Muzeji Kultūrizglītība
Muzeja darbinieces
Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2022 saņem Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tiešsaistes izglītības programma skolēniem “No-zīmes”. Publicitātes foto.

2022. gada 27. maijā Latvijas Muzeju dienas ietvaros Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā Sēļu sēta pasniegta Latvijas Muzeju biedrības (LMB) Gada balva 2022. LMB Gada balva ir ikgadējs muzeju nozares konkurss, kura mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos Latvijas Muzeju biedru muzejiskos sasniegumus, veidot muzeju darba pozitīvu rezonansi sabiedrībā un veicināt labo praksi, lai nodrošinātu muzeju nozares ilgtspējīgu attīstību. Iesniegtos projekts vērtēja žūrijas komisija, kurā ietilpst viens pārstāvis no LMB valdes un četri pieaicinātie komisijas locekļi, pārstāvot dažādas ar muzeju darbību saistītas nozares: Zane Grīnvalde, Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja, nis Šiliņš, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Ingūna Elere, H2E biroja mākslinieciskā vadītāja un vadošā dizainere, Inga Surgunte, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja un Rasma Pīpiķe, RA.DU zināšanu pārneses kustības pārstāve.

Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2022 saņem Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tiešsaistes izglītības programma skolēniem No-zīmes”

Projekta vadītāja: Elīna Bērziņa

Projektā “No-zīmes” ir sagatavotas 12 jaunas tiešsaistes nodarbības četros mākslas muzejos – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Katrs muzejs piedāvās trīs attālinātās nodarbības pa vienai sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klašu grupām. No-zīmes” nodrošina digitālajai videi īpaši piemērotu muzeju piedāvājumu skolēniem, kas veidots veicot padziļinātu auditorijas izpēti, kā arī integrējot mūsdienīgus digitālos risinājumus. Projekts risina muzejiem aktuālu problēmu – kā kultūras iestādēm efektīvi piesaistīt Z paaudzes (Gen Z) bērnu un jauniešu uzmanību digitālajā vidē, ņemot vērā konkurējošā satura kvalitāti. Programma sniedz arī ieskatu kultūras nozares profesiju dažādībā, palīdzot skolēniem apzināties arī savas nākotnes profesionālās iespējas. 32 nodarbībās sastopamie eksperti izvēlēti tā, lai reprezentētu nozares pārstāvju daudzveidību gan vecuma, gan dzimuma, gan citu iezīmju ziņā. 

Žūrijas komentārs:

Tiešsaistes izglītības programma skolēniem No-zīmes” ir aktuāls un nozīmīgs darbs jaunās auditorijas piesaistei un iesaistei. Ietekme uz sabiedrību ir nenovērtējama, tas ir ieguldījums nākotnē. Ir ņemts vērā sociālais aspekts, pieejamība, saprotamība un izprotamība. Tas ir nevainojami īstenots projekts, kas ar vienādu rūpību pārskatījis un no jauna atradis ikkatra soļa no-zīmi - no ieceres līdz rezultātu komunikācijai un izveidoto izglītības programmu īstenošanai. No-zīmes ir paraugs, kā var veidot tiešsaistes programmu muzejā, uzsverot savu unikalitāti, rādot kā plānot, kritiski pārvērtēt un attīstīt arī tik ierastu muzeja pakalpojumu kā muzejpedagoģija. 

Žūrijas balvu PAMANĪTS! saņem izstāde Paštrokšņi”

Projekta iniciatore: Paula Tisenkopfa

Žūrijas komentārs:

Sociāli aktuāla, nozīmīga un aizkustinoša ekspozīcija. Perfekta vēstījuma vizualizācija un sabiedrības uzrunāšanas forma. Tas ir svarīgs notikums Latvijas izstāžu dzīvē, kas veido un stiprina pievēršanos aktuālām, bet nereti noklusētām tēmām. Izstāde jūtīgi un cieņpilni atklāj slimības pieredzi, apliecina to kā leģitīmu cilvēka dzīves daļu. Izraudzītā koncepcija, verbālā un vizuālā valoda izved gaismā sarežģītus, neērtus jautājumus un rada tiem drošu un estētisku vidi, kurā dzīvot un risināties, noņemot tiem stigmas, neglītuma, baiļu un klusēšanas plīvuru. Būtu vēlams veidot izstādes arī par citām sociāli nozīmīgām tēmām, izmantojot mākslas izteiksmes līdzekļus. 

Balvu par mūža ieguldījumu saņem Jānis Garjāns

Žūrijas komentārs:

Par profesionālu, nozīmīgu un nesavtīgu ieguldījumu muzeju nozarē, kas rezultējies muzejiem būtiskos projektos un darbos! Aktīva līdzdalība un padoms jaunajiem muzeju darbiniekiem sekmē labāku izpratni par muzeju nozīmīgo lomu.

Savu speciālo balvu piešķīra arī igauņu izstāžu dizaina un ražošanas uzņēmums MOTOR” un žurnāls Ilustrētā Pasaules Vēsture”, izceļot Talsu novada muzeja izstādi Nenotveramais”. Projekta vadītājs: Uldis Jaunzems-Pētersons.

Katru LMB Gada balvas 2022 nominantu raksturo profesionalitāte, kvalitāte, ilgtspēja, starpdisciplinaritāte, kā arī sabiedrības iesaiste, tādēļ iepazīstinām ar LMB Gada balvas nominantiem un žūrijas komentāriem:

Imanta Ziedoņa muzejs. Daudzsēriju dokumentālā filma Ceļā ar Baronu

Žūrijas komentārs:

Barons ir nozīmīga "figūra" Latvijas vēsturē, darbs ir oriģināls un izglītojošs. Tā ir iespēja mūsdienu cilvēkam pieredzēt nepieredzamo, atgriezties pagātnē un izprast sava laika privilēģijas un arī vēsturisko varoņu ideālismu. Komandai izdevies profesionāli un šķietami viegli īstenot vērienīgu projektu, kas sastīgo monumentālas pagātnes vērtības ar šodienas sejām, aktualitātēm, šodienas dzīvo kultūru un padara mantojumu īstu, klātesošu un jēgpilnu.

Imanta Ziedoņa muzejs. Grāmata angļu valodā “A Description of Our Homeland

Žūrijas komentārs:

Mērķtiecīgi un veiksmīgi izveidota starptautiska un starpnozaru sadarbība, partneru tīkls, kas nepieciešams projekta īstenošanai – Latvijas politisko vēsturi un pozīciju reprezentējoša izdevuma radīšanai. Perfekta formas atbilstība saturam. Prasmīgi veidots darbs, kas precīzi trāpījis mērķī, radot satura un dizaina ziņā nevainojamu grāmatu un, nodrošinot tās pieejamību starptautiskā mērogā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Labsajūtas maršruts

Žūrijas komentārs:

Mērķtiecīgi turpināta muzeja Labsajūtas mēneša tradīcija, veidojot noturīgu piedāvājumu apmeklētājiem un turpinot diskusiju par muzeju lomu sabiedrībā. Emocionālajai un psiholoģiskajai pieredzei izstrādātais rīks ir sociāli nozīmīgs un kļūst vēl aktuālāks Ukrainas kara kontekstā. Aktuāls, pieejams, starpdisciplinārs projekts, kas piedāvā pandēmijas un citu globālu izaicinājumu satricinātajai sabiedrībai iespēju veldzēties, attapties un atgūt emocionālu stabilitāti. 

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Izstāde un pasākumu programma Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”

Žūrijas komentārs:

Izcila tēma, kas ir saistoša gan saturā, gan formā un stiepjas pāri laikmetiem. Veikts nozīmīgs pētnieciskais un sagatavošanas darbs. Izcils un kvalitatīvs izpildījums. Jaušama kuratora un dizaina drosme, atraisītība un meklējumi. Izstādē strāvo enerģija, vēsturiskie priekšmeti kļūst aktīvi un klātesoši, iesaistās dialogā un diskusijā ar mūsdienu realitāti un mūsdienu cilvēku. Asprātīga pieeja, kā pasniegt krājumu plašākai publikai. 

RSU Anatomijas muzejs. RSU Anatomijas muzeja ekspozīcija

Žūrijas komentārs:

RSU Anatomijas muzeja unikālās, leģendārās kolekcijas stāsts izstāstīts laikmetīgā ekspozīcijas valodā, sniedzot apmeklētājiem iespēju gan brīnīties un šausmināties, gan iegūt uzticamu informāciju par fascinējošo cilvēka ķermeni. Saturā un formā tā ir izcila ekspozīcija, radot jaunu koncepciju noslēgtai kolekcijai, kas ir estētiski pievilcīga, radot interesi visās vecuma grupās. 

Talsu novada muzejs. Izstāde Nenotveramais

Žūrijas komentārs:

Drosmīga un provokatīva pieeja, gluži kā projekta galvenā varoņa raksturs. Izaicinoši gan tēmas ziņā, gan ņemot vērā muzeju ierastās darba metodes. Izstāde kā izmeklēšana, kā spēle, mīkla, jautājums, kas noņem važas priekšstatiem par muzeja darbības kritērijiem kā krājuma darbā, tā vēstures liecību interpretācijā. Veiksmīgi nobalansēts uz morāles un noziedzības jautājumu asmens, priekšplānā izvirzot apmeklētāja paša minējumus un interpretāciju. Uzteicami jaunas formas meklējumi, eksperimenti un starpdisciplinaritātes aspekts. Paldies par uzdrīkstēšanos.

