Muzeji Deja
Dejotāju ansamblis uz skatuves
Beatrises Vīgneres skolas audzēkņi kustību kompozīcijā ar Senās Ēģiptes motīviem. 1928. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Foto: Ādolfs Zvirbulis, Rīga

Otrdien, 2024. gada 9. aprīlī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) aicina uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas, horeogrāfijas mākslas vēstures un baletmeistara mākslas pedagoģes Valdas Vidzemnieces lekciju “Modernitāte dejā un deja modernitātē. Latvijas deju un ritmikas skolas 20. gs. 20.–30. gados”, kurā varēs plašāk uzzināt par plastiskās dejas rašanās pirmsākumiem un tās tālāko attīstību Latvijā starpkaru periodā.

20. gadsimta sākumā pirmie dejas modernisti iesāka inovācijas, kas ietekmēja modernās dejas ģenēzes procesu un dejas mākslas virzību nākamajās desmitgadēs. Mākslinieki apzināti atteicās no tradīcijām un eksperimentēja, lai savos darbos aktualizētu modernās dzīves pieredzi jeb modernitāti. Modernitāte dejā nozīmē jaunas dejas filozofijas, estētikas, teorijas, inovatīvu dejas formu un dejas tehnikas principu meklējumus, bet, skatot deju plašākā modernitātes kontekstā, parādās cieša saikne ar pārmaiņām sabiedrības dzīvē kopumā.

20. un 30. gados Latvijā viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, kas popularizēja plastiskās un ritmoplastiskās dejas, Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metodi, kā arī citas modernās kustību prakses. Piemēram, Annas Ašmanes (1888–1967) mūzikas un ritmikas skola, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola, Annas Kerē (1904–1989) plastisko deju skola un vēl citas mācību iestādes. Aktīva skolu darbība kļuva iespējama tāpēc, ka Latvijā bija būtiski mainījusies attieksme pret ķermeni un fiziskajām nodarbībām kopumā, kas veicināja dejas mākslas popularitāti un audzēkņu piesaisti deju skolām.

Kā tieši izpaudās modernitāte dejā un deja modernitātē Latvijas deju un ritmikas skolu darbībā 1920.–1930. gados, noskaidrosim Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas, horeogrāfijas mākslas vēstures un baletmeistara mākslas pedagoģes Valdas Vidzemnieces lekcijā 9. aprīlī.

Uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni gaidīts ikviens!

Ieejas biļete izstādē saskaņā ar cenrādi.

Gada biļetes īpašniekiem dalība pasākumā ir bez maksas.

Pirms lekcijas apmeklētāji varēs iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.

 

Vietu skaits ierobežots.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni +371 67 288 800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

 

 

Pasākuma koordinatore:
Monta Gintere, vecākā speciāliste / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67 288 800, E: Monta.Gintere@lnmm.lv

INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
TWITTER: @RSunABmuzejs
INSTAGRAM: @RSunABmuzejs
#lnmm
#MansMuzejs

 

Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67 357 527
GSM: +371 26 593 495
E: pr.service@lnmm.lv

I: www.lnmm.lv

Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs