Mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939.-2017.) pasteļtehnikā veidoto gleznu izstāde “Smalkās matērijas” būs skatāma Mencendorfa nama (Grēcinieku ielā 18, Rīgā) Izstāžu zālē no 2025. gada 13. decembra līdz 2026. gada 8. janvārim. Izstādes atklāšana – sestdien, 13. decembrī, pulksten 13.00. Izstāde top sadarbībā ar liepājnieci, mākslinieci, fotogrāfi un Māra Uldriķa draugu Irinu Tīri un mākslas zinātnieci Astrīdu Roguli.
“Uldriķim lietu pasaule ir otršķirīga un atkarīga no ideju pasaules. Viņa veidotā pasaules aina ir smalka matērija, uzburta ar intimitāti un delikātumu, kas tik ļoti raksturīga mākslinieka radošajam rokrakstam. Ideja ir tepat līdzās matērijai, un tā ir jāatklāj! …Kas ir tā zelta atslēdziņa, kas atver durvis uz Uldriķa daiļradi? Kā var raksturot to īpašo mākslinieka daiļrades valdzinājumu? Tas ir smalkums, inteliģence, kas ir pamatā klusai, ļoti personīgai un dziļi ieinteresētai sarunai ar pasauli, ar sejām, ar lietām. Tā ir iedziļināšanās gaismas starā, krāsu atspulgā, kurā ne mirkli mākslinieks neizrāda krāsu un līniju dāsnumu, tieši otrādi, viņš tver tikai būtisko, nepieciešamo, raksturīgāko…. Tāpēc ieskatieties ilgāk mākslas darbos, un jums atklāsies visas smalkās matērijas un vesela Māra Uldriķa pasaule,” aicina mākslinieka daiļrades pētniece, mākslas zinātniece Astrīda Rogule.
Māris Ernests Uldriķis dzimis mākslinieka Teodora Uldriķa ģimenē. 1958. gadā ar izcilību beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, tomēr spoži iesāktās studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā nepabeidza veselības stāvokļa dēļ. Kopš 1970. gada viņa darbi eksponēti personālizstādēs un kopizstādēs Rīgā, Liepājā, Kronštatē un Sanktpēterburgā. Mākslinieks piedalījies arī vairāku dzejas krājumu vizuālajā noformēšanā, ilustrējis savas māsas – dziedātājas, komponistes un dzejnieces – Ainas Uldriķes dzejas krājumus. Gleznotājs Aldis Kļaviņš Māri Uldriķi raksturojis kā “talantīgu mākslas kalpu, kurš vienmēr bija radošā procesā.”
“Uldriķa mākslas valodas savdabīgums un tiešums veido savrupu lielumu, savrupu pasauli, kuru raksturo īpaši koncentrēta un absolūta iedziļināšanās mākslas darba tapšanas jēgā un procesā. Mārim Uldriķim gleznot un zīmēt bija kā elpot, kā dzīvot. Tā bija vienīgā dzīve, kuru viņš prata un prata to izcili. Māksla veidoja viņa pasauli. Māra Uldriķa mākslas darbi nav piederīgi tikai viņa pasaulei, tie ir arī viņa līdzgaitnieku un draugu pasaule, un jau vairākus gadus arī mana pasaule. Pateicoties mākslinieka draugam un atbalstītājai Irinai Tīrei man ir atklājies vai vesels Uldriķa radīts universs, “ atklāj mākslas zinātniece Astrīda Rogule.
Māra Ernesta Uldriķa mākslas darbi atrodas Liepājas muzeja krājumā, Sanktpēterburgas Valsts muzeja krājumā un arī privātkolekcijās. Mākslinieks Aleksandrs Ņekrasovs, Sanktpēterburgas Valsts muzeja “Carskoseļskaja kolekcija” vadītājs, liels Uldriķa talanta cienītājs, uzskatījis viņu par vienu no “mūsdienu Eiropas visaugstākā līmeņa māksliniekiem”.
Uldriķis saviem darbiem nav devis nosaukumus, nedz arī fiksējis to radīšanas laiku. Līdz ar to – darbu radīšanas laiks ir viss mākslinieka mūžs, bet, aplūkojot viņa mākslas darbus, ir dota radoša brīvība raisīt katram savas asociācijas par tajos rodamo vēstījumu.
Papildu informācija: “Mencendorfa namā. Rīdzinieku 17.-18. gadsimta mājā-muzejā”, tālr.: +371 67356680. Muzeja tīmekļvietne; FB lapa.
Informāciju sagatavoja:
Ingrīda Lukašēviča
Mencendorfa nama. Rīdzinieku 17.-18. gs. māja-muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67356680
E-pasts: ingrida.lukasevica@rvkm.gov.lv