Mūzika
Perkusiju ansamblis ‘Sō Percussion’
Perkusiju ansamblis ‘Sō Percussion’.

Piektdien, 8. martā, kultūras telpā “Hanzas perons” gaidāmajā perkusiju ansambļa ‘Sō Percussion’ un mūziķes Kerolainas Šo (Caroline Shaw) kopkoncertā gaidāmi vairāki kamermūzikas pirmatskaņojumi Latvijā.

Gaidāmais koncerts nebūs pirmā reize, kad mūziķi viesojas Latvijā, taču gaidāmo, kopīgi veidoto programmu uz Baltijas valstīm mākslinieki vedīs pirmoreiz, un tajā iekļauti vairāki pie mums līdz šim vēl neatskaņoti kamermūzikas opusi.

Koncerta otrajā daļā tiks atskaņots mūziķu pandēmijas laikā kopīgi radītais dziesmu cikls ‘Let The Soil Play Its Simple Part’, kuru ar nelielu humora devu latviskot varētu kā “Lai augsne padara savu vienkāršo darbiņu”. Ciklā, kurš iemūžināts arī pilnmetrāžas albumā, visā krāšņumā izpaužas Kerolainas Šo, šķiet, allaž viņas melodijas un harmonijas izjūta, kam ansamblis ‘Sō Percussion’ piešķir ritmisku novatorismu un eksperimentus kompozīcijā. Rezultātā ir jaunradīta vesela pasaule, kurā skaniskā bagātība liekas tik nedzirdēta, svaiga un īpaša. Dziesmu cikls ir kā ceļojums dvēseles ainavā, pierakstīts laikmetīgā dziesmu valodā un Kerolainai Šo ļaujot ar to pilnasinīgi debitēt kā dziedātājai-solistei.

Šajās dziesmās virmo gadsimtiem ilga mūzikas un literatūras vēsture. Klausītājam te nepārprotami, te tikko jaušami tiek norādīts uz 19. gadsimta vidū Jaunanglijā radušos kordziedāšanas tradīciju uz Rutes grāmatu. Brīžiem visapkārt skalojamies liekas Džeimsa Džoisa okeāns, ieskanas atsauces uz amerikāņu tautasdziesmu ‘I’ll Fly Away’ viduslaiku dziedājumu manierē. Un pavisam klāt un nepārprotami ir arī popgrupa ‘ABBA’ – dziesmu ciklā iekļauta kādas populāras šīs četrotnes dziesmas versija. Cenšoties turpināt vārdiem raksturot mūziķu kopradīto, drīz vien jāatzīstas nespējā to salīdzināt ar jebko iepriekš dzirdētu. Patīkami kņudošu sajūtu klausītājos raisa atskārta, ka katrs no “saskaitāmajiem” šajā vienādojumā piešķir papildus vērtību otram. Šo piešķir balsi un melodiju gadiem ilgiem eksperimentiem ar ritmu, krāsām un daudzslāņainību, ar ko pazīstami ir ‘Sō Percussion’. Kvartets, savukārt, paver skanisko iespēju un ritmiskās virtuozitātes pasauli, kas manāmi paplašina Kerolainas Šo paleti krietni aiz vokālās un stīgu instrumentiem radītās mūzikas robežām, ar ko līdz šim pazīstama viņa bijusi tik daudziem.

Koncerta pirmajā daļā ansamblis ‘Sō Percussion’ izpildīs tā dalībnieka Ērika Čā Bīča (Eric Cha-Beach) skaņdarbu “4+9” jeb sava veida rotaļu ar numeroloģiju nošu pierakstā, kuru autors pirms septiņiem gadiem radījis projekta ‘A Gun Show’ ietvaros. Kvartets atskaņos arī Kerolainas Šo tam komponēto instrumentālo skaņdarbu “Taksidermija”. Autore par nosaukuma izvēli teikusi, ka vārds gluži fonētiski tas šķitis neatvairāms. Tas licis viņai domāt par ko milzīgu, dīvainu, episku, klusu, smieklīgu un mazliet, mazliet baisu vienlaikus. Tuvāk skaņdarba izskaņai atkārtotā frāze ‘the detail of the pattern is movement’ ir aizņemta no Tomasa Stērnsa Eliota (T. S. Eliot) “Četriem kvartetiem” un tikusi izmanota vairākos citos komponistes darbos, kļūstot par tādu kā dīvainu eksistenciālista mantru.

