Sestdien, 11. aprīlī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē klausītājiem piedāvās divu Eiropas 20. gadsimta muzikālo vizionāru – Pjēra Bulēza un Fausto Romitelli novatorisko skaņumākslu.
Raksturojot vērienīgo laikmetīgās mūzikas programmu, Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs, diriģents Normunds Šnē norāda:
“Iespējams divi no visinteresantākajiem 20. gs. lielajiem muzikālajiem vārdiem – Pjērs Bulēzs un Fausto Romitelli. Šo komponistu vārdu parādīšanās uz Latvijas koncertzāļu afišām ir notikums, ko nedrīkst laist garām! Romitelli ietekmējies no sava laika rokmūzikas, no sev vien zināmiem zemūdens dzīves slāņiem, savukārt Bulēza rakstība – briljanta, virtuoza, izaicinoša – piedāvā daudz jaunu uzdevumu šīs mūzikas atskaņotājiem un daudz jaunu atklāsmju klausītājiem.”
11. aprīļa programmas fokusā divi aizvadītā gadsimta skaņumākslas vizionāru meistarstiķi – leģendārā franču avangardista Pjēra Bulēza Dérive 2 un itāļu laikmetīgās mūzikas revolucionāra Fausto Romitelli Professor Bad Trip. Aizsākts vēl 1988. gadā un galīgo veidolu ieguvis teju divas desmitgades vēlāk, par Bulēza pēdējo kompozīciju uzskatītais darbs saista ar savu ārkārtīgi iespaidīgo formas risinājumu, kā galvenajiem dzinējspēkiem te darbojoties idejām par periodiskumu un atvasinājumu. Savukārt Romitelli aizvadītās tūkstošgades izskaņā radītais šedevrs apliecina, ka šī pāragri mūžībā aizsauktā talanta trumpis bija spēja savā jaunradē sakausēt šķietami neiedomājamo – sākot no apsēstības ar avangardu, spektrālismu un elektroniskās mūzikas jaunatklājumiem līdz pat aizrautībai ar zinātnisko fantastiku un popkultūras aktualitātēm, literatūras un vizuālās mākslas eksperimentiem, tehno un psihadēlisko roku.
Sinfonietta Rīga savas 20. jubilejas sezonas muzikālo pārsteigumu karuselī pie Bulēza mantojuma izzināšanas atgriežas jau otro reizi. Spilgts, vienreizējs, atmiņā paliekošs notikums bija pērn septembrī komponista simtgadei veltītā koncertprogramma Liepājas Mākslas forumā. Sinfonietta Rīga tajā atskaņoja opusu kamerorķestrim, solistu ansamblim un elektronikai “Répons”, savukārt savu vārdu Latvijas laikmetīgās mūzikas atskaņotāju vidū nostiprināja orķestra koncertmeistare Magdalēna Geka, atskaņojot komponista skaņdarbu solo vijolei un elektronikai Anthèmes II.
Jāatzīmē, ka turpat, Liepājas Mākslas forumā, Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā 2022. gada oktobrī atskaņoja arī Fausto Romitelli kulta darbu — video operu "An Index of Metals".
Bez pārspīlējuma var apgalvot, ka abu šo 20. gs. vizionāru skaņumākslas atskaņošana vienuviet un vienā programmā ir izaicinājums gan pašiem mūziķiem, gan reta iespēja klausītājiem klātienē piedzīvot muzikālās vērtības, kas citkārt pieejamas vien ar ierakstu starpniecību.
Kontekstā ar postmodernajiem klasiķiem, celmlauža tituls Latvijas muzikālajā telpā noteikti pienākas arī pašam Normundam Šnē. Tieši pateicoties viņa nesavtīgajam vizionārismam, mūsu kultūrtelpu ar svaiga gaisa vēsmu savulaik pāršalca līdz tam neaizsniedzami opusi. Būtiska loma šajās radošajās ekspedīcijās allaž bijusi arī Šnē iniciētajiem kolektīviem, toskait 2006. gadā dibinātā Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga“ priekšgājējiem – Rīgas Festivāla orķestrim un “Rīgas kamermūziķiem”Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.
Informāciju sagatavoja
Gints Ozoliņš,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr./ fakss +371 67215018, mob. +371 28338875
E-pasts: gints@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv