Veikts Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtējums

Militārā apdraudējuma risku apstākļos kultūras virsuzdevums ir stiprināt identitāti, vienotību un izturētspēju. Valdības, kas integrē kultūrpolitiku plašākos drošības un noturības regulējumos, ir labākā pozīcijā, lai aizstāvētu ne tikai savas robežas, bet arī savas vērtības un sabiedrības struktūru. Šādos apstākļos arī Latvijas kultūrpolitikas stratēģiska plānošana, ieviešana un vērtēšana iegūst īpašu nozīmi.

Tādēļ pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) laikā no 24.02. līdz 30.06.2025 veica vidējā termiņa politikas plānošanas dokumenta Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" starpposma ietekmes izvērtējumu par laika posmu no 2022. līdz 2024. gadam. Pētījuma secinājumi tiks izmantoti nākamā plānošanas perioda kultūrpolitikas plānošanas dokumentos pēc 2027.gada.

Izvērtējumā tika veikta:

1. Valsts kultūrpolitikas jomu analīze Latvijā, Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošana laikposmā no 2022.–2024.gadam;
2. Analīzē balstītu rekomendāciju izstrāde;
3. Novērtējuma ziņojuma izstrāde.

Izvērtējumā izpildīti šādi galvenie darba uzdevumi:

1. Pamatnostādņu mērķu un rezultātu sasniegšanas novērtējuma veikšana;
2. Ietekmes novērtējums;
3. Politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju novērtējums;
4. Iesaistīto pušu novērtējums;
5. Resursu izlietojuma novērtējums;
6. Mērķa grupu viedokļu analīze;
7. Novērtējuma datos balstītu rekomendāciju izstrāde.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" kopumā raksturojamas kā konsekvents, vidējā termiņa stratēģiskās plānošanas racionalitātē balstīts dokuments. Pamatnostādnēm dots metaforiski konceptuāls nosaukums “Kultūrvalsts,” ar to uzsverot ne tikai kultūras fenomenu un artefaktu, bet arī kultūrpolitikas stratēģisko nozīmi Latvijas kā nacionālas valsts ilgtspējīgā attīstībā.

Dokuments izstrādāts stingrā politikas plānošanas pēctecībā, balstoties iepriekšējā vidējā termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumenta (Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam „Radošā Latvija”) īstenošanas gaitā sasniegtajā progresā un tā gala novērtējuma datos. Tas satur konspektīvu, bet vienlaikus izsmeļošu, datos balstītu līdzšinējās kultūrpolitikas raksturojumu, kur uzsvērta gan pozitīvā, gan negatīvā līdzšinējo politikas rezultatīvo rādītāju dinamika, kā arī atklāta Latvijas iedzīvotāju kultūras prakšu un patēriņa statistikas ainava. Dati uzrāda Pamatnostādņu izstrādes laika nozīmīgākos kultūrpolitikas izaicinājumus Latvijas iedzīvotāju kultūras vajadzību un uzvedības modeļu perspektīvā.

Pamatnostādnes vērtējamas kā demokrātiski, augšupēji veidotas, jo balstītas iesaistīto pušu iniciatīvās un vērtējumos. Tās izstrādātas, pamatojoties izvērstā politikas plānošanas konsultatīvajā procesā, kur jautājumi par kultūrpolitikas mērķiem un prioritātēm 2019.–2020. gadā tika diskutēti tematiskās un reģionālās fokusgrupās, Nacionālajā kultūras padomē, KM konsultatīvajās padomēs, darbsemināros, kas organizēti sadarbībā ar citām ministrijām un nozīmīgākajām kultūras nozares iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

Aicinām iepazīties ar pētījuma gaitā izdarītajiem secinājumiem un izstrādātajām rekomendācijām:

• Pamatnostādņu kā attīstības plānošanas dokumenta struktūras novērtējumā;
• Pamatnostādņu ārējās saskaņotības novērtējumā;
• Pamatnostādņu ārējās vides faktoru izmaiņu novērtējumā;
• Politikas mērķu un rezultātu sasniegšanas novērtējumā;
• Rīcības virzienu un uzdevumu: izpildes novērtējumā – 1) kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai; 2) sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; 3) kultūras mantojuma ilgtspēja; 4) kultūras un radošo nozaru attīstība; 5) kultūra un izglītība;
• Ārējās ietekmes novērtējumā.