Māksla XO galerija laikā no 27. jūlija līdz 26. augustam aicina skatīt Ilmāra Blumberga 80. jubilejai veltītu izstādi „Kalpotājs” – izstādi par simboliskā KALPOTĀJA tēlu, kas kļuvusi par atpazīstamāko Ilmāra Blumberga zīmi.
„Tā radās 1993. gada rudenī, strādājot pie darbu grupas ar nosaukumu “Zīmes”. Izsmeļoša skaidrojuma man nav, taču intuitīvi jūtu, kaut kas tur ir arī no manis. Es uzzīmēju, saturs jādod jums. Visu, ko domāju vai par ko nemaz nedomāju, izstāstīt nevajag un nemaz arī nevar. Jā, reizēm tā ir Kalpa figūra. Reizēm tā izskatās pēc Kunga – Dabas pielūdzēja. I tā, i tā. I stiprais, i vājais.
Ambivalenta figūra. Reizē Lūdzējs, reizē Pielūdzējs. Spēka atsperes turētājs pirms sprādziena mirkļa vai tukšo gliemežvāku meklētājs pie jūras. Varbūt šaubu spēlētājs smiltīs?
Dažreiz man liekas, ka tas esmu es pats, kad darba dienas beigās, ejot ārā no darbnīcas, nedaudz pieliecos un klusi pasaku – paldies. Nezinu kam. Tam. Jā, kam ir vērts kalpot? Mīļais cilvēk, vērts ir dzīvot! Par to ir izstāde,” Ilmārs Blumbergs intervijā Anitai Vanagai.
Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes. Cilvēks atrodas mūžīgā miera meklējumos, kuru sākumā jāatrod sevī, tikai pēc tam pārnesot to uz ģimeni, sabiedrību un valsti. Viņš pats ir izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir MĪLESTĪBA, NĀVE un DIEVS.
Ilmārs Blumbergs (1943˗2016) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1963˗1972). Regulāri piedalījies izstādēs kopš 1962. gada. Sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes, kā arī eksponējis savus darbus vairāk nekā 150 grupu izstādes Latvijā un ārpus tās. Veidojis scenogrāfiju daudziem teātru un Latvijas Nacionālās
operas uzvedumiem. Grāmatu ilustrators. Daudzu Latvijas kultūrtelpā pazīstamu grafisko zīmju autors. Dzīves laikā ieguvis 31 balvu un nominācijas. 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2009. gadā - prēmiju Spēlmaņu nakts apbalvojumu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Nozīmīgākās Ilmāra Blumberga personālizstādes ˗ “Lūgšana par redzēšanu (Zīmējumi ir kastītē)” (2005) Oratorio di San Ludovico, Venēcijā, Itālijā; “Lietiņš līst, lietiņš līst, lietiņš līst! Sapērk bildītes, sapērk bildītes, sapērk bildītes! Voldemāra Irbes dzīve, darbi un nāve” (2009) Tallinas 1. zīmējumu triennāles ietvaros, “Kunstihoone Galleri”, Tallinā, Igaunijā; “Es nemiršu” un “Es nemiršu pie Ilzes” (2013) Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls un Māksla XO galerijā Rīgā, Latvijā. 2001. gadā Ilmāra Blumberga un režisors Viesturs Kairiša kopdarbs ˗ filma “Burvju flauta” tikai izrādīta 49. Venēcijas biennālē. Pie Ilmāra Blumberga nozīmīgākajām scenogrāfijām Latvijas Nacionālajā operā noteikti jāatzīmē Mocarta “Burvju flauta” (2001), Dž. Verdi “Aīda” (1998) un Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (1981) Dailes teātrī.
Ilmāra Blumberga darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās visā pasaulē: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Eduarda Smiļģa teātra muzejs (Rīga, Latvija), Rakstniecības un Mūzikas muzejs (Rīga, Latvija), Mikaloja Konstantīna Čurļoņa muzejs (Kauņa, Lietuva), Tartu mākslas muzejs (Tartu, Igaunija), Pori Mākslas muzejs (Pori, Somija), Bohumas Mākslas muzejs (Bohuma, Vācija), Hamburger Kunsthalle (Hamburga, Vācija), AMAC/Association Mouvement Art Contemporain Chamaliere (Šamaljēra, Francija), A. Puškina Valsts Tēlotājas mākslas muzejs (Maskava, Krievija), Valsts Tretjakova galerija (Maskava, Krievija), A. Bahrušina Teātra muzejs (Maskava, Krievija), Austrālijas Nacionālā galerija (Kanbera, Austrālija).