Māksliniece Amanda Ziemele
Amanda Ziemele. Publicitātes foto: Līga Spunde.

18. aprīlī plkst. 12:30 tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. Starptautiskajā mākslas izstādē – mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija “O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome*”. To organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru “Indie”. Paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators ir Adams Budaks (Adam Budak), mākslas biedrības “Kestner Gesellschaft” (Hanovere, Vācija) direktors, un arhitekts ir Niklāvs Paegle (ĒTER).

Smalkā, bet vienlaikus arī drosmīga veidā Amanda Ziemele (1990) pārvērš paviljona interjeru par dzīvu organismu, piejaucējot telpu, atdzīvinot dimensijas, ļaujot mums, skatītājiem, attīstīt savu polifoniskas telpas romantiku. Amandas Ziemeles ekspozīcija ir atbrīvojoša: izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā, kur valda dāsnums un mierinājums, saudzība un ievainojamība – un to veido astoņas izkaisītas telpiskas gleznu struktūrās.

“Gribētos, lai, ienākot paviljonā, rodas tāds kā neliels apmulsums. Lai skatītājs ar šejienes būtnēm sastaptos iepriekš nepieredzētā veidā. (..) Mans nolūks ir mazliet nojaukt pēdas, jo šeit viss pastāv arī pats savās attiecībās. Es vēlētos, lai skatītāji drīzāk uz mirkli apstātos un ienirtu nepieredzētajā situācijā,” par ekspozīcijas ieceri stāsta Amanda Ziemele.

Paviljona klusais naratīvs ir angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele “Plakanzeme. Tas ir izdomāts stāsts vairākās dimensijās” (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Sekojot pavedienam, ko Abots patapinājis no Šekspīra (“O day and night, but this is wondrous strange... And therefore as a stranger give it welcome”), Amanda Ziemele rada apdraudētu mikrokosmu, kas mūs ieskauj savā bezierunu viesmīlībā.

“Pretojoties gravitācijai, formas levitē – vienlaikus ar prieku un bezcerību. Tā ir Amandas versija par nobriedušu telpu – kontrafantasmagorija, pretošanās izsīkumam un pagurumam, telpa ar attieksmi, gatava domāt un uzņemt mūsdienu sabiedrības neparasto pasauli. Galu galā tas, ko mums piedāvā Amandas projekts, ir dziedināšana – dziedināšanas nepieciešamība.” Tā ekspozīcijas kurators Adams Budaks.

Amanda Ziemele ir unikāla gleznotāja Latvijas mūsdienu mākslas ainā, kuru nav vienkārši, patiesībā pat neiespējami ievietot kādas tradīcijas vai virziena rāmējumā.

“Amandas žestiem raksturīga negaidītība un izaicinājums – taču ne šokējošs, drīzāk tāds, kas spēj savu skatītāju, pašam negaidot, katapultēt kaut kur, no kurienes paveras no ierastās atšķirīga aina. Un no šī skatpunkta raugoties, tiek dota iespēja saprast, ka dzīvot palīdz spēja pieņemt, priecāties un akceptēt,” saka paviljona komisāre Daiga Rudzāte. “Mēs augstu vērtējam Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un profesionālo ekspertu žūrijas dāvāto uzticību, izvēloties Latvijas paviljonā 60. Venēcijas mākslas biennālē reprezentēt tieši Amandas Ziemeles mākslu un tās daudzslāņaino piesātinātību.”

Amandas Ziemeles ekspozīciju Venēcijā papildinās Agneses Krivades veidotais izdevums, kas sarunu un eseju formātā izvērš ekspozīcijas idejisko ieceri.

“Mēs patiesi varam lepoties, ka mūsu valsts ir pārstāvēta vietā, kur atkal un atkal pārliecināties par laikmetīgās mākslas daudzveidību, atklāt jaunus māksliniekus un novērtēt viņu talantu. Laikmetīgā māksla ir arī mūsu valsts vērtība. Arī tai ir īpaša vieta mākslas pasaules kartē. Esam pagodināti, ka starptautiskā kontekstā mūsu mākslinieku sniegumu redz un novērtē kuratori, mākslas kolekcionāri un institūciju pārstāvji. Es pateicos visai Venēcijas mākslas biennāles komandai – māksliniecei Amandai Ziemelei, izstādes kuratoram Adamam Budakam, kultūras projektu aģentūrai “Indie” un visiem pārējiem, kas iesaistīti ekspozīcijas izveidē," norāda kultūras ministre Agnese Logina.

“Kultūra ir ne tikai mūsu nācijas identitātes atspoguļojums, bet arī tās pamatā esošais dzinējspēks, kas veicina inovācijas un attīstību mūsdienu sabiedrībā. Esam gandarīti būt galvenais tehnoloģiju partneris šim vērienīgajam notikumam, atbalstot Latvijas paviljona norisi. Savā ziņā varētu apgalvot, ka māksla tās dažādos izteiksmes līdzekļos un formās iedvesmo biznesu un “Tet” iedvesmo savus partnerus un klientus inovācijas,” sacīja biennāles paviljona tehnloģiju partnera “Tet” komercdirektors Edgars Grandāns.

Latvijas paviljona norisi nodrošina Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras aģentūru “Indie” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To atbalsta Jānis Zuzāns, mākslas mecenāts un SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs, tehnoloģiju partneris “Tet”, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra, “VV foundation” un uzņēmumi “Latvijas Finieris”, “ArcticPaper” un “Antalis”.

“Kultūrai ir būtiska loma Latvijas ārējās komunikācijas un valsts tēla stratēģijas #MissionLatvia kontekstā. To apliecina arī LIAA 2023. gadā veiktais pētījums, kurā 19% respondentu 10 mērķa valstīs norādīja, ka Latvija primāri asociējas ar kultūru. Esam pārliecināti, ka dalība Venēcijas biennālē spēs celt Latvijas starptautisko reputāciju un kāpinās mūsu valsts kultūras eksporta potenciālu,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

“Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra priecājas atbalstīt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē. Šis pasākums ne tikai kalpo kā platforma mūsu valsts māksliniekiem, bet arī kā iespēja iepazīt Rīgu no jauna skatupunkta. Mākslas biennāle ne vien izceļ mūsu kultūras bagātības, bet arī rada iespēju iepazīties ar Rīgas neierastajām dimensijām caur mākslinieces darbiem. Aicinājums satikt Rīgu Venēcijā ir iespēja radīt vēlmi un interesi apmeklēt Rīgu un iepazīties ar tās kultūras un mākslas ainavu kopumā,” sacīja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Venēcijas biennāles 60. Starptautiskā mākslas izstāde ar nosaukumu “Foreigners Everywhere”” (izstādes kurators: Adriano Pedrosa) būs atvērta apmeklētājiem no 2024. gada 20. aprīļa līdz 24. novembrim.

*O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas “Hamlets”, kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota noveles “Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās” (Flatland. A Romance of Many Dimensions).

www.latvianpavilion.lv

Papildus informācija:

Par Amandu Ziemeli 

Amanda Ziemele (1990) savu radošo darbību uztver kā atvērtu laiku. Viņas interešu lokā atrodas glezniecības formālās īpašības un tām pietuvinātais ideju un kontekstu lauks. Ziemele izmanto telpām piesaistītu instalāciju paņēmienus, kas rada situatīvas asociācijas, izmantojot humoru kā stratēģiju. Amanda Ziemele 2021. gadā saņēma Purvīša balvu par izstādi “Kvantu matu implanti” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. 2023. gada sākumā viņas personālizstāde “Saule ar zobiem” bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē.

Amanda Ziemele absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas Glezniecības apakšnozaresbakalaura programmu un diploma studijas Drēzdenes Mākslas akadēmijā, starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Vācu Akadēmiskā Apmaiņas dienesta (DAAD) Post-gradual mācību stipendiāte. Sākot ar 2016.gadu, Ziemele sarīkojusi vairākas personālizstādes, iesaistījusies dažādos sadarbības projektos, kā arī aktīvi piedalījusies izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām.

Amandas Ziemeles darbi atrodami vairākās kolekcijās: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, (LNMM), VV Foundation, Zuzeum, kā arī vairākās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Par Adamu Budaku

Laikmetīgās mākslas kurators un esejists Adams Budaks ir dzimis Polijā un dzīvo un strādā Vācijā. Viņš studējis teātra zinātni Krakovas Jagaiļa Universitātē Polijā un mākslas un arhitektūras vēsturi un filozofiju Centrāleiropas Universitātē Prāgā, Čehijā.

Patlaban Adams Budaks ir Kestnera biedrības direktors Hannoverē (Vācija). Pirms tam viņš ieņēmis Prāgas Nacionālās galerijas mākslinieciskā direktora, Vašingtonas Hiršhorna muzeja un skulptūru dārza starptautiskās laikmetīgās mākslas programmas kuratora, kā arī Grācas Mākslas muzeja kuratora posteņus.

Budaks savā kuratora darbā veidojis daudzas starptautiskas izstādes, tajā skaitā Manifesta 7 (2008), Prāgas biennāle (2003) un trīs Gardenas ielejas biennāles programmas (2016, 2018, 2020), Igaunijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē (2013), Polijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālē (2004) un vairākas citas ekspozīcijas. Viņš pildījis arī Čehijas paviljona komisāra pienākumus 2017. un 2019. gada Venēcijas mākslas biennālē un 2018. gada Venēcijas arhitektūras biennālē.

Adams Budaks veidojis izstādes tādām ievērojamām laikmetīgās mākslas personībām kā Luīze Buržuā, Džons Baldesari, Šarona Lokhārta, Ajs Vejvejs, Katarīna Grose un Paula Regu.Adama Budaka kuratora darbības uzmanības centrā ir starpdisciplināras prakses, telpas un performativitātes poētika.

Par Niklāvu Paegli

Niklāvs Paegle ir arhitekts un pasniedzējs, dzīvo un strādā Rīgā un Vīnē. Ieguvis arhitekta diplomu Arhitektūras Asociācijas skolā Londonā. Viņš ir ĒTER arhitektūras studijas līdzdibinātājs, kur darbojas ar mērķi radīt īpašus projektus dabas, tehnoloģiju un laikmetīgās kultūras mijiedarbībā. Kā īpaši atzīmējami tādi viņa veidoti projekti kā Baltijas Paviljons 15. Venēcijas arhitektūras biennālē (2016), Mui Ho Mākslas bibliotēka Kornela universitātē Ņujorkā (2019), atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs (2021), izstāde “Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR” Dizaina muzejā Londonā (2022). Niklāvs ir viens no autoriem iniciatīvai veidot jaunu arhitektūras skolas programmu Latvijas mākslas akadēmijā.

Par Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē

Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē kopš 1999. gada nodrošina Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā ikreiz piedalās aptuveni 90 valstis. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē akcentē Latvijas laikmetīgo mākslu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.

 

Papildu informācija:
Signe Nīgale
Latvijas paviljona komunikācijas vadītāja
signe.lonerte@gmail.com
tel. +371 29116146
www.latvianpavilion.lv