Ventspils muzejs. Rakstu krājums Pētījumi Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē”

Žūrijas komentārs:

Akadēmiski svarīgs, nenovērtējams informācijas apjoma apkopojums un kvalitatīvi paveikts darbs, popularizējot un padarot pieejamāku plašākai sabiedrībai Latvijas vēsturē nozīmīgu, bet diemžēl šobrīd nepietiekami pētītu tēmu - Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi. 

Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs. Dokumentālā filma Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”

Žūrijas komentārs:

Latvieši, kas devās trimdā un latvieši, kas palika Padomju savienībā, divas pasaules, viena nācija, bet dažāds skatījums uz lietām. Muzeja priekšmeti sakustas un kļūst par filmas varoņiem, lai stāstītu par šodien būtiskiem jautājumiem - pilsonisko līdzdalību, atbildību un drosmi. Tas nav tikai stāsts par pagātni. Auto no 20. gadsimta 80. gadiem izdodas atbraukt līdz mūsdienu Latvijai un atgādināt par mūžīgo dzinēju, kas mums kopā jādarbina savas valsts noturēšanai. Brīvība nav pašsaprotama, paldies par Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē.

Rakstniecības un mūzikas muzejs. Izstāde Es, rakstāmmašīna”

Žūrijas komentārs:

Ievērības cienīgs eksperiments, kas piešķir balsi un personību septiņiem muzeja priekšmetiem - rakstāmmašīnām, ieaicinot apmeklētāju privātā radīšanas un dzīves telpā. Rakstāmmašīna kā galvenais izstādes "varonis", kā rupors, lai tās īpašnieks paustu savas emocijas plašākai sabiedrībai. Kā aculiecinieks labojumiem, pareiziem, slēptiem un neatklātiem tekstiem. Kā vēstījums par sava īpašnieka raksturu un vērtībām. Interesants un saistošs rakurss, kā runāt par muzeja krājumu.

Durbes pils. Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšana

Žūrijas komentārs:

Uzstājīgs, ilgstošs, nerimstošs darbs, kas ir nozīmīgs kultūrvēsturiskā mantojuma izpratnes veidošanā, gadu gaitā gūta meistarība, spēcīga komanda, cieņa pret mantojumu - tās ir vērtības, ka nereti paliek apmeklētājam neredzamas, bet bez kuru klātbūtnes nebūtu iespējama mantojuma saglabāšana un nodošana no paaudzes paaudzei. Tukuma muzejs ar Durbes pils apjaunošanas projektu atgādina un uzskatāmi demonstrē, kā meistarīgs un atbildīgs muzeja darbs iegūst pārlaicīguma dimensiju.  Patiesi pārsteidz ar cik minimālu pirmavotu saturu, ticis paveikts nozīmīgs darbs. Varens komandas darbs!

Alūksnes Tūrisma informācijas centrs. Marienburgas astotais brālis

Žūrijas komentārs:

Vēsture atdzīvojas un pārvēršas mākslas pieredzējumā un palīdz apmeklētājiem veidot saites ar mantojumu intuitīvā, sajūtu un iztēles līmenī. Inovatīvs komunikācijas medijs Latvijas mantojuma interpretācijā ar nevainojamu izpildījumu. Atzinīgi novērtēta daudz valodu pieejamība un respekts pret Igaunijas tuvumu. Projektā ir respektēts cilvēks, piemērojot seansu laikus un padarot pieejamas bezmaksas apskates. Patiesi oriģināls raksturojums "mēneša pēdējās nedēļas pirmajā trešdienā"

Ikviens no iesniegtajiem projektiem, neatkarīgi no tā lieluma vai budžeta sniedz pārliecību par muzeju spēju komunicēt ar sabiedrību gan krīzes, gan miera apstākļos, spēju glabāt mūsu mantojumu un pētīt to. LMB Gada balvas žūrija izsaka pateicību visiem muzejiem, kuri iesniedza savus projektu pieteikumus. Muzeju profesionāļi, jūs esiet brīnišķīgi un žūrijas komandu iepriecināja katrs pieteiktais muzeja projekts!

LMB Gada balvas 2022 atbalstītāji un sadarbības partneri: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Žurnāls Ilustrētā Pasaules vēsture”, Igaunijas uzņēmums MOTOR”.

Papildus informācija par LMB Gada balvas norisi un nominantiem skatāma LMB mājaslapā www.muzeji.lv 

 

LMB valdes priekšsēdētāja
Zane Grīnvalde
E: muzeji@muzeji.lv  
T: +37129418187