Maijā prezentāciju piedzīvoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docentes, skatuves kustības pedagoģes Ritas Lūriņas monogrāfija “Latviešu modernisma teātris un žests”, kurā aplūkoti latviešu dramatiskā teātra aktiera mākslas izglītības un jaunrades procesi laikā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 30.gadu beigām. Pētījums ir unikāls Latvijas skatuves mākslas procesu pētniecībā, jo piedāvā vēl nebijušu skatupunktu – profesionālā teātra māksla skatīta aktieru izglītības rakursā, izgaismojot gan Eiropas estētisko virzienu ietekmi, gan arī profesionālo skolu paraugu un modernisma estētikas radikālo ietekmi.
Pirmo reizi latviešu teātra pētniecībā atklāta gan 19. gadsimta muzikālā teātra lielā nozīme aktieru profesionālajā pilnveidē un tēlojuma daudzpusībā, gan vēlākais iespaids, ko skatuves dejas un kustības apguve sniegusi profesionālajā praksē. Nozīmīgs ir detalizētais izsekojums noteiktā laika posma latviešu teātra veidotāju – režisoru, aktieru, skatuves mākslas pedagogu un teorētiķu (piemēram, Ernesta Kārkliņa-Zeltmata, Jēkaba Dubura, Jāņa Zariņa, Ernesta Feldmaņa, Mihaila Čehova, Birutas Skujenieces u. c, kā arī ritmoplastikas un dejas speciālistu – Felicitas Ertneres, Annas Ašmanes, Sama Hiora, Beatrises Vīgneres, teātra vēsturnieka Kārļa Freinberga, Roberta Krodera u.c) devumam skatuves mākslas attīstībā, atspoguļotas radošo personību estētiski metodoloģiskās diskusijas. Pētījuma aplūkota arī īpašās latviešu teātra terminoloģijas un profesionālās metodes teorijas veidošanas un formēšanās prakse, kā arī nemitīgās divdesmit gadu garumā ilgušie centieni izveidot valsts subsidētu teātra skolu.
Izteiktās atziņas ir pamatotas ar rūpīgu izpētes darbu, īpaši – daudzu nepublicētu arhīvu studijām. Ritas Lūriņas novatoriskais un niansētais pētījums ļauj ieraudzīt latviešu teātra attīstību jaunās, negaidītās kopsakarībās un pierāda, ka savā attīstības posmā līdz 1940. gadam Latvijā praktiski bija izveidota sava Eiropas modernisma estētikā balstīta teorētiski metodoloģiskā bāze skatuves mākslas izglītībā. Pētījums atklāj plašu kultūrkontekstu, kas ļauj ieraudzīt Latvijas mākslas attīstības procesus un specifiski profesionālās nianses kopējā Eiropas vēstures norisē.
Iepazīšanās ar Ritas Lūriņas monogrāfiju varētu būt interesanta gan dramatiskā teātra mākslas profesionāļiem, gan arī interesentiem, bet jo īpaši – ar latviešu kultūras un mākslas vēstures izpēti saistītajiem skolu pedagogiem un viņu audzēkņiem.
Rita Lūriņa ir LKA docente, absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. 2021. gadā ar pētījumu “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” aizstāvējusi zinātņu doktora grādu. Autore ir bijusi Anša Rūtentāla Kustību teātra audzēkne; šobrīd vada nodarbības arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Rīgas Doma kora skolā. R. Lūriņa ir LKA profesionālās pilnveides programmas “Režija un aktiera meistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem” direktore, Latvijas Nacionālā kultūras centra teātra nozares eksperte un profesionālās biznesa augstskolas “Turība” docētāja.
Grāmata izdota apgādā “Zinātne” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Kultūras akadēmijas atbalstu. Grāmatu iespējams iegādāties apgāda “Zinātne” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1, Rīgā (LZA augstceltnē), kā arī pasūtot internetā.
Papildu informācija:
Aija Lūse,
Komunikācijas departamenta vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija,
Tel. +371 67114807, +371 29107218
www.lka.edu.lv
www.instagram.com/LKAkademija
www.facebook.com/LKAkademija