņās.
Oriģinālprozas sadaļā lasāmi Osvalda Zebra, Māras Vildes, Ingas Žoludes stāsti, bet tulkotās literatūras sadaļā – čehu rakstnieces Lucijas Faulerovas un amerikāņu rakstnieka Džamela Brinklija stāsti Jāņa Krastiņa un Ievas Lešinskas tulkojumā.
Publicētas Ivetas Šimkus, Dainas Sirmās un Andas Līces, kā arī jaunās autore Lienes Jankavas dzejkopas. Lietuviešu dzejnieka Aļģimanta Mackus dzeju atdzejojusi Emija Grigorjeva.
Ar pašnodarbināto vēstures maģistru Agri Dzeni, kurš tulko senos tekstus un pēta novadu vēsturi, ir līdzautors nesen klajā nākušajiem izdevumiem Ķoniņu brīvciemi un Ukrainas vēsture, intervijā sarunājas Andris Zeļenkovs. “Ir jāizdzīvo gan kari, gan noziegumi, gan citas destruktīvas parādības.” saka Agris Dzenis. “Neteikšu, ka pētot iestājas cinisms. Drīzāk tādas realitātes pieņemšana, kurā pastāv nāve, bojāeja un slepkavības, kas notikušas visos laikos tādu vai citādu iemeslu dēļ. Līdz ar to nāk sava mirstīguma apzināšanās, no kā izriet sava personiskā laika vērtības apzināšanās.”
Ieva Struka īsintervijā atbild uz jautājumiem par jaunāko darbu – monogrāfiju par Anšlavu Eglīti. Savukārt fantastikas un fantāzijas darbu autore Džeina Šteinberga atklāj savus septembra pierakstus.
Īpaši plašs šoreiz ir literatūrpētniecisko un vēstures rakstu klāsts. Benedikts Kalnačs apcer latviešu un igauņu romānus, Andrejs Veisbergs atklāj cenzūras un ideoloģijas ietekmi uz daiļliteratūras tulkojumiem, Kaspars Zellis iepazīstina ar latviešu avīžniecību nacistu okupācijas laikā, savukārt Dace Markus sniedz ieskatu malēniešu dialektā. Bet Artis Buks atgādina par utopisku izglītības reformu, kuru pirms simts gadiem sāka ieviest Padomju Krievijā, liekot vilkt paralēles ar t. s. kompetenču izglītības pieeju mūsdienās.
Publicētas arī grāmatu recenzijas. Domuzīmes autoru loks atkal paplašinājies ar vairākiem jauniem autoriem.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Gabriela
Milberga-Zuza, Marta Folkmane, Elvīra Beķere, Līva Dortāne.
Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls Domuzīme tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.
2022. gadā iznāk seši Domuzīmes numuri — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime/
Žurnāla arhivētie numuri lasāmi arī vortālā literatura.lv sadaļā Lasītava.
Abonēt žurnālu var Latvijas pastā vai https://ir.lv/abonesana/ir-domuzime/
Iespējams nopirkt arī viena atsevišķa numura digitālo versiju.
Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa
+371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com