Visbeidzot, pirmās vakara daļas izskaņā instrumentālisti piedāvās savu komponistes Džūlijas Volfas (Julia Wolfe) darba ‘Dark Full Ride’ lasījumu, atskaņojot tā pirmo daļu, kas sacerēta pedāļu un ritma šķīvjiem. Savulaik saņemot pasūtījumu no cita kolektīva, komponiste studijā tikās ar vienu no tā dalībniekiem, lai apspriestu idejas.

“Kad nonācām līdz pedāļšķīvim, tiku gluži vai apburta. Kas par satriecošu instrumentu! Divi šķīvji sakļaujas, pateicoties pedālim, un par to tiek sists no augšpuses. Ar to iespējams radīt milzum daudz ņirbošu krāsu. Vienkārša šķīvja atvēršana un aizvēšana jau paver simfoniskas iespējas. To iespējams spēlēt pa malu, pa zvanu jeb augšdaļas vidu, virpināt, uzbrukt, būt maigam pret to un, kas man patīk visvairāk – likt šķīvim rēkt!” par skaņdarbu teikusi tās autore.

Jau minēts, ka šogad augustā apritēs pieci gadi, kopš “Hanzas perons” vēris durvis pēc vērienīgās rekonstrukcijas 2019. gada vasarā. Lai atzīmētu šo, no vienas puses – gana īso mēroto ceļu, bet, no otras, veroties tālumā, kurp “stiepjas sliedes no Perona”, līdz augusta nogalei gaidāmi vairāki spilgti kultūras un mākslas notikumi. Pirmais no tiem jau drīz, kad “Hanzas peronā” pirmoreiz ar kopīgu koncertu viesosies viens no ievērojamākajiem mūslaiku perkusiju ansambļiem ‘Sō Percussion’ un komponiste, vijolniece, dziedātāja jeb, pēc pašas vārdiem, “mūziķe, kas mūziku raksta” – Kerolaina Šo.

Biļetes uz ‘So Percussion’ un Kerolainas Šo koncertu 8. martā “Hanzas peronā” nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā.

Kerolaina Šo un ‘Sō Percussion’ izpilda dziesmu ‘Other Song’:

Sō Percussion’ internetā: sopercussion.com

Kerolaina Šo internetā: carolineshaw.com

“Hanzas perons” internetā:
www.facebook.com/hanzasperons
www.instagram.com/hanzas.perons
www.hanzasperons.lv

Informāciju sagatavoja:
Miks Magone
“Hanzas perons” mākslinieciskais vadītājs

Saziņai:
Inga Oliņa
tālr.: +371 29696669
e-pasts:
ingaolina@gmail.com
 

Papildu informācija:

Kopš tā dibināšanas 1999. gadā ansamblis ‘Sō Percussion’ pārraksta XXI gadsimta kamermūzikas noteikumus ar savām novatoriskajām un oriģināli veidotajām dažādu žanru koncertprogrammām, pārsteidzošām mūsdienu klasikas interpretācijām un, kā rakstījis žurnāls ‘The New Yorker’, dara to ar “uzmundrinošu anarhijas un precizitātes sajaukumu, ar stingrību un jucekli”. Nemitīgās sadarbības ar kolēģiem ne tikai visdažādākajos mūzikas žanros, bet arī laikmetīgajā dejā un teātrī, kā arī iesaiste kopienu darbā ar izglītojošām aktivitātēm ir ļāvusi iemantot plaša jo plaša klausītāju loka cieņu un apbrīnu.

“Ja perkusionisti ir, kā citviet runā, jaunie virtuozitātes karaļvalsts prinči, tad šie četri Jeila Universitātes absolventi no Bruklinas ar tērauda plaukstu locītavām šos kroņus valkā ar pārliecību,” par Ēriku Čā Bīču (Eric Cha-Beach), Džošu Kvilenu (Josh Quillen), Ādamu Slivinski (Adam Sliwinski) un Džeisonu Trūtingu (Jason Treuting) kādā recenzijā rakstījis ‘The Financial Times’. Nudien, ar ierakstītiem neskaitāmiem albumiem, koncertiem Kārnegī zālē, Linkolna centrā, Volta Disneja koncertzālē, Bārbikenā, regulāri atskaņojot ievērojamāko 20. un 21. gadsimta skaņražu darbus, tostarp tieši ‘Sō Percussion’ radītos, ir grūti tam iebilst. No Stīva Reiha (Steve Reich) opusa “Bungošana/ Drumming” līdz kulta rokgrupas ‘The National’ līdera Braisa Desnera (Bryce Dessner) “Mūzikai koka un stīgu instrumentiem”, atpakaļ pie ‘Bang On A Can All-Stars’ dibinātājiem Džūlijas Volfas (Julia Wolfe) un Deivida Lenga (David Lang), tālāk pie Vīdžeja Aijera (Vijay Iyer), Angelikas Negronas (Angélica Negrón) un citiem jaunākās paaudzes komponistiem.

Pēdējo pāris gadu laikā kopā ar mūziķi Kerolainu Šo ansamblis ir ierakstījis divus albumus. 2021. gada sākumā klajā nākušais ieraksts ‘Narrow Sea’, kurā piedalās arī pianists Gilberts Kelišs (Gilbert Kalish) un dziedātāja Dona Apšo (Dawn Upshaw), atnesa autorei ‘Grammy’ balvu par “Labāko laikmetīgās klasiskās mūzikas kompozīciju”. Balvu, kuru kā vēl vienu izcilības cildinājumu pievienot savulaik saņemtajam “Puliceram” gan tobrīd, gan joprojām esot jaunākajai šīs balvas ieguvējai. Ieraksta ‘Let The Soil Play Its Simple Part’ materiāls – Kerolainas Šo oriģināldziesmas un versija kādam aizgājušo laiku zviedru popmūzikas grāvējam – tapa pandēmijas virpulī trīs dienu laikā. Ar kopradīto programmu ‘So Percussion’ un K. Šo uzstājas gan ASV, gan Eiropā, tostarp Elbas filharmonijā, Tīringenes Baha nedēļās Vācijā, Kataloņu mūzikas pilī Barselonā un Bārbikena Miltonkortā.

“Vārds jeb nodarbošanās “komponists” dažiem var nozīmēt ko ļoti konkrētu. Man pašai, savukārt, ir ļoti svarīgi, ka netieku ievilkta tikai kādā vienā kopienā,” savulaik britu laikrakstam ‘The Guardian’ ir teikusi Kerolaina Šo. Un viņas radošā darbība par šādiem draudiem brīvībai un meistarīgai daudzpusībai ne tuvu neliecina. Pat neliels izvilkums no viņas pēdējo gadu darbības un sadarbībām uzrāda vārdus, kurus kopā redzēt iedomātos retais. Jauktā secībā, bet starp tiem atrodami reperi Kanye West un Nas, soprāns Renē Fleminga (Renée Fleming), mecosoprāns Anne Sofija fon Otere (Anne Sofie von Otter), grupas ‘Arcade Fire’ mūziķis Ričards Rīds Parijs (Richard Reed Parry), pianists Džonatans Biss (Jonathan Biss) un citi. Šķiet, apjukusi no tik atšķirīgus mūzikas žanrus un, šķiet, uzskatus un pārliecības pārstāvošiem Kerolainas Šo domubiedriem, jau pieminētās avīzes žurnāliste tomēr naivi pajautājusi, “vai ir kāda īpaša mūzika, kurā Kerolaina smeļas iedvesmu?” Uz to mūziķe atbildēja:

“Es varu minēt lietas, kuras mīlu, bet neteikšu, ka tās ir kādi īpaši atsauces punkti manā daiļradē. Es karsti mīlu Pučīni un Verdi, “Traviatu”. Visus šos stāstus, kuri tevi pašu ievelk kāda iekšējā pasaulē. Man patīk justies aizkustinātai. Es dievinu “Rožu kavaliera” trio! Gribētu kādudien ko tādu iespēt pati, bet zinu, ka vēl neesmu tam gatava